Turpinās ELFLA projekts par augu barības piedevas izstrādi dējējvistām

Barības sastāvam ir būtiska ietekme uz vistu olu kvalitāti, kas tādējādi pastarpināti ietekmē arī cilvēka uztura kvalitāti. Tikai vesela vista dēj uzturvielām bagātas olas. Ar vitamīniem un minerālvielām bagātināts, pareizi sabalansēts uzturs ļauj pilnībā izmantot dējējvistu potenciālu. Barībā ir būtiski nodrošināt optimālo olbaltumvielu (proteīnu) daudzumu, tāpēc tās pamatā iekļauj  proteīnaugus un citus proteīnu avotus. Barību papildina ar minerālvielām, vitamīniem un citām bioloģiski aktīvām vielām, lai uzlabotu vistu veselību un stiprinātu imunitāti.

Taukskābju satura nodrošināšanai pamatā izmanto zivju vai augu eļļu. No augiem iespējams iegūt mazāk vērtīgu alfa linolēnskābi (ALA), bet no zivju izejvielām – dokozaheksaēnskābi (DHA) un eikozapentaēnskābi (EPA). Augu eļļu izmantošana dzīvnieku (mājputnu) barībā paaugstina lauksaimniecībā izmantojamo zemju (LIZ) noslodzi, pastiprina vides piesārņojumu pesticīdu izmantošanas rezultātā. Savukārt zivju eļļas un miltu iegūšanai  izmanto arī mazizmēra zivis, kas barības aprites ķēdē kalpo par barību lielākām zivīm, apdraudot zivsaimniecības ilgtspēju un bioloģisko daudzveidību.

Latvijas Universitāte ar sadarbības partneriem 2022. gada septembrī ir aizsākusi projektu "Augu izcelsmes barības piedevas izstrāde putnu imunitātes stiprināšanai un olu uzturvērtības paaugstināšanai ar omega-3 taukskābēm", kura ietvaros plānots izstrādāt mājputnu barības piedevu (mikroaļģu koncentrātu) un pārbaudīt tās efektivitāti mājputniem.

Paredzams, ka šādu piedevu pievienošana ļaus paaugstināt dējējvistu produktivitāti (t. i., iegūt vairāk olu), kā arī uzlabot putnu imunitāti un vispārējo veselību, samazināt cāļu un jaunputnu mirstību. Zinātniskās literatūras analīze liecina, ka mikroaļģu biomasas piedevas var uzlabot dējējvistu gremošanas sistēmas funkcionēšanu un veicināt gremošanas sistēmas mikrobioma līdzsvara uzturēšanu. Omega-3 polinepiesātināto taukskābju izmantošana vistu barībā potenciāli var palielināt arī šo taukskābju saturu gala produktā – olās, kas attiecīgi var uzlabot arī cilvēka imunitāti un mazināt sirds–asinsvadu saslimšanu riskus.

Papildus jāatzīmē, ka, piedāvājot jaunus risinājumus omega-3 taukskābju iegūšanai no mikroaļģēm, būtu  iespējams mazināt pārmērīgās  nozvejas riskus un uzlabot  LIZ izmantošanu pārtikas ražošanas vajadzībām, tādējādi saglabājot dabisko  bioloģisko daudzveidību, mazināt pesticīdu/ķīmisko vielu izmantošanu lauksaimniecībā, kā arī nenoplicināt barības resursu bāzi savvaļas zivīm.

Mikroaļģu biomasā ir arī augsts proteīna (42,8–35,4%), ogļhidrātu (32,3–28,6%) un lipīdu sastāvs, kas varētu aizvietot dējējvistu barībā esošās komponentes.  Mikroaļģēm piemīt antibakteriāla, antifungāla, antitoksiska, antioksidatīva, imunoprotektīvā u. c. ietekme, kā arī olas dzeltenumu pigmentējošas īpašības (dažas sugas satur karatinoīdus, kas var nodrošināt izteikti dzeltenu krāsu un paaugstināt uzturvērtību). Projekta ieviešana ļauj  mazināt arī atkarību no kritiski svarīgām dzīvnieku barības sastāvdaļām, izmantojot mikroaļģu potenciālu. Mikroaļģes efektīvi iegūstamas fotobioreaktoros kontrolētos apstākļos. Turklāt stratēģija “No lauka līdz galdam” (angl. “Farm to fork”)  uzsver, ka aļģēm būtu jākļūst par būtisku alternatīvu olbaltumvielu avotu ilgtspējīgai pārtikas sistēmai un globālai nodrošinātībai ar pārtiku.

Jau šobrīd globālajā tirgū ir pieejamas jūraszāļu (makroaļģu) barības piedevas kā imunitāti un gremošanas sistēmas darbību  normalizējošie līdzekļi cāļiem, kas apliecina aļģu preparātu iekļaušanas lietderīgumu putnu barībā. Vienlaikus jāatzīmē vairāki riski, kas saistīti ar jūraszāļu izmantošanu. To sastāvs un derīgu komponentu klātbūtne tajos ir mainīga, kas apgrūtina putnu barības normēšanu. Papildus tam jūraszāļu izmantošana prasa no ražotāja īpašu vērību pievērst smago metālu, dioksīnu, bisfenolu kā arī patogēnās mikrofloras klātbūtnei produktā. Riskus šāda piesārņojuma esamībai paaugstina aizvien pieaugošais jūras vides piesārņojums. Nav mazsvarīgi arī, ka jūras aļģu ievākšana būtiski noplicina jūras ekosistēmu, atņemot barības un nārstošanas bāzi zivīm, līdz ar to nav uzskatāma par ilgtspējīgu risinājumu, līdzīgi kā tas secināms par zivju eļļu iegūšanu no zivju izejvielām. Mikroaļģu kultivēšana slēgtos bioreaktoros var risināt šīs problēmas.

Tādām alternatīvām barības sastāvdaļām kā mikroaļģes ir potenciāls kļūt par ekonomiski dzīvotspējīgu ieguldījumu lauksaimniecības nozares ilgtspējas nodrošināšanā. Paredzams, ka mikroaļģu biomasu saturošās piedevas var būt ar ilgstošu imunitāti un gremošanas procesus uzlabojošo iedarbību, pateicoties to sastāvā esošām bioaktīvām vielām. Imunitātes stiprināšana nodrošina pilnvērtīgu mājputnu attīstību un paaugstina dējējvistu produktivitāti, mazina to mirstību un saistītus ekonomiskos zaudējumus, līdz ar to paredzams, ka, ieviešot rezultātus praksē, būs iespējams uzlabot lauku saimniecību ekonomiskos rādītājus.

Projekta realizēšanas laikā tiek īstenoti vairāki uzdevumi, piemēram, mājputnu barības piedevu receptūru, eksperimentu un metodoloģijas izstrāde, barības piedevas efektivitātes priekšmēģinājumi laboratorijas apstākļos un barības piedevas pārbaude dējējvistu saimniecībās. Tiks novērtēta taukskābju kompozīcija dažādās mikroaļģēs un izpētītas iespējas bagātināt olas ar polinepiesātinātajām  taukskābēm, pievienojot mikroaļģes dējējvistu barības maisījumiem.

Projekta sadarbības partneri: Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, AS “BIOLAT”, Biedrība “Latvijas apvienotā putnkopības nozares asociācija”, Ingus Druva, z/s “Vilciņi”, z/s “Skujas” un z/s “Kalvāni”.

Kontaktinformācija par pētījumu: Latvijas Universitātes vadošais pētnieks Dr. biol. Pāvels Semjonovs, pavels.semjonovs@lu.lv.

Projekts "Augu izcelsmes barības piedevas izstrāde putnu imunitātes stiprināšanai un olu uzturvērtības paaugstināšanai ar omega-3 taukskābēm" (Nr. 22-00-A01612-000015) tiek īstenots Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam pasākuma “Sadarbība” 16.1. apakšpasākuma “Atbalsts Eiropas Inovāciju partnerības lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projekta īstenošanai" ietvaros. Projekts uzsākts 2022. gada 2. septembrī un tiks realizēts līdz 2025. gada 30. jūnijam, tā kopējais finansējums ir 463 455,65 EUR, t. sk. ELFLA atbalsts 417 110,07 eiro.

Uzziņa: Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs ir EIP (Eiropas inovāciju partnerību) tīkla pārstāvis Latvijā, kura viens no uzdevumiem ir informēt par inovācijām un ar tām saistītiem projektiem Latvijā un Eiropā.