Ar dzelzs tvērienu – līdz sapnim par fazānu fermu

Arnis Kargans un Paula Jēkabsone ir vienīgie Latvijā un, visticamāk, arī visā Ziemeļeiropā, kuri neatlaidīgi īsteno sapni par savu fazānu un citu putnu audzēšanu gaļai. Fazānu audzētāju Eiropā netrūkst, un arī Latvijā tādi ir, taču šos putnu audzē pamatā medībām. Arņa un Paulas radītā SIA “Gold Wings” ir vienīgā, kas gardēžiem un restorāniem piedāvā kvalitatīvu jaunputnu gaļu. Sapnis par bioloģiski sertificētas putnu audzētavas izveidi īstenots ar matemātisku precizitāti un apbrīnojamu neatlaidību neticami īsā laikā – divos gados.

UZZIŅA

ARNIS KARGANS un PAULA JĒKABSONE

• Siguldas novada Mālpils pagasta SIA “Gold Wings”  īpašnieki.
• Uzņēmums dibināts 2022. gada oktobrī.
• Nodarbojas ar medību fazānu, mājas vistu un Pekinas pīļu audzēšanu.
• Tirgū piedāvā fazānu jaunputnu gaļu, olas, putnu gaļas produkciju – buljonu, ruletes, malto gaļu u. c.
• Apsaimnieko 2,5 ha zemes.
• 2024. gada jūlijā iegūts bioloģiskās saimniecības statuss.
• Pērn no putnu produkcijas pārdošanas apgrozījums sasniedza 29 000 eiro.
• Šogad plānotais pārdošanas apjoms – 2000 putni.

FAZĀNI

• Parastais fazāns jeb medību fazāns (Phasianus colchicus) ir liela auguma fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgais putns. Fazānam ir apmēram 30 pasugas, kas tiek iedalītas vairākās grupās. Krustojot dažādās pasugas, ir iegūtas 182 fazānu šķirnes.
• Fazāna dabīgais izplatības areāls ir Āzijas centrālie un dienvidaustrumu reģioni, kā arī nelielās Eiropas dienvidaustrumu teritorijas – Grieķija, Bulgārija un Kaukāzs. Mūsdienās ārpus vēsturiskā izplatības areāla kā medību putns tas introducēts daudzviet Eiropā, Amerikā un Austrālijā. Latvijā fazānu introdukcijas mēģinājumi savvaļā beigušies nesekmīgi – populācija Latvijas dabā nespēj iedzīvoties, jo fazānu mātītes olas sāk dēt agrā pavasarī, kad gaisa temperatūra nav labvēlīga cāļu izdzīvošanai.
• Fazāna tēviņa svars var sasniegt 2 kg, mātītes svars – 1,5 kg. Raksturā putni ir tramīgi, cits pret citu var būt arī agresīvi.
• Mājas apstākļos fazānus visu gadu var turēt ārā voljerā.
• Fazānus ieteicam audzēt ģimenēs – vienam tēviņam nepieciešamas vidēji 10 mātītes.
• Fazāni ziemā iztur pat -20…-30 °C.
• Fazāniem nepieciešama barība ar augstu olbaltumvielu saturu. Var izmantot graudus – miežus un kviešus, kā papildbarību – rapša sēklas, auzas, griķus. Vasarā ēdina arī ar zaļumiem, nopļauto zāli, āboliem, kabačiem, ķirbjiem, pāraugušiem gurķiem.
• Gaļai putnus audzē 155 dienas.
• Gaļa bagāta ar minerālvielām, praktiski nesatur holesterīnu, ir labs B grupas vitamīnu un dzelzs avots, ar augstu olbaltumvielu saturu, kas ir svarīgi muskuļu audu veidošanai un atjaunošanai. Uzturā lietojamas arī olas, kas ir mazāk izmēra nekā vistai, bet uzturvērtības ziņā daudz pārākas.

– No kurienes radās ideja audzēt fazānus gaļai? Arni, esat ieguvis ļoti labu izglītību un arī pieredzi labi atalgotos darbos – esat ar ekonomikas vadības un sertificēta būvuzrauga prasmēm.

