Apciemo Raunas, Priekuļu un Pārgaujas novadu mājražotājus

Lai uzzinātu daudz jauna, nemaz nav tālu jābrauc, – tā var teikt par pasākumu, uz kuru LLKC Valkas konsultāciju birojs šogad pirmo reizi aicināja kopā mājražotāju konsultāciju grupas dalībniekus, lai 11. jūlijā kopā dotos pieredzes braucienā uz tuvējiem pagastiem iepazīties ar trim saimniekiem un viņu pieredzi.

Zemnieku saimniecībā “Ķeveiti”

Pirmie tika apmeklēti Marika un Atis Riekstiņi, kuri saimnieko Raunas pagasta zemnieku saimniecībā “Ķeveiti”. Jāteic, ka pilnīgi viss, viesojoties šajā saimniecībā, mūs apbūra. Jāsāk jau ar saimniecības mājaslapu www.keveiti.lv, kas arī bija par iemeslu, lai nolemtu turp doties. Mūs sagaida visa Riekstiņu ģimene, un viesošanās laikā ar mums ir kopā arī saimnieku meitiņas Herta un Zete. Pavisam nesen viņi sevi sauca par rīdziniekiem, bet nu jau gadus sešus dzīvo un saimnieko “Ķeveitos”, audzējot aitas, vistas, pīles un attīstot zivsaimniecību, lauku tūrismu un nu jau arī mājražošanu. Kā mājražotāji viņi ir reģistrējušies tikai šopavasar, bet produkti no pašu izaudzētā jau ir tapuši iepriekš. Viņu mājaslapā var lasīt: “Mums patīk radīt un eksperimentēt ar to, kas mums ik dienu ir apkārt, pie mums var to visu arī nogaršot – pīlādžu un pieneņu vīnus, kinzas, bazilika un ķiplokziedu pesto, dažnedažādas ķirbju un citu dārzeņu garšskaidiņas, pieneņu medu, garšaugu dobes aromātus. “Ķeveitu” pavasaris, vasara un rudens burciņās un tūtiņās...”

Saimniece Marika tiešām ir īsta garšu burve. Mēs izvēlamies nogaršot ģimenes īpašo jēra gaļas zupu, cienājamies ar vitamīnu kokteili, dārzeņu garšskaidiņām, izgaršojam trīs dažādus pieneņu medus veidus un runājam par mājražošanas pieredzi. Uzzinām arī to, ka saimnieki gatavojas atkal uzņemt savās mājās pasākuma “Vienas dienas restorāns” dalībniekus un daudz nopietnāk pievērsties viesu uzņemšanai. Bet pats galvenais, kas visvairāk piesaista “Ķeveitos”, ir saimnieku attieksme pret dzīvi, darbu un darbošanos laukos. No viņiem staro miers un liela pārliecība, ka izvēle ir pareizā.

Zemnieku saimniecība “Ieviņas”

