Pilnveido marmorēta steika ieguves tehnoloģiju

Bioloģiskās lauksaimniecības sistēmā nobarotajiem liellopiem ir laba muskuļotība, taču trūkst vēlamās tauku klases, kas nepieciešama augstas kvalitātes marmorētajam steikam, ko atpazīst un atzīst liellopu gaļas patērētāji visā pasaulē. Pārsvarā bioloģiski audzētiem liellopiem tauku klase ir pirmā vai otrā, taču augstvērtīga produkta ieguvei būtu nepieciešama trešā klase. LLU Lauksaimniecības fakultātes pētnieces Elita Aplociņa un Dzidra Kreišmane secinājušas, ka Latvijā bioloģiskajā sistēmā liellopi tiek audzēti ar pašražotu barību un trūkst atbilstoša fināla nobarošanas perioda, kas ir šķērslis augstākas tauku klases sasniegšanai.

Lai līdz 2021. gadam izstrādātu jaunu, ekonomiski izdevīgāku un nobarošanai efektīvāku tehnoloģiju kvalitatīvas liellopu gaļas ražošanai un marmorētā steika ieguvei bioloģiskās lauksaimniecības sistēmā, zinātnieces kopā ar sadarbības partneriem no SIA “Agrodats”, SIA “Eco onyx”, SIA “Ekodārzs”, LLKC Limbažu konsultāciju biroja un z/s “Atēnas”  ir uzsākuši nepieciešamos pētījumus. Projekta partneri ir izvirzījuši mērķi eksperimentu veidā atrast īsāko optimālo nobarošanas periodu un metodi, lai iegūtu nepieciešamo tauku klasi gaļai un marmorētu steiku,  kas būtu pieejams Latvijas tirgū un spētu konkurēt eksporta tirgos.

Pētījumā tiek izmantoti intensīvās gaļas liellopu šķirnes – 'Limuzīnas' un mazāk intensīvās 'Aberdeen Angus' dzīvnieki un to krustojumi. Pētījumā iesaistītie uzņēmumi pārbauda minēto šķirņu un krustojumu dzīvnieku dažādas barošanas metodes. Projektu uzsākot, svarīgi bija izanalizēt uzņēmumos lietoto gaļas liellopu ēdināšanas sistēmu, lopbarības nodrošinājumu un tā kvalitāti, precizēt pētījumā izmantotās metodes, kā arī veikt sākotnējos finanšu aprēķinus. 

LLU pētniece Dz. Kreišmane skaidro, ka Latvijā aizvien vairāk lauksaimnieku nodarbojas ar gaļas liellopu audzēšanu, vienlaikus daudzās saimniecībās audzētāji eksperimentē, lai saprastu, kā pēc iespējas ekonomiskāk un gudrāk to darīt, kas arī noteica nepieciešamību veikt šādu rūpniecisku pētījumu. Lielākā daļa bioloģisko gaļas liellopu audzēšanas saimniecību realizē teļus atšķiršanas vecumā, nevis nobaro, lai iegūtu maksimālo pievienoto vērtību, tomēr tā nav nozares ilgtspējīga attīstība.

“Uzņēmumos ir nepieciešams rūpīgāk plānot gan ganīšanai paredzēto, gan pļaujamo zālāju ierīkošanas un atjaunošanas sistēmu, kā arī atrast apstākļiem piemērotāko spēkbarības veidu ražošanas iespējas. 2019. gadā ierīkotie zālāji partneru uzņēmumos ar augšanas apstākļiem piemērotiem zālaugu maisījumiem jau ir devuši pirmos rezultātus – iespēju iegūt labas kvalitātes ganību zāli un zāles lopbarību ziemas periodam. Mazāk labvēlīgos augšanas apstākļos bastarda āboliņa un stiebrzāļu maisījumi ir devuši pietiekami labu ražu jau sējas gadā, tomēr šai virzienā jāturpina meklēt piemērotākos risinājumus,” stāsta Dz. Kreišmane.

Sākotnējā analīze liecina, ka bioloģiski saimniekojošos liellopu gaļas ražošanas uzņēmumos ir nepieciešams izveidot atbilstošu laukaugu sējumu struktūru un zāles lopbarības nodrošinājuma sistēmu, lai optimāli īsā laikā varētu sasniegt pētāmo šķirņu dzīvniekiem atbilstošāko dzīvmasu, pie kuras sākt fināla nobarošanu. Šā gada laikā ir nobarotas vairākas eksperimenta dzīvnieku grupas un pirmie rezultāti liecina, ka lielāks izaicinājums sasniegt steika marmorējumu ir ‘Limuzīnas’ šķirnes liellopiem nekā mazāk intensīvajiem 'Aberdeen Angus' dzīvniekiem.

Pētāmajiem dzīvniekiem tiek noteikta dzīvmasa, ķermeņa kondīcija pirms kaušanas, kautmasa, kautiznākums, liemeņa vērtējums pēc muskuļaudu attīstības pakāpes, mērīts muguras garā muskuļa lielums un liemeņa aptaukojums pret 12. ribu. Liemenis tiek vērtēts pēc taukaudu attīstības pakāpes, vērtējot tauku pārklājumu liemeņa ārpusē un iekšējos tauku aizmetņus, kā arī gaļas organoleptiskās īpašības.

“Garšas īpašību vērtēšanai ir notikusi gaļas degustācija. Šobrīd rezultāti ir cerīgi, tomēr projekta partnerus neapmierina lielās lopbarības izmaksas fināla nobarošanas laikā, kā arī ir nepieciešams meklēt piemērotākus pašražotās lopbarības maisījumu veidus. Sākoties ziemas periodam, mainās arī dzīvnieku ēdienkarte, tā ir jāpielāgo sagatavotajai skābbarības un siena kvalitātei. Pētījumi turpinās, lai izveidotu ekonomiski izdevīgāko un nobarošanai efektīvāko bioloģiskās lauksaimniecības sistēmā audzējamo kultūraugu augseku, kas veicinātu Latvijā izplatītāko, visvairāk sastopamo gaļas šķirņu liellopu nobarošanu,” tā Dz. Kreišmane.

Lai gan steika svars ir tikai aptuveni 5% no liemeņa svara, tā realizācijas ieņēmumi, sasniedzot atbilstošo kvalitāti, dod vairāk nekā 30% no visiem realizācijas ieņēmumiem. Lai to sasniegtu, šobrīd pētnieces turpina darbu ar precīzu, zinātniski un ekonomiski pamatotu barības devu izstrādi maksimāli īsam nobarošanas periodam.

Pētījums tiek īstenots kā projekts “Bioloģiski ražots marmorēts steiks” (Nr. 18-00-A01612-000016) Eiropas Lauksaimniecības fonda Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam pasākuma 16. “Sadarbība” 16.1 apakšpasākuma “Atbalsts Eiropas partnerības lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projektu īstenošanai” ietvaros ar Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta atbalstu. Projekta rezultāti un ieteikumi būs indikatīvi izmantojami arī citu gaļas šķirņu dzīvnieku audzēšanā.

Dz. Kreišmane,

projekta zinātniskā vadītāja

L. Janmere,

LLU komunikāciju daļas pārstāve