Viedo ciemu veidošanās iemesli

Eiropas lauku teritorijas piedzīvo pārmaiņas. Tas ietver risku, bet vienlaikus dod arī iespējas spēlēt jaunu un atšķirīgu lomu. Viedie ciemati ir lauku iedzīvotāju kopienas, kas nevis vienkārši gaida pārmaiņas, bet uzņemas iniciatīvu meklēt praktiskus risinājumus izaicinājumiem, ar kuriem tās saskaras. Tūkstošiem lauku kopienu to dara dažādos veidos.

Daudzi izmanto jauno digitālo tehnoloģiju priekšrocības, tomēr tas ir tikai viens no pieejamajiem instrumentiem viedā ciema idejas īstenošanā.

Ir arī daudz piemēru sociālo inovāciju lauku pakalpojumu jomā, jaunas abpusēji izdevīgākas attiecības ar pilsētu teritorijām un darbībām, kas pastiprina lauku apvidu lomu pārejā uz “zaļāku”, videi nekaitīgāku un veselīgāku sabiedrību.

Lai radītu iespējami labvēlīgāku vidi viedajiem ciemiem, ir jāiesaistās arī lauku politikai. Tāpēc Eiropas Savienības, valstu, reģionālā un vietējā līmeņa politikas veidotāji un projektu vadītāji meklē jaunas pieejas, lai īstenotu viedā ciema koncepciju.

Viedie ciemati ir tādas kā laboratorijas, kurās vietējie iedzīvotāji un politikas veidotāji dažādos līmeņos izmēģina novatoriskus risinājumus lauku dzīves galvenajiem izaicinājumiem.

Tādā veidā viņi meklē iespējas, kas var stiprināt lauku dzīvotspēju Eiropā. Starp dažādām lauku teritorijām un dažādām Eiropas daļām pastāv atšķirīgas problēmas, arī rastās iespējas var būt ļoti atšķirīgas. Vienmēr ir svarīgi apzināt starta punktu plašākām stratēģijām un individuāliem projektiem.

Pieci viedo ciemu veidošanās iemesli:

• Depopulācija un jauno cilvēku aiziešana no lauku teritorijām;
• Nepieciešamība meklēt risinājumu situācijās, kad tiek samazināts publiskais finansējums, kas veicina centralizēto un publisko pakalpojumu samazināšanos;
• Mazo un lielo pilsētu saišu izmantošana;
• Lauku teritoriju lomas palielināšana pārejā uz izaugsmi ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni;
• Lauku teritoriju digitālās transformācijas veicināšana.

Pirmie divi reizē var būt gan kā draudi, gan kā izaicinājumi, kamēr pēdējie trīs var būt gan kā risks, gan iespējas lauku teritorijām.

Depopulācija un jauno cilvēku aiziešana no lauku teritorijām, nepieciešamība meklēt risinājumus, kas veicina centralizēto un publisko pakalpojumu samazināšanos

Iedzīvotāju skaita samazināšanās un demogrāfiskās izmaiņas ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas nosaka viedā ciema darba kārtību, tas ļoti ietekmē ciema ikdienas procesus. Eiropas Savienības lauku teritorijās dzīvo apmēram 28% iedzīvotāju, kamēr 31,6% dzīvo mazpilsētās un priekšpilsētu teritorijās, bet 40,4% dzīvo lielpilsētās. Iedzīvotāju izvēle dzīvot pilsētās ir šķietami neapturama tendence visā plašajā pasaulē.  Paredz, ka 2050. gadā ES pilsētās iedzīvotāju skaits varētu pieaugt līdz 24,1 miljoniem, kamēr iedzīvotāju skaits lauku teritorijās samazināsies līdz 7,9 miljoniem.

Pat tad, ja lauku teritoriju iedzīvotāju skaits ir stabils vai tas palielinās, zemā iedzīvotāju skaita blīvuma dēļ vienas vienības izmaksas ir augstas, lai valsts/pašvaldības varētu nodrošināt ar pašsaprotamiem pakalpojumiem – piemēram, izglītību, veselības aprūpi, tirdzniecību, sabiedrisko transportu. Situācija ir aktuāla daudzviet Eiropā, bet,  piem., Somijas ziemeļos, Spānijas un Portugāles centrālajās daļās, kalnu reģionos – tā ir īpaši aktuāla. Izmaksas pakalpojumu nodrošināšanai vienmēr būs augstas, ja iedzīvotāji lauku teritorijās dzīvo izklaidus, nevis vienkopus koncentrētos centros kā pilsētās. Augsto lauku pakalpojumu izmaksu dēļ vietās, kur dzīvo neliels iedzīvotāju skaits, ļoti bieži, lai samazinātu publiskā budžeta izdevumus, pirmkārt, cenšas likvidēt tieši šos pakalpojumus. Īpaši aktuāli tas bija finanšu krīzes laikā, kad valsts/pašvaldību budžeti un sociālie izdevumi tika samazināti daudzās ES dalībvalstīs. Šajā laikā valsts/pašvaldību administrācijas meklēja iespējas samazināt izmaksas – samazinot pakalpojumu apjomu, arvien vairāk šāda veida pakalpojumus cenšoties nodot privatizācijai, tādējādi nodrošinot kā ārpakalpojumus. Vietējās pašvaldības daudzās ES dalībvalstīs reorganizējās – samazinot pakalpojumu apjomu lauku teritorijās, koncentrējot tos lielākās pilsētās un apdzīvotās vietās.

