Stāmerienā un Lejasciemā svin Ziemassvētkus latvisko tradīciju garā

Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, Gulbenes novada kultūras un tautas nami gada garumā pievērsa īpašu uzmanību latvisko svētku tradīciju svinēšanas pieredzei, nododot to jaunajai paaudzei. LV100 tika atzīmēts kā nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas un attīstības gads, no Meteņiem līdz Ziemassvētkiem kopīgi svinot svētkus katrā pagastā.

Stāmerienas pagastā 23. decembrī pie Bānīša stacijas un 25. decembrī Lejasciema centra laukumā notika pasākuma “Ziemassvētki sabraukuši rakstītām kamanām” svinēšana. Pagastu amatiermākslas kolektīvi rādīja muzikāli teatrālu uzvedumu, atspoguļojot Ziemas saulgriežu svinēšanas tradīcijas. Visus svinētājus sagaidīja, par šo svētku tradīcijām pastāstīja un pasākumu vadīja Saimnieks un Saimniece no Lejasciema amatierteātra “Paradokss”. Ziemassvētku dziesmas un melodijas ir neatņemama svētku sastāvdaļa, tādēļ pasākuma muzikālo noskaņu izdziedāja un izspēlēja pagastu dziedošie kolektīvi: “Kaprīze”, “Smaržo siens”, “Akcents” un “Vakarvējš”.  Plaši pazīstama tradīcija Ziemassvētkos ir ķekatās iešana. Uzskatīja, ka ķekatas ir māju labie gari, kas mājām nes svētību un laukiem auglību, tādēļ ķekatniekus laipni uzņēma un gardi pacienāja. Tērpšanās maskās saistās ar seniem auglības rituāliem. Ķekatnieki no Stāmerienas amatierteātra “Spēle”, dažādās maskās tērpušies, nāca ciemos, lai nestu svētību visiem ciemu ļaudīm un aizdzītu prom dažādus ļaunos garus. Visi sanākušie saimes ļaudis tika izdancināti rotaļās. Budēļu tēvs ar rīksti deva katram dzīvības, veselības un auglības spēku, Lācis aizbaidīja projām visus ļaunos garus, Kaza atnesa labos tikumus un gaismu.

Ziemassvētku vakarā ievads svētku norisēm ir bluķa vilkšana. Tā ir viena no īpatnējām Ziemassvētku izdarībām, kam ir sena rituāla nozīme. Stāmerienā un Lejasciemā rituāla norises vadība tika uzticēta pagastu pārvaldniekiem, kuri kopā ar savu saimi vilka virvē iesietu bluķi, lai aizbaidītu ļaunos garus, veicinātu auglību un dotu svētību savam pagastam, novadam un to iedzīvotājiem. Pēc tam bluķis tika sadedzināts ugunskurā. Bluķa velšana atgādina saules kustību, bet tā sadedzināšana – gaismas atdzimšanu, saules un siltuma atgriešanos dabā.

Pasākuma noslēgumā pagasta saimi apciemoja arī Ziemassvētku vecītis, kurš ieradās zirga vilktās kamanās. Zemnieku saimniecības “Pilssēta” zirgs Maksis lieliski iejutās ziemeļbrieža Rūdolfa lomā, par kuru vislielākais prieks bija pasākuma jaunākajiem dalībniekiem. Ziemassvētku vecītis bija ļoti dāsns, jo, noskaitot dzejolīti, vai, nodziedot kādu dziesmiņu, varēja tikt pie dāvaniņām.

Kamēr pasākuma dalībnieki saņēma Ziemas saulgriežu rituāla svētību, čaklās saimnieces jau bija izvārījušas zirņus un karstu tēju, lai varētu pacienāt visus sanākušos pagasta ļaudis.

Ar šo jauko Ziemas saulgriežu pasākumu beidzās gadskārtu svinību cikls, kas tika veltīts Latvijas simtgadei Gulbenes novadā. Ziemassvētki rakstītām kamanām Stāmerienā un Lejasciemā varēja sabraukt, pateicoties pagastu pārvaldēm, amatiermākslas kolektīviem, pagastu uzņēmējiem un visiem pagastu ļaudīm, kuri aktīvi atbalstīja gadskārtu pasākumu norisi.

Aiva Rēdere,

Gulbenes novada lauku attīstības konsultante

Foto: Rita Gargažina, Ligita Baltaisbrence, Aiva Rēdere