Arnis: – Jā, esmu ieguvis labu izglītību, visu mūžu esmu mācījies, strādājis labi atalgotu darbu. Kad iepazinos ar Paulu, man bija pietiekami daudz naudas, varēju savā dzīvē neko nemainīt. Bet pienāca brīdis, kas lika pieņemt lēmumu dzīvi mainīt. Pirmais iemesls – iepazinos ar Paulu. Tas notika dažādu sakritību rezultātā, acīmredzot tā bija lemts. Paula ir ļoti gudra, bet viņai nav bijušas iespējas sevi realizēt. Varējām turpināt dzīvot ar manis nopelnīto, Paula varēja būt mājsaimniece, bet viņa tā negribēja. Pēc apspriešanās sapratām, ka jāveido kopīgs uzņēmums, bet – kādā jomā, ko mēs kopā varētu darīt? Man ir svarīgi kaut ko radīt, man nepieciešami izaicinājumi, vienkāršās lietas man ir garlaicīgas. Ilgāku laiku domāju, līdz vienā dienā teicu Paulai – audzēsim fazānus.

Paula: – Mana pirmā atbilde bija – ko, vai tad Latvijā tos iespējams audzēt?!

Arnis: – Protams, apspriedām plusus un mīnusus, bet mums bija svarīgi radīt uzņēmumu, kurā Paula piedalās par 100 %. SIA “Gold Wings” Paula ir valdes priekšsēdētāja.

– Kas esat jūs?

– Pēc būtības – galvenais akcionārs, investors, bet, tā teikt, “uz papīra” neesmu nekas.

– Kā nonācāt šajā vietā?

Paula: – Esmu no Valmieras, bet vasaras pavadīju laukos pie vecvecākiem, vecmamma bija zootehniķe, vectēvs – agronoms. Bērnības vasaras man bija laukos pie dzīvniekiem un ar augiem. Arnis ir no šejienes.

Arnis: – Esam uz mana vectēva zemes, vienmēr šeit ir bijusi lauku saimniecība, arī vectēvs gribēja, lai šeit notiek lauksaimnieciskā darbība. Iepriekš sevi šeit neredzēju, lai arī esmu viņa govīm ar rokām sienu pļāvis un vācis, kā arī kartupeļus stādījis.

Kādēļ esam šeit? Veikalā nav iespējams nopirkt dabīgu pārtiku, sākot ar gaļu līdz pat dārzeņiem. Mēs audzinām divus bērnus, mums ir būtiski, ko viņi ēd.

– Droši vien vienkāršāk būtu audzēt dārzeņus un vistas?

Paula: – Arnim neder nekas vienkāršs.

Arnis: – Pirms gadiem desmit redzēju fazānus un viņi mani fascinēja. Vispirms  jau Karaliskais fazāns – man patika putna izskats, grācija. Savulaik daudz braukāju pa Eiropu un konsultēju būvniecības jautājumos, tajā skaitā Vācijā un Francijā. Vienā no šādiem braucieniem mani pacienāja ar fazānu un uzzināju par fazāna gaļas vērtību. Biju lasījis, ka Japānā fazānu izmanto lielākoties cilvēku uzturā medicīniskos nolūkos. Tad sāku padziļināti lasīt un iedziļināties šo putnu pasaulē.

Paula: –  Ne es, ne Arnis nezinājām, nedz kas ir inkubators, nedz kā audzēt fazānus.

Arnis: – Sākām ar to, ka pirmajā gadā izpirkām Latvijā teju visus pieejamos fazānus, meklējām caur SS.com, Facebook un citiem resursiem internetā. Lielākā daļa, ap 85 % no fazāniem, izrādījās nekam nederīgi, tajā skaitā bija tuvradniecīgi.

– Kāds bija mērķis attiecībā uz sasniedzamo putnu skaitu?

– Izstrādāju projektu četriem gadiem. Projektā bija noteikti sasniedzamie mērķi katram gadam un tam pretī atbilstošs finansējums, kā arī plāns, kad ienāk pirmā nauda par realizētajiem putniem. Es jau sākumā Paulai teicu, ka pirmie divi gadi būs ļoti smagi. Pirmajā gadā mēs zāģējām malku un tirgojām to maisos, lai sanāktu iztikai. Jā, mēs to darījām arī tādēļ, lai putniem iegādātos barību. Man nauda bija paredzēta konkrētiem mērķiem, un neatļāvāmies manevrēt ar finansēm plānā neparedzētiem izdevumiem. Konkrēta naudas summa ir paredzēta konkrētu mērķu sasniegšanai, citam nē. Tādēļ pārdevām malku, braucu arī piepelnīties, lai būtu nauda mūsu pamatvajadzībām.