Apmēram ceturtdaļai ES  iedzīvotāju, kas dzīvo lauku teritorijās, ir augstākā izglītība. Savukārt pilsētās šis skaits ir divreiz lielāks; līdzīgi ir arī nodarbinātības jautājumā – proporcija starp tiem jauniešiem, kas pamet mācības laukos un pilsētās, un jauniešiem, kuriem nav darba vai nodarbošanās, ir liela.

Viedo ciematu veidošanos bieži izraisa cilvēki, kas sanāk kopā, lai pētītu praktiskus risinājumus arī šādām akūtām sociālām problēmām.

Mazo un lielo pilsētu saišu izmantošana

Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācija un citi, kas ir analizējuši saikni starp pilsētām un lauku teritorijām, ir secinājuši, ka, ja šīs saites tiktu uzmanīgi uzraudzītas, – pastāv liels potenciāls, lai panāktu abpusēji izdevīgas vienošanās.

Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācija atklāja, ka gandrīz visās ES dalībvalstīs, ja lauku teritorijas atrodas tuvu pilsētām un ir viegli pieejamas, tad lauku teritorijām strauji pieaug produktivitāte. Lauku teritorijas, kas ir pieejamas pilsētām, uzrādīja augstāku produktivitātes pieaugumu pirms 2008. gada ekonomiskās krīzes un augstāku izturību pēc tam, kad krīze sākās.

Lauku un pilsētu funkcionālās saites

Sadarbojoties un izmantojot katra – gan pilsētas, gan lauku teritoriju – unikālo potenciālu, iesaistītās puses gūst labumu viens no otra.

Ciešākas saites lauku teritorijām ar pilsētām nav arī bez riska. Piemēram, palielinās privāto automašīnu lietošana, iepirkšanās internetā var kaitēt lauku pakalpojumiem, biznesam u.c. Lai sasniegtu veiksmīgākos rezultātus viedā ciema projektos, arvien vairāk jāattīsta sadarbība – ar līdzīgām lauku teritorijām un to saistītajiem maziem un lieliem iedzīvotāju centriem attīstot abpusēji izdevīgus teritoriālus risinājumus.

Piemēram, Francijas valdība ir atbalstījusi virkni tā saukto partnerības līgumu starp pilsētām un apkārtnē esošajām lauku teritorijām. Teritoriālā sadarbība tiek īstenota starp pilsētu Bresta (Brest) un iekšzemē esošo Bretaņu (Bretagne). Bresta vēlas veicināt vidēja termiņa un ilgtermiņa konkurētspēju, kamēr Bretaņa fokusējas uz veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un jaunu tirgu meklēšanu strauji augošajai koksnes nozarei. Šīs divas teritorijas strādā kopā, lai atbalstītu inovatīvus projektus 4 galvenajos virzienos: ekonomikas attīstība; veselības, kultūras un pakalpojumu attīstība; vides un enerģijas pāreja. Vienu gadu pēc uzsāktās sadarbības tiek īstenoti apmēram 30 projekti, kas saistīti ar audio-vizuālo klāsteri, veselības aprūpi un bioenerģijas iniciatīvām.

Veiksmīgai teritoriju savstarpējai sadarbībai ir svarīgi vienoties par kopīgu redzējumu un ilgtermiņa attīstības stratēģiju.

Lauku teritoriju lomas palielināšana pārejā uz izaugsmi ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni

Klimata pārmaiņu risks un vides degradācija ir iemesls, kādēļ lauku reģioni kļūst arvien pievilcīgāki dzīvesvietas izvēlē.

Somijā izveidots Artikas (Artic) viedās kopienas klāsteris Lapzemē, kas veiksmīgi praktiski īsteno pieeju “no apakšas uz augšu”, kura mērķis ir atbalstīt pasākumus, kas veicina uzņēmumu un citu vietējo dalībnieku sadarbību, lai attīstītu konkurētspējīgu un dinamisku kopienu. Aktivitātes uzdevums ir izveidot pelnošus uzņēmumus, kas vietējos ļaudis mazapdzīvotajās lauku teritorijās nodrošinātu ar darba iespējām un iztiku. Vietējiem uzņēmējiem sadarbojoties ar finansētājiem, pētniekiem un starpniekiem, tika izstrādāta integrēta stratēģija, kas ietver gan izglītošanu skolās, gan ēku būvniecību vietējiem pārtikas un enerģijas mezgliem. Rezultātā ir radītas darbavietas, samazināts atkritumu daudzums un emisija, samazinātas izmaksas un vietējai ekonomikai saglabāti ienākumi. Klāsteru metode ir īpaši paredzēta, lai izveidotu apvienību, kas veiksmīgi piedalās starptautiskajā tirdzniecībā.

