Ziemas kviešu slimību izplatība izmēģinājumu laukos Zemgalē

Viena no projekta “Lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmas izstrāde ziema kviešu lapu un vārpu slimību ierobežošanai” nozīmīgākajām aktivitātēm ir ziemas kviešu slimību monitorings Zemgalē. Slimības tiek uzskaitītas katru nedēļu visā veģetācijas perioda garumā. Galvenais mērķis ir noskaidrot, kādi faktori būtiski ietekmē dažādu ziemas kviešu slimību attīstību.

Šajos monitoringa lauciņos netiek lietoti fungicīdi. Faktori, kas tiek pētīti un kuriem ir ietekme uz slimību attīstību, ir priekšaugs, augsnes apstrādes veids, kā arī gaisa temperatūra un nokrišņu daudzums. Meteoroloģiskie dati tiek uzkrāti un vēlāk analizēti kopā ar slimību uzskaites datiem. Monitoringam tiek izmantota viena no populārākajām ziemas kviešu šķirnēm Latvijā – ‘Skagen’. Tā pēc novērojumiem nav ne pati izturīgākā, ne arī pati jutīgākā pret dažādām slimībām.

Īslīces pagasta SIA “PS Līdums“ laukos katru gadu tiek iekārtoti divi monitoringi. Pirmais (Bauska 1) ir lauks, kur tiek lietota minimālā augsnes apstrādes tehnoloģija pēc kviešiem. Otrais (Bauska 2) ir lauks, kur kvieši tiek audzēti pēc rapšiem vai pupām. Sesavas pagasta z/s “Sniedzes” laukos monitorings (Sesava) tiek iekārtots pēc kviešiem,  tiek lietota augsnes aršanas tehnoloģija.

Apkopoti rezultāti no 2018. un 2019. gada slimību monitoringiem. Lai gan abiem gadiem raksturīgs mazs nokrišņu daudzums un kopumā silts, pat karsts laiks veģetācijas periodā, ir redzamas arī atšķirības.

1. attēls.  Nokrišņu daudzums

* Nokrišņu daudzums 2018. un 2019. gada veģetācijas perioda mēnešos ziemas kviešu slimību monitoringa vietās salīdzinājumā ar ilggadīgo normu (1981-2010) pēc LVĢMC datiem Latvijā.

No 1. attēla datiem redzams, ka 2018. gadā maijs, jūnijs un jūlijs ir bijuši ar būtiski zemākiem nokrišņiem, salīdzinot ar ilggadīgo normu. Savukārt 2019. gadā jūnijs un jūlijs monitoringa vietās ir bijis ar ļoti zemiem nokrišņiem.  2018. gada veģetācijas periods aprīlī sākās ar bagātīgiem nokrišņiem, bet 2019. gada aprīlis ir bijis faktiski bez nokrišņiem. Ir vērojamas atšķirības arī katrā no monitoringa vietām. Lielākā atšķirība nokrišņu ziņā ir bijusi starp Bausku un Sesavu tieši 2019. gada maijā.

No 2. attēla datiem ir redzams, ka gan 2018., gan 2019. gada sezonas vidēji ir bijušas ar augstām temperatūrām, salīdzinot ar ilggadīgo normu, it īpaši tas izpaužas 2018. gada maijā, kas ir svarīgs periods ziemas kviešu ražas veidošanās procesā.

2. attēls.  Vidējās temperatūras

* Vidējās temperatūras 2018. un 2019. gada veģetācijas perioda mēnešos ziemas kviešu slimību monitoringa vietās salīdzinājumā ar ilggadīgo normu (1981-2010) pēc LVĢMC datiem Latvijā.

Pēc mēneša vidējās temperatūras un nokrišņu kopējā daudzuma nav iespējams redzēt visas tās svārstības, kas bieži mēdz būt lielas un arī būtiski ietekmē gan kviešu veģetāciju, gan arī kviešu slimību attīstību. Tādēļ, analizējot šos meteoroloģiskos datus, tie tiek apskatīti daudz detalizētāk, pievēršot uzmanību arī nokrišņu un temperatūras attiecībām.

Latvijā jau ilgāku laiku dažādos ziemas kviešu izmēģinājumos un slimību monitoringos ir konstatēts, ka galvenā, varētu pat teikt,  dominējošā ziemas kviešu slimība ir kviešu lapu dzeltenplankumainība. Otra plašāk izplatītā ziema kviešu slimība ir lapu pelēkplankumainība jeb septorioze. Pēdējos gados varam novērot arī brūnās rūsas biežāku izplatību un atsevišķos gados – arī dzeltenās rūsas izplatību. Tomēr slimību attīstība var būtiski atšķirties katru gadu. To var jau redzēt no divu gadu apkopotajiem monitoringa datiem. Tiek uzskatīts, ka slimību attīstības pakāpe zem 5% nav saimnieciski nozīmīga.