Nākamā pietura mūsu braucienā ir Mārsnēnu pagasta zemnieku saimniecība ”Ieviņas”, kuras pieredze mājražošanā ir ilgāka nekā iepriekšējo saimnieku dzīvošana laukos, bet arī “Ieviņu” saimniece Jeļena Juhno uz dzīvi laukos ir pārcēlusies no Rīgas, kad šķitis, ka pietiek darboties ķīmijas laboratorijās. Tas, ka Jeļena pēc izglītības ir biologs, iespējams, noteicis to, ka viņa nolēma sākt gatavot sierus no pašas bioloģiskās lopkopības saimniecībā saražotā piena. Jeļena dalās pieredzē par to, ka pirmie mēģinājumi pagatavot sieru nav bijuši veiksmīgi, un tas nemaz nav padevies. Viņa smaidot saka, veiksme ir bijusi tā, ka brālis apprecējies ar latvieti un viņas mamma ir ierādījusi Jeļenai siera siešanas mākslu. Liktenis piespēlējis arī kādu puisi, brīvprātīgo no Anglijas, kurš bija strādājis restorānā un tur apguvis Indijas tradicionālā panīra siera gatavošanu. To viņš ierādījis arī “Ieviņu” saimniecei. Cienājamies ar Jeļenas gatavotajiem sieriem un runājamies par mājražotāju iespējām realizēt savu saražoto. Viņa saka, ka nu jau nebrauc pa tirgiem, bet, uzsākot ražošanu, tā bijusi laba pieredze, jo pircēji nekautrējās pateikt, kas garšojis, kas nē, un viņa saņēmusi daudz labu padomu, kā uzlabot savus produktus. Tagad gan praktiski visa produkcija tiek realizēta tiešajā tirdzniecībā, un atliek vien saņemt pasūtījumusun salikt produkciju realizācijai. Saimniece saka, ka atdot preci uz kādu no mājražotāju tirdziņiem, kuri ir izveidoti Rīgā, viņa nevar, jo precei ir ļoti īss realizācijas termiņš, bet mājās pircēji ierodas tikai ap Jāņiem, tāpēc tiešā tirdzniecība ir labākais šī brīža modelis, bet viņa neatteiktu arī doties uz kādu lielu gadatirgu un tur piedāvāt savus ražojumus.

SIA “Raiskuma labumu darītava”

Tālāk mūsu ceļš ved uz Pārgaujas novada Raiskuma pagastu, kurš Latvijā ir pazīstams ne tikai ar to, ka tur filmēta tautā ļoti iemīļotā filma “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, bet nu jau daudzi ir pamanījuši SIA “Raiskuma labumu darītavas” alu “Raiskumietis”, kuru var iegādāties dažos veikalos. Apmeklējot “Raiskuma labumu darītavu”, var redzēt, kā brūvē alu, cep maizi un žāvē gaļu. Sākam iepazīšanos ar alus darītavu, šeit tehnoloģija un iekārtas iegādātas Saldū. Alus ražošanā tiek izmantotas ar malku kurināmas krāsnis, kas procesam piedod pamatīguma sajūtu. Tā kā šovasar ir alus baudīšanai piemērots laiks, arvien vairāk jādomā par ražošanas apjoma palielināšanu un gatavā alus uzglabāšanu. Turpat, mājas vidusdaļā, ir uzmūrēta maizes krāsns, kura, kā stāsta uzņēmuma īpašnieku Ilutas un Ginta tēvs Donāts Čudorāns, tiek kurināta tikai vienu reizi nedēļā, parasti trešdienās, kad tiek izpildīts pasūtījums. Arī gaļa lielākoties tiek kūpināta pēc pasūtījuma. Šāda kārtība ļoti atvieglo rūpes par maizes un gaļas realizāciju. Uzņēmuma saražotā produkcija pieejama īpašniekiem piederošajā veikalā, kas atrodas turpat blakus ražotnei. Jāteic, ka “Raiskuma labumu darītavas” pieredze mūs iedvesmoja, jo šeit var redzēt, kā veiksmīgi darbojas ģimenes uzņēmums, kurā arī darbinieki jūtas kā vienas ģimenes locekļi.

Pieredzes brauciena mērķis bija iepazīstināt Valkas un Smiltenes novadu esošos un potenciālos mājražotājus ar citu pieredzi, iedrošināt nopietni uzsākt mājražošanu, jo braucienu dalībnieku vidū bija tikai trīs, kuri jau ir reģistrējušies kā mājražotāji. Tieši šis brauciens lika vairāk domāt par to, ka, lai tiktu izveidota veiksmīga mājražošanas saimniecība, jādomā par tūristu piesaisti, tādējādi nodrošinot saražotās produkcijas noietu. Prieks par to, ka pieredzes brauciens izdevās iedvesmojošs, ar lielu pozitīvo lādiņu, kas rada vēlmi darboties pašiem.

Valda Empele,

LLKC Valkas konsultāciju biroja uzņēmējdarbības konsultante