Raugoties no Eiropas viedokļa, Lapzemes lauku rajons atrodas labā pozīcijā. Lai arī urbanizācija pieaug, tehnoloģiju attīstība piedāvā uzņēmumiem lauku teritorijās darboties rentabli. Vietas nozīme samazinās, izceļot ieguvumus no tādiem faktoriem kā atrašanās tuvu izejvielām. Neapstrādāts materiāls enerģētikas uzņēmējdarbībai, pārtikas produkti un biomateriālu pieejamība piedāvā daudzpusīgu biznesu attīstību Lapzemē. Priekšnosacījums, lai lauku rajonos gūtu panākumus arī nākotnē – ciemiem jābūt apdzīvotiem. No ciemiem aizplūstošās naudas plūsmas vismaz daļēji jāpavērš pretējā virzienā (uz ciemu) un papildus jārada jaunas plūsmas, lai uzlabotu ciemata dzīvotspēju un radītu jaunas, gudras biznesa iespējas.

Lielākā vienotā izmaksu sastāvdaļa, kas izraisa kapitāla aizplūšanu no lauku teritorijām, ir enerģija. Pārvēršot to par iztikas līdzekļiem, ciema iedzīvotājiem tiks radīts ievērojams darbavietu skaits.

Klāstera mērķis ir uzlabot reģionālo konkurētspēju, ciešāk integrējot pētniecību un attīstību vietējo uzņēmumu vajadzībām. Reģionā, kas ir reti apdzīvots (mazāk par 2 cilv./m2), bet kas ir bagāts ar dabas resursiem, tehnoloģijām un digitalitāti, ir radītas iespējas dalībai globālā tirgū.

Attīstoties tehnoloģijām, rūpnieciskā ražošana var kļūt decentralizēta – tāda, kas balstās uz reģiona spēka faktoriem, kas veicina gan lauku vitalitāti, gan darbavietas un entuziasmu attīstīt savu reģionu.

Panākumus garantē spēja savstarpēji sadarboties un prasme izmantot savas kā uzņēmēja un dzīves telpas (vides) labās īpašības un priekšrocības.

Lauku teritoriju digitālās transformācijas veicināšana

Digitālajām tehnoloģijām ir spēja radikāli pārveidot attālu lauku teritoriju ar zemu iedzīvotāju blīvumu trūkumus, nodrošinot ar tūlītēju virtuālu komunikāciju un pieeju e-pakalpojumiem. Lai arī potenciālās iespējas un ieguvumi ir lieliski, pastāv arī riski, kas varētu rasties – piemēram, vietējo veikalu slēgšana.

Tāpat jābūt ieviestiem atbilstošiem instrumentiem, lai nodrošinātu, ka no digitālās pārejas gūst lielāko labumu. Daudziem lauku iedzīvotājiem trūkst nepieciešamās digitālās prasmes, un lauku teritorijās digitālo tehnoloģiju izmantošana ir zemāka nekā pilsētās.

Ātrgaitas digitālās infrastruktūras radīšanai lauku apvidos kopā ar digiālo izglītību un apmācību, jābūt vienai no prioritātēm. Abi ir nepieciešami, lai novērstu digitālo plaisu un palielinātu Eiropas lauku teritoriju kapacitāti ieinteresētajām personām un kopienām, spējot izmantot savu digitālo potenciālu.

Viedā ciema mērķis nav vienkārši “panākt” pilsētas dažādās jomās, viedā ciema mērķis ir palielināt lauku teritoriju pievilcību un, pārejot uz digitālo ekonomiku Eiropā, attīstīt jaunas lomas.

Eiropas Savienības Lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Fils Hogans norāda, ka viedie ciemi ir mūsu nākotne. Viedo ciemu pamatā ir cilvēki – lauku apvidu kopienas, kuras uzņemas iniciatīvu praktisku risinājumu meklēšanā problēmu novēršanai, kā arī maksimāli izmanto jaunas iespējas. Digitālie risinājumi var atbalstīt lielu daļu no šīm iespējām, tomēr “vieds” nozīmē arī sadarbību un jaunu sadarbības formu attīstību – domāšanu ārpus ierastā un individuālas pieejas pielietošanu ceļā uz labklājību un ilgtspējību.

Zanda Dimanta-Svilpe, 

Valsts Lauku tīkla Sekretariāts