Problēmas sākās, kad sapratām, ka vairums putnu nav derīgi vaislai.

– Kā sapratāt, ka iegādātie putni jums neder?

– Sākumā nesapratām, ko pērkam. Tagad esmu izbūries cauri visai internetā pieejamai literatūrai un varu atbildēt uz jebkuru jautājumu par fazāniem. Putniem nebija olu. Tad vēl – fazāniem ir īpašība, ka pirmajā gadā tēviņš ir tikpat pelēks kā mamma, viņš vēl nav nokrāsojies, ieguvis savas krāšņās spalvas. Viena saimniecība mums kā pārus pārdeva fazānu gaiļus. Es to nezināju. Par laimi, man ir pazīstam fazānu audzētājs ASV, kurš mums ir labs padomdevējs. Zvanīju viņam, vaicāju, kas par lietu. Viņš vaicā – skaties, vai jaunputnam ir pieši. Jā, pieši bija. Diemžēl par “iesmērētajiem” gaiļiem naudu atpakaļ mums nedeva.

Nākamais putnu iegādes raunds bija jau citādāks – caur pazīšanos atradām kontaktus Čehijā un Rumānijā, kur audzē medību fazānus, un tur arī putnus iepirkām. Visus putnus, ko iegādājāmies tur, pirkām jau ar dokumentiem. Kad pie mums atbrauca LAD speciālisti, pirmais, ko viņi mums teica – savvaļas putniem, kurus vēlamies audzēt, ir jābūt ar izcelsmes dokumentiem. Pretējā gadījumā tos ne tikai nedrīkst kaut, tie arī jātur citādāk – vienam putnam nepieciešami divi hektāri. Nevienam no Latvijā pirktajiem putniem nebija izcelsmes dokumentu.

Kādēļ šāds dokuments vajadzīgs? Tādēļ, lai varētu pierādīt, ka putns dzimis nebrīvē, un uzrādīt, kur tas ir noticis, ar visiem PVD dokumentiem, numuriem un pārējo. Ja šādu dokumentu nav, tad savvaļas putns tiek turēts nelegāli. Mēs to sākumā nezinājām. Mēs būtu atmesti par gadu atpakaļ, ja savlaicīgi nebūtu likvidējuši Latvijā iegādātos fazānus. Bija garšīgi.

– Kā apguvāt zināšanas par putnu turēšanu?

– Esmu izlasījis visu literatūru, kas pieejama Krievijas, Ukrainas, Eiropas valstu un ASV interneta resursos. Liels paldies man jāsaka kolēģim Džonam no ASV, kam Minesotā pieder fazānu ferma, un tā tur darbojas kopš 1929. gada. Tā ir plaša fazānu audzētava, kur ne tikai audzē putnus, bet arī ražo no tiem dažādu produkciju, sākot no dzīvnieku barības līdz dažādām delikatesēm cilvēkiem.

Daudz deva praktiskā pieredze, kas izveidojās, gada laikā ar putniem darbojoties. Pirmajā gadā caur inkubatoru izlaidām apmēram 4000 fazānu olu. Tā radās praktiskā pieredze, ko inkubēt, kā to darīt.

– Vai fazānu inkubatori atšķiras no vistu inkubatoriem?

– Īpaši nē, ir nelielas atšķirības temperatūrā un mitrumā, bet šīs nianses ir atšķirīgas katrai putnu sugai. Gribu piebilst, ka Facebook putnkopības grupas nebūs īstās, kur smelties pamatinformāciju putnkopībā.

Mēs ļoti skrupulozi pierakstījām datus no katra inkubatora un katra putnu būra – sākot no temperatūrām un citiem vides apstākļiem, līdz pat barībai. Fiksējām, kā putni jūtas, attīstās, kā visu apstākļu kopums ietekmē olu stāvokli, čaumalu stiprību, šķilšanās rezultātu. Par to, ka šāda informācija ir jāfiksē, lai sasniegtu rezultātu, apstiprināja arī ASV audzētāju pieredze – piesaistot uzņēmumam analītiķi, rezultātu var sasniegt uz pusi īsākā laika termiņā, nekā sākotnēji plānots. Mūsu uzņēmumā analītiķis esmu es. Līdz ar to apjomu mēs sasniedzām divos gados.

Tas darba apjoms, kādu ieguldījām pirmajos divos gados, ir milzīgs. Jā, citi putnkopji par mums smējās, ka fiksējam datus par katru būri – kurās dienās dēja, kāda bija gaisa temperatūra, cik bija olu, cik no tām sadauzītas, cik izšķīlās, kāpēc izšķīlās, kāda bija pārtika katrā konkrētā dienā, cik kuram būrim zaļumu iedots. Pirmajā gadā informāciju fiksējām 36 būriem, otrajā – jau krietni vairāk. Pierakstījām arī, cik kuram tēviņam ir mammu, kad mainās spalvas. Mums ir homeopātiskais veterinārārsts, ko piesaistījām.

Otrā gada pavasarī Paulai teicu, ka mums vajag savu kautuvi. Šo darbu sākām ar to, ko aizbraucām uz PVD un stundas laikā izrunājām, kā kautuvi pareizi celt, lai ar visiem darbiem efektīvi tiktu galā divi cilvēki.

Kautuvi uzcēlām tikai savām vajadzībām, citādāk arī nevaram strādāt. Lai putnu pārvestu uz kautuvi kaut kur citur, tas ir ārkārtīgi sarežģīti, turklāt tagad, kad esam bioloģiski sertificēti, būtu neiespējami atrast kaušanas pakalpojuma sniedzēju.

–  Kādas šķirnes fazānus audzējat?

– Šķirnes izvēli ietekmēja likumu izmaiņas. Nesen Lietuvas Zooloģiskajā dārzā gāja bojā apmeklētāju iecienīts tīģerēns, ar kuru visi gribēja fotografēties. Tik ilgi bildējās, kamēr tīģerēns neizturēja. Tas rezultējās ar zaļo aktivitātēm un rūpēm par savvaļas dzīvniekiem un izmaiņām regulējumā, tajā skaitā aizliedzot audzēt arī Sudraba fazānus. Lieliska šķirne, kur putns var izaugt līdz 5 kg, turklāt gaļa ir īpaši diētiska.

Gaļai ir piemērota viena fazānu šķirne – Medību fazāns, kam mēdz būt dažādu variāciju krāsas atkarībā no reģiona, kur dzīvo, piemēram, Japānā tie ir zili, Rumānijā zaļi

Ar fazāniem mums viss ir skaidrs, zinām, kādus fazānus savā starpā var krustot, zinām, ka tie iedalās klasēs, ņemot vērā astes formu – ir platastes, garastes u. c. Savā starpā tos var krustot, bet pēcnācēji būs neauglīgi un nederēs vaislai.

– Ko fazāns ēd?

– Fazānam nepieciešama barība ar augstu proteīna saturu. Bet nav tik vienkārši. No pirmās dzimšanas dienas līdz mūža pēdējai dienai barība mainās atkarībā no vecuma, dzimuma un gadalaika. Ja arī jums būs, piemēram, piecas Medību fazāna ģimenes, visdrīzāk vajadzēs vismaz trīs dažādas barības devas, visi vienu barību neēdīs. Ja sagatavosiet barību no kviešiem, miežiem, kukurūzas, zirņiem, to samalsiet un iedosiet visiem vienu, tad redzēsiet, ka vieni neēdīs kviešus un nedarīs to nekad, jo negaršo. Citi izmetīs miežus, citi kukurūzu. Un nemeklējiet iemeslus, viņi vienkārši neēd, un viss. Viņi tādi ir. Ļoti kaprīzi.

Turklāt cālim, ja iedosiet pārāk smalki samaltu barību, aizķepēs nāsis un viņš nosmaks. Tādēļ nepieciešamas granulas. Pērn mazajiem cāļiem ļoti garšoja rapša sēkliņas, tās bērām uz baltas pamatnes un cāļiem sēklas bija viegli ieraugāmas.

Pērn mums viss bija vienkāršāk, bijām konvencionāli, uz ziemu varējām putniem dot dzīvnieku izcelsmes proteīnu un taukus, kas viņiem šajā periodā ļoti vajadzīgi. Tagad, esot bioloģiskajai saimniecībai, ar lielām cerībām raugāmies uz “Dobeles dzirnavnieku”. Lai arī barību pašiem gatavot iznāk lētāk, mēs saimniecībā esam tikai divi, daudz laika tam neatliek. Dobele ir gatava ražot barību mūsu fazāniem un pārējiem putniem pēc manis izstrādātas receptūras. Mums nepieciešamas dažādas barības dažādām putnu grupām. Fazānu vistām ir tieksme aptaukoties, tādēļ tām nedrīkst proteīnu un taukus dot par daudz.

