Audzē bites un domā par saimniekošanas dažādošanu

Diāna Garjāne ir jauna sieviete, kura ar vīru un mazo meitiņu dzīvo un saimnieko Balvu novada Bērzkalnes pagastā. Jauniete jau pāris gadus nodarbojas ar biškopību, pamazām attīsta saimniecisko darbību un domā par saimniekošanas dažādošanu.

Konkursa “Laukiem būt!” 2019. gada sezonā Diāna piedalījās ar ideju par bišu māšu audzēšanu un kategorijā “Uzņēmējdarbības ideja lauksaimniecības nozarē un lauksaimniecības produkcijas pievienotās vērtības radīšana” ieguva trešo vietu.

Kā viss sākās (ar bitēm)?

Pats sākums, pirms jauniete sāka attīstīt biškopību, bija nejaušs atgadījums, kad Diānai spietošanas laikā vecmammai vajadzēja palīdzēt noķert bišu spietu. Šis process radīja adrenalīnu un interesi, tā teikt – iepatikās. “Spieta saņemšana man tādas emocijas izraisīja, adrenalīns bija, protams, visa biju arī bišu sadzelta, bet ar šo es arī ieguvu savas pirmās sešas saimes,” saka Diāna.

Pēc pāris mēnešiem Diāna jau bija iestājusies mācību iestādē, kurā varēja viena gada laikā apgūt biškopību.

Kāpēc radās ideja par bišu māšu audzēšanu?

Diāna apgalvo: “Tā pati ideja radās, kad man bija nopirktas tikai dažas bišu saimes. Kad visu sāku, bija neskaidrība –

viena māte tā, otra māte citādāk stropā dēj, visa saimes kvalitāte atkarīga no tā, ko māte spēj saražot. Arī cenas un kvalitātes faktors – ja tu pērc pie citiem, vēl īsti nezini, vai tas atmaksāsies vai nē, vai vispār ir jēga maksāt naudu par bišu māti, ko cits ir izaudzējis? Savs ir savs izaudzēts, visu zini: kā viņas ir attīstījušās stropā, kā laikapstākļi ir ietekmējuši, kāds ir saimes spēks – materiāls, kuru apsēkloji, kā pēc apsēklošanas dēj – pats galvenais, ko gribu zināt. Ja es pasūtu un pērku pie cita bišu māti – es to neredzu.”

Idejas realizācija dzīvē un biznesa konkursi

Laikā, kad Diāna jau bija uzsākusi apmācības biškopībā, viņa pieteicās un piedalījās arī jauniešu mācībās par uzņēmējdarbības uzsākšanu, kā arī startēja konkursā “Laukiem būt!”. Par iegūto naudas balvu pasūtīja bišu mātes, bet diemžēl izdzīvoja tikai viena.

Neilgi pēc tam, 2020. gada sākumā, tika rakstīts jauns biznesa plāns un iesniegts Nodarbinātības Valsts aģentūras komercdarbības atbalsta pasākumā, kurā arī dalība vainagojās ar panākumiem, jo ideja tika atbalstīta. Dažbrīd, kā jau jauniesācējam, māca šaubas, vai vajag iesniegt šo plānu un vai izdosies to īstenot, tomēr beigu beigās Diāna nolēma, ka jāriskē. Ideja bija uzsākt primārās biškopības un pārstrādes produkcijas ražošanu. Lai veiksmīgi varētu saimniekot, vajadzēja iegādāties nepieciešamo biškopības inventāru un iekārtas, kā arī labiekārtot telpas produkcijas ražošanai. Par atbalsta līdzekļiem Diāna iegādājās medus sviedi, kalti ziedputekšņiem un bišu maizei, saldētavu un citas lietas primārās produkcijas gatavošanai.

Produkcijai pieprasījuma netrūkst

– Kādi produkti patlaban tiek gatavoti un piedāvāti  pircējiem?

Diāna: – Patlaban pieejamie produkti ir medus, medus maisījumi ar riekstiem un augu pulveriem, ziedputekšņi, propoliss, propolisa sedziņas, ziepes, lūpu balzami, medus ķermeņa skrubji, bišu vaska krītiņi, sveces, vaska eglīšu rotājumi. Pagaidām tik, cik saražoju, tik arī pārdodu, par pieprasījumu nevar sūdzēties. Notiek sadarbība arī ar pirtniekiem, kuri savās procedūrās labprāt izmanto bišu produkciju.

Šogad jūlija pusē bija pieprasījums pēc atdaleņiem ar bišu mātēm. Klienti atrod ar Facebook starpniecību, informācijai nonākot no mutes mutē.

– Cik saimju patlaban ir un cik lielas platības apsaimniekojat?

– Šogad ieziemoju 24 bišu saimes. Pagājušajā gadā bija vairāk – pāri 30, taču daļa aizgāja bojā, jo slikti pārziemoja. Ļoti liels kritums, palika ap sešām dzīvām bišu saimēm. Tāpēc atkal šajā pavasarī vajadzēja audzēt mātes un gatavoties jaunajai sezonai. Šogad apsaimniekojam ap 19 ha lauksaimniecības zemes, pirmo gadu pamēģinājām iesēt nektāraugus 10 ha. Tā kā vasara bija sausa, tas ietekmēja augu kvalitāti. Mēģinām pirmo gadu arī dažādot nedaudz saimniecības darbību – apmeklēju dažādus seminārus un mācības par augļkopību. Šogad pie mājām iestādījām dažādu šķirņu zemenes, nākamgad pavasarī platības palielināsim.

– Kas ir tavi palīgi?

– Protams, vīrs palīdz – nekad neatsaka līdzdalību darbos un ir ieinteresēts tajā, ko daru. Ja ir laiks un iespēja, visur ejam kopā – gan pie bitēm, gan arī dārzā. Vīra tēvs palