Pētnieki novēro augsnes veselību augļu un ogu dārzos

Sadarbībā ar Latvijas Augļkopju asociāciju un vairākām zemnieku saimniecībām LLU pētnieki īsteno Eiropas Inovāciju partnerības projektu “Inovatīvi, ekonomiski pamatoti risinājumi ābeļu un aveņu ražošanas efektivitātes un augļu kvalitātes paaugstināšanai”. Apvienojot plašu augļkopības ekspertu un nozares uzņēmumu loku, tiek izstrādāti ekonomiski pamatoti un inovatīvi, videi draudzīgi risinājumi, kas samazinās ābeļu un aveņu audzēšanas un ražas vākšanas izmaksas un uzlabos augļu kvalitāti svaigam patēriņam un pārstrādei. Būtiska nozīme projektā pievērsta augsnes īpašību izpētei un izmaiņu monitoringam.

“Plānojot jebkuras darbības gan augļu dārzā, gan laukā, jāatgriežas pie pamatnes, kurā augs sakņojas – augsnes. Jo, līdzīgi kā māja nevar stabili stāvēt uz neizpētītas pamatnes, tā augļukoks vai krūms nevar labi justies augsnē, par kuru zinām maz vai nezinām neko,” stāsta LLU Lauksaimniecības fakultātes pētniece Ilze Vircava. It īpaši nozīmīga augsnes izpēte ir jaunu ābeļu un aveņu audzēšanas metožu ieviešanā

Pētniece skaidro, ka augsnes pamatsastāvu ietekmē ģeoloģiskie apstākļi, reljefs, klimats, augi un organiskā viela. Augsnē nemitīgi norit fizikālķīmiskie un bioloģiskie procesi, kurus viegli var ietekmēt vai pārtraukt cilvēka nepārdomāta saimnieciskā darbība. Līdz ar to augsne ir kā jutīgs dzīvās un nedzīvās dabas veselums, kas ir svarīgs augu veselībai un, nezaudējot kvalitatīvās īpašības, nodrošina augus ar ūdeni un barības vielu pieejamību, kā arī veicina veselīgu sakņu sistēmas izveidi un sekmē augļu kvalitāti un augļkoku produktivitāti.

Turklāt augļkopjiem ir svarīgi atcerēties, ka arī salīdzinoši jaunā augļu un ogu dārzā ir būtiski sekot līdzi izmaiņām augsnes veselībā, lai augsne nenoplicinātos un nezaudētu savu spēju atbalstīt koku un krūmu produktivitāti, kā arī neatstātu nelabvēlīgu ietekmi uz vidi.

Tādēļ projekta “Inovatīvi, ekonomiski pamatoti risinājumi ābeļu un aveņu ražošanas efektivitātes un augļu kvalitātes paaugstināšanai” mērķa īstenošanā īpaša vērība pievērsta augšņu sastāva un īpašību izpētei un izvērtējumam pētījumā iekļautajos augļu un ogu dārzos. Tas tiek darīts, lai noteiktu augsnes veselību ietekmējošos ķīmiskos aspektus, piemēram, barības vielu klātbūtni un pieejamību, organiskās vielas daudzumu augsnē, augsnes pH u. c. Pētniece stāsta, ka uzmanība tiek pievērsta augsnes fizikālmemhāniskajām īpašībām, kas nosaka gan barības vielu un ūdens apriti, gan skābekļa nodrošinājumu augu saknēm un mikroorganismiem.

“Iegūtie pētījuma rezultāti par augšņu agroķīmiskajām īpašībām parādīja nevienlīdzīgu situāciju pētītajos augļu un ogu dārzos – vairumā gadījumu tika konstatēta augšņu paskābināšanās, kā arī augiem pieejamo makroelementu disbalanss. Lai saglabātu un uzlabotu augsnes veselību, katram individuālam gadījumam ir iespējams pielāgot mēslošanas shēmu, savukārt, uzturot augsnes kvalitatīvās īpašības, – optimizēt augsnes mēslošanas plānu,” par pirmajiem pētījuma rezultātiem stāsta I. Vircava.

Balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, projekta ietvaros tiek veikta apūdeņošanas/fertigācijas sistēmas ieviešana paugurainā apvidū, lai veicinātu vienmērīgu mitruma nodrošinājumu augļudārzā, neradot augsnes erozijas riskus. Sabalansēts ūdens daudzums augsnē nodrošina vienmērīgu augļukoku augšanu, ietekmē ražu, augļu lielumu un augļu kvalitāti. Projekta ietvaros tiks monitorētas augsnes sastāva izmaiņas un apūdeņošanas sistēmas ietekme uz augsnes kvalitāti. Pētnieki pamatoti uzskata, ka, veiksmīgi aprobējot fertigācijas sistēmu un paaugstinot augsnes kvalitatīvos rādītājus, tiks paaugstināta kopējā augļu dārza ražība, kā arī mazināts gruntsūdeņu piesārņojuma un augsnes erozijas risks.

Projekts tiek īstenots Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam pasākuma ”Sadarbība” ietvaros. Projektu atbalsta Lauku atbalsta dienests un Zemkopības ministrija.

Informāciju sagatavoja projekta darba grupa