– Fazānu audzēšana ir samērā piņķerīga, kādēļ uzsākāt vēl citu putnu audzēšanu?

– Pirmo pusotru gadu mums bija tikai fazāni, kad sapratām fazānu audzēšanu, izlēmām iet tālāk. Tagad ir arī pīles un vistas. Tās nepieciešamas sortimentam. Aizvien biežāk sākām dzirdēt, ka cilvēki grib pagaršot veco labo Latvijai tradicionālo vistu. Jā, Latvijā ir broileri, ir īpašas gaļas šķirnes vistas, bet mums pieprasa vistu līdz pusotram kilogramam.

Ar vistām ir interesanti. Mēs smejamies, ka vistām dzimst pingvīni – krustojām parasto mājas vistu ar Džersejas gigantu, sanāk resni melnbalti pūkaini cālīši. Esam sakrustojuši divas šķirnes, kas ir klusi, mierīgi, līdzsvaroti un pietiekami ātraudzīgi. Var teikt, ka veidojam savu krosu.

Paula: – Cilvēki meklē sen aizmirsto Latvijas vistas garšu, un, starp citu, īstu buljonu no broilera uztaisīt nevar. Arī frikadelītes nesanāk, gaļai nav pareizās struktūras.

Arnis: – Man ir patiess prieks par sadarbību ar dienestiem, jo īpaši ar PVD, arī ar LAD speciālistiem. Tikām ļoti labi konsultēti par lietām, ko drīkst un ko nedrīkst darīt. Mēs skaidri sajutām, ka šiem speciālistiem patīk, ka zvanām, prasām un viņi var palīdzēt un konsultēt. Paulas uzstādījums bija, ka visu darām legāli. Jā, dokumentu ir daudz un tas prasa laiku, bet pēc tam ir viegli strādāt, jo ne no kā nav  jābaidās.

– Kādēļ izvēlējāties arī pīļu audzēšanu?

– Pīles cilvēkiem garšo. Biopīles pieprasīja restorāns. Pērn izmēģinājām vairākas šķirnes un palikām pie Pekinas pīlēm. Kādēļ? Pirmkārt, viņām ir smadzenes, otrkārt – viņas nelido, trešais – ātri aug. Pekinietes nav cimperlīgas. Turklāt tām ir izcilas olas, tortes no pīļu olām sanāk izcilas.

Sortimenta paplašināšanai izmēģinājām arī pērļu vistas, cilvēkiem nepatika, kaut arī šī putna gaļa ir ļoti augstvērtīga, tā par trešdaļu līdzinās fazāna gaļai.

– Kā atradāt tirgu savai produkcijai? Šī ir tomēr specifiska produkcija, kas, visticamāk, pa kabatai ir diezgan šauram pircēju lokam.

Paula: – Mēs vēl meklējam tirgu. Šobrīd ir trīs restorāni – “Pavāru māja” Līgatnē, “Entresol” un “Barents” Rīgā.

Arnis: –  Pirmos divus restorānus uzrunājām mēs, “Barents” uzradās pats. Piezvanīja un interesējās par īstiem fazāniem, teica, ka no iepirktajiem saldētajiem fazāniem neko labu uztaisīt nevarot.

Mēs restorāniem piedāvājam tikai svaigus putnus, nesaldētus, un tādi ir pieejami no septembra līdz februārim. Pērn piegādājām 300 putnus. Šogad jau restorāni vasarā sāka interesēties, kad būs pieejami putni.

– Ja kāds ļoti grib iegādāties fazānu un pārējo jūsu audzēto putnu gaļu, kur to var izdarīt? Kāda ir jūsu produkcijas mērķauditorija?

– Mērķējam uz divām kategorijām. Pirmais mērķis ir iekļūt “Sky” veikalu tīklā, bija sarunas, bet tā kā mums pavasarī vēl nebija bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāta, tās apstājās. Tagad mums tas ir, sarunas turpinās. Turklāt zinu, ka “Sky” pircēju loks, kurā ietilpst arī mani paziņas, vēlas, lai mūsu produkts tur būtu. Ņemot vērā mūsu apjomus, zinām, ka varam nodrošināt pieprasījumu “Sky” 5 veikaliem. Protams, ja kāds bioveikals vēlēsies mūs produktus tirgot, atsauksimies.

Mēs šeit saimniekojam tikai divi, paši arī ražojam gatavo produkciju – atkaulojam, maļam, gatavojam. Mums ir fazānu liemeņi, brāķētos liemeņus atkaulojam maltajai gaļai. Gatavojam arī gaļas ruletes, buljonus, fazānu olu smēriņus – lielisks ēdiens, blendēta ola ar garšvielām. Starp citu, fazānu olas Japānā izmanto medicīnā – lai atrisinātu kuņģa, vielmaiņas un vēl citas problēmas, rekomendē iziet desmit dienu kursu, no rīta izdzerot vienu jēlu fazāna olu.

Mēs esam atvērti tiem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar produktu izplatīšanu, vai tie būtu tiešās pirkšanā pulciņi, internetveikali un tamlīdzīgi. Daži man ir pārmetuši, ka nebraucu ar saviem produktiem uz tirdziņiem. Man nākas skaidrot, ka man nav tam laika, turklāt tur īsti nav manu klientu.

Uz tirdziņu var braukt, kad tam būs laiks. Esam norunājuši, ka līdz ar rudeni varēsim dot viens otram vienu brīvu dienu nedēļā. Ja būs vēlme, Paula varēs braukt uz tirdziņiem, bet produkcija būs pašai jānopērk par pašizmaksu. Ja izdosies pārdot un nopelnīt – ļoti labi, tā nauda paliks viņas kabatā. Ja nē, tad būs jādomā, kur likt, un zaudējumi jāsedz pašai. Otram partnerim nav jāmaksā par pirmā pieļautajām kļūdām.

– Kur ņemsiet naudu savu kļūdu apmaksai?

–  Mums šobrīd uzņēmuma īpašumtiesību sadalījums ir tāds, ka man pieder 60 %, Paulai – 40 % uzņēmuma. Visus ieņēmumus no tirdzniecības, kamēr īstenojam projektus, līdz 2026. gadam dalām uz pusēm. Visas produktu izmaksas mēs liekam atpakaļ firmā, peļņu sadalām uz pusēm.

Par mums interesi jau izrādījuši igauņi, somi, norvēģi zvanīja un prasīja 20 000 putnu mēnesī, ko pārdot bioloģisko produktu veikalu tīklā. Apvaicājās arī par olu smēriņiem, cik tūkstošus iepakojumu varu pārdot, atbildēju, ka runa var būt tikai par simtiem sezonā. Vienai kārbiņai vajag 4 fazānu olas, bet viena fazānu mātīte, ja visu izdaru pareizi, sezonā izdēj 50 olas, ja izdodas olas nosargāt, no tām iegūstu 40. Tas ir 12 mēnešu laikā. Šogad atstājām 285 mātītes.

– Vai ir arī kādas specifiskas likumdošanas prasības fazānu audzēšanai?

– Šobrīd risināma problēma ir likumdošanas sakārtošana gaļas fazānu audzēšanai. Ir regulas medību putnu audzēšanai, bet ne fazānu gaļas ieguvei fermās. Teorētiski mēs varam mūsu fazānus pielīdzināt broileriem, jo audzējam tos kā gaļas putnus. Uzraugošajām institūcijām esam pieteikuši, ka fazāniem šogad būs divi ražošanas cikli. Fazāns pieauguša putna svaru sasniedz 155 dienās, pīles – 49 dienās, vista – 84 dienās, pērļu vista – 93. Vistām un pērļu vistām šogad pieteikti 3 cikli, pekinietēm 4 cikli. Šogad plānots saražot ap 2000 putnu.

– Kādēļ uzņēmumam esat devušu nosaukumu angļu valodā?

– Būšu godīgs – mūsu produkts nākotnē būs vairāk orientēts uz eksportu. Pagaidām vēl nav apjomi, mums jāaug. Ārzemju partneri, kas par mums zina, gaida, kad izaugsim, bet mans uzskats ir, ka katrai lietai jānotiek savā laikā. Pagaidām mums nav laiks un vieta tirdziņos, bet gan jau arī tur būsim, kad tam būs īstais laiks. Mēs nevaram atļauties darīt nepārdomātas lietas un sist punus. Mēs no pagājušā gada oktobra līdz šai dienai precīzi aprēķinām katru mūsu soli, lai sakārtotu saimniekošanu un iegūtu bioloģiskās saimniecības statusu. Šobrīd viss notiek pēc plāna. Šogad esam gatavi arī par sevi stāstīt publiski.

Iveta Tomsone, 
Apgāda vadītāja

Foto: Arnis Kargans personīgais arhīvs