Bet visticamāk tas var atšķirties atkarībā no tā, kādas slimības ir inficējušas kviešus un kādā ātrumā slimību attīstība notiek. No teorijas ir zināms, ka dzeltenplankumainības latentais periods no inficēšanās līdz pazīmju paradīšanās brīdim ir apmēram nedēļu garš, un tālākai izplatībai nav nepieciešams liels mitrums. Bet septoriozei šis periods ir apmēram 3 nedēļas garš, un izplatībai ir nepieciešami nokrišņi. Tomēr ar slimību atšķirīgo dzīves ciklu ne vienmēr var izskaidrot to attīstītības pakāpi. Svarīgi ir ne tikai meteoroloģiskie, bet arī citi faktori. Ļoti bieži slimību attīstību būtiski ietekmē infekcijas materiāla uzkrāšanās. Dzeltenplankumainība visbiežāk pārziemo uz salmiem un citām augu atliekām, bet septorioze – uz pilnīgi vai daļēji atmirušajām apakšējām lapām kviešu sējumos. Laukos, kur tiek izmantota minimālā augsnes apstrādes tehnoloģija, salmi un citas augu atliekas lielākā daudzumā atrodas augsnes virskārtā, kas var veicināt šīs slimības attīstību.

Lielāku brūnās un dzeltenās rūsas infekcijas attīstību Latvijā kviešos varētu skaidrot ar vidējo temperatūru paaugstināšanos, bet rūsu attīstībai izšķiroši var būt citi faktori, par kuriem pagaidām vēl ir grūti spriest.

3. attēlā redzami apkopotie ziemas kviešu lapu slimību dati no uzskaites kviešu piengatavībā, kas vislabāk atspoguļo, kurām slimībām ir bijuši labvēlīgi apstākļi attīstībai veģetācijas periodā konkrētajā situācijā. Gan 2018., gan 2019. gada dati liecina par būtiski augstāku dzeltenplankumainības attīstību minimālās apstrādes gadījumā, ja priekšaugs ir bijis kvieši (Bauska 1).  Un 2018. gadā šī slimība būtiski vairāk ir attīstījusies arī variantā, kur lietota augsnes aršana un priekšaugs ir bijis kvieši (Sesava). Kopumā dzeltenplankumainības attīstībai labvēlīgāki apstākļi ir bijuši 2018. gadā, kam raksturīgi  nelieli nokrišņi un augstas temperatūras maijā.

2019. gadam raksturīga lielāka slimību daudzveidība. Būtisku attīstību sasniedz arī septorioze, it īpaši pēc priekšauga kvieši, kur augsne ir arta (Sesava). Kaut gan tieši šeit maijā un jūnijā ir bijis maz nokrišņu, tas nav traucējis septoriozes tālāku attīstību. Šajā gadījumā parādās slimību savstarpējās konkurences faktors, jo šeit bijusi salīdzinoši neliela dzeltenplankumainības attīstības pakāpe.

Brūnā rūsa būtiski vairāk attīstījusies 2019. gadā pēc rapšiem (Bauska 2) un pēc kviešiem, kur lietota augsnes minimālās apstrādes tehnoloģija (Bauska 1). Visticamāk, ka brūnās rūsas attīstību šeit veicinājis tieši vietas faktors, jo Bauskas monitoringos, pateicoties lielākiem nokrišņiem maijā un uzkrātajam mitrumam augsnē, kviešu veģetācija notika ilgāk un zaļo lapu virsma, kas nepieciešama, lai notiktu inficēšanās ar brūno rūsu, saglabājās ilgāk nekā Sesavā. Par to, ka tas ir izšķirošais faktors, liecina arī 2018. gada dati, kur brūnā rūsa ir sasniegusi būtisku attīstības pakāpi ziemas kviešos pēc rapšiem. Tur lapu zaļā virsma saglabājās ilgāk nekā citos monitoringa laukos.  

Graudzāļu miltrasa nesasniedz augstu attīstības pakāpi nevienā no monitoringiem šajā kviešu attīstības posmā. Šo slimību būtu svarīgāk analizēt tieši kviešu agrīnās attīstības posmos pavasarī.

3. attēls. Ziemas kviešu lapu slimību attīstības pakāpes 

* Ziemas kviešu lapu slimību attīstības pakāpes (%) piengatavībā (BBCH 75-77) pēc 2018. un 2019. gada monitoringa datiem.

Pēc divu gadu datiem ir redzams, ka dzeltenplankumainības attīstība ir būtiski augstāka, ja kvieši tiek audzēti pēc kviešiem ar minimālās augsnes apstrādes tehnoloģiju. Bet pie piemērotiem apstākļiem un, nesastopot lielu konkurenci no citām slimībām, dzeltenplankumainība var sasniegt augstu attīstības pakāpi arī pēc kviešiem, lietojot augsnes aršanas tehnoloģiju, un arī pēc rapšiem.

Var secināt, ka ziemas kviešu slimību attīstību veicina vai kavē dažādu faktoru mijiedarbība. Tādēļ izvērtēt tos, lai varētu pieņemt pamatotus lēmumus par slimību ierobežošanas nepieciešamību, ir sarežģīts process. Šī projekta mērķis ir izveidot interneta platformu (veselsaugs.lv), lai palīdzētu lauksaimniekiem šos riska faktorus izvērtēt.

Foto: Ilze Skudra

Aigars Šutka,
SIA “AKPC”