„Viedās” kaltes projekts ļauj ietaupīt laiku un enerģiju

Somijā rudens ir lietains un slapjš, un graudi ir jāizkaltē, lai tos varētu uzglabāt un izmantot ziemā. Darba grupa Somijā ir uzsākusi graudu kaltes pilotprojektu, kurā tiek izmantota uz IT balstīta monitoringa sistēma. Ar kaltes palīdzību var iegūt augstas kvalitātes kaltētus graudus, kas prasa mazāku lauksaimnieka piepūli ar mazāku enerģijas patēriņu, nekā tradicionāli izmantotajās kaltēs. 

Graudu kaltēšana, sagatavojot tos ziemai, var prasīt daudz laika un enerģijas, jo sevišķi tādā valstī kā Somija, kur rudens parasti ir ļoti lietains. Tradicionālās kaltēšanas metodes turklāt var negatīvi ietekmēt graudu kvalitāti. Šīs metodes bieži vien nespēj atbilstoši tikt galā ar augu daudzveidību un vides apstākļiem, kas savukārt var nozīmēt to, ka mērījumi nav precīzi.

Temu Tulki no graudu kaltēšanas uzņēmuma „Antti-Teollisuus” (MVU) mums apgalvoja: „Šobrīd pieejamās mērīšanas tehnoloģijas nav pietiekami precīzas jebkuros apstākļos, tādēļ lauksaimnieki dažreiz kaltē graudus ilgāk, nekā tas ir nepieciešams, kas palielina enerģijas patēriņu un var ļoti negatīvi ietekmēt graudu kvalitāti.”

Brāļi Juha un Jusi Sipolas no Rietumu Somijas un „Antti-Teollisuus” izlēma izveidot darba grupu šīs problēmas risināšanai, kas no 2016. gada īsteno „viedās” kaltes pilotprojektu, kuram izstrādātas speciālas vadlīnijas. „Viedā” kalte uzlabo graudu kvalitāti un palīdz lauksaimniekiem ietaupīt enerģiju, laiku un naudu. Galvenie projekta mērķi ir pilnveidot kaltēšanas procesu, samazināt enerģijas patēriņu kā arī taupīt lauksaimnieku laiku. Plānots, ka projekts tiks pabeigts jau nākamajā gadā.

Gan Juha, gan Jusi ir pieredze zinātnē, kā arī abi ir strādājuši gan lauksaimniecības, gan citās nozarēs.  „Citās nozarēs iegūtās pieredzes dēļ mēs varam skaidrāk saredzēt jaunas iespējas lauksaimniecībā, inovācijas parasti ir jau pastāvošu lietu un zināšanu jauna apvienošana,” tā teic Juha.

Projekta ietvaros jau uzstādīta pilotiekārta, kas šobrīd tiek kalibrēta un testēta. Projekts turpināsies divus gadus, veicot pilottestēšanu darba apstākļos, kā arī apkopojot un analizējot rezultātus. Pēc tās pilnveidošanas un pabeigšanas tehnoloģija tiks komercializēta.

Sākuma datums – plānotais beigu datums: 2016.gads -2019.gads.

Ja vēlies vairāk uzzināt par šo un citiem inovatīviem Eiropas piemēriem, skaties Lauku telpas sadaļā “Projektu piemēri Eiropā” http://www.laukutikls.lv/nozares/lauku-telpa/lap-pasakums-16-sadarbiba/inovaciju-projektu-piemeri-eiropa.

Informāciju sagatavoja Aiva Saulīte-Liniņa,

Valsts Lauku tīkla Sekretariāta projektu vadītāja