Pēta iespējas palielināt slaucamo govju mūžu

Viena no lielākajām Latvijas lauksaimniecības nozarēm ir piena lopkopība. Slaucamo govju piena produktivitāte un mūža garums ir rādītāji, kurus lielā mērā ietekmē dažādi ārējās vides apstākļi, no kuriem būtiskas ir arī ēdināšanas metodes. Pētījumos atklāts, ka intensīvajā lauksaimniecībā turētajām govīm, kas tiek barotas ar enerģētiski bagātāku barību, mūžu samazinošs risks ir subakūta spurekļa acidoze, kas var radīt spurekļa gļotādas iekaisumu, atverot vārtus infekcijas nonākšanai organismā. Eiropā vidējais vidējais laktācijas mūža ilgums ir 2.4 gadi. Latvijā vidējais laktācijas mūža ilgums ir 3.17 gadi. Savlaicīga subakūtās acidozes (SARA) konstatēšana varētu novērst biežākās ar SARA saistītās patoloģijas, kā laminīts (klibums), rumenīts, glumenieka dislokācija, reproduktīvie traucējumi, tādējādi būtiski uzlabojot govs ilgmūžību un produktivitāti.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultāte (LLU) un Elektronikas un datorzinātņu institūts (EDI) kopā ar sadarbības partneriem Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP), z/s “Zilūži” un SIA “Ogres piens” iesaistījās projektā, lai radītu un pārbaudītu monitoringa sistēmu savlaicīgai SARA konstatēšanai un novēršanai.

Pētnieku un lauksaimnieku mērķis ir izstrādāt un ieviest praksē intraruminālu ilgas darbības sistēmu un metodi spurekļa parametru monitoringam, lai paildzinātu augstražīgo slaucamo govju mūžu un palielinātu izslaukumu, radītu pamatu optimālas un efektīvas barības devas sastādīšanai atbilstošas produktivitātes govīm.

Projekta norises gaitā notiek pētījumi pie elektroapgādes sistēmas izveidošanas. Pētījumi notiek divos virzienos: pirmais ir elektroapgādes sistēma, kuru nodrošina baterija, kas ir ievietota bolusā. bet otrs virziens ir domāts nākotnei: elektroapgādes sistēma, kuru nodrošina elektrostatiskais ģenerators, kas ražotu enerģiju izmantojot govs kustības. Mūsu zinātnieki ir uzstādījuši augstas prasības - kā nodrošināt elektroapgādes sistēmas darbības ilgumu vismaz ilgāk par vienu gadu. Notiek pētījumi arī pie datu pārraides risinājuma izstrādes un testēšanas laboratorijas apstākļos. Testēšanai ir izveidots īpašs stends. Pagaidām vēl nav iegūti visi nepieciešamie parametri, līdz ar to ir jāturpina laboratoriskie pētījumi.

Veiksmīga eksperimenta norisei tiek papildinātas zināšanas no literatūras avotiem.

Projekta laikā tiks izgatavots prototips, kurš tiks izmēģināts reālajos apstākļos - LLU eksperimentālajā fermā un divās augstražīgu slaucamo govju saimniecībās ražošanas apstākļos. Paralēli parametru izpētes procesam notiek govs aprūpe un sagatavošana izmēģinājumam.  LLU jau ir saņēmuši PVD atļauju eksperimentu veikšanai.

Lai pārietu no prototipa uz produkta ražošanu tirgum, ir nepieciešami finanšu līdzekļi un laiks, kā arī jābūt ražotājam, kas varētu izveidot ražošanas tehnoloģiju, sagatavot ražošanas jaudas, nodrošināt mārketingu, u.t.t., ka arī plānot ražošanu ne tikai Latvijas tirgum.

Projekta rezultāti būs brīvi pieejami jebkuram interesentam. RTU, LLU un EDI ir pētniecības un izglītības institūcijas, kurām ir savas funkcijas.  Pētnieki visas atskaites un dokumentāciju nodod LAD, kas to publicēs atklāti un tā būs pieejama plašai sabiedrībai.

Izstrādātā sistēma, kas šobrīd vēl ir izpētes stadijā, būs nekaitīga dzīvniekiem un ērta lietotājiem.

Minētās aktivitātes plānotas projektā “Mazcenas boluss spurekļa parametru monitoringam un agrīnai subakūtas spurekļa acidozes "SARA" diagnostikai govīm” (Nr. 18-00-A01612-000004). Projekts tiek īstenots pasākumā “Sadarbība”, apakšpasākuma 16.1. “Atbalsts Eiropas Inovāciju partnerības lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projektu īstenošanai” ietvaros. To atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Ilva Bērziņa

LOSP projektu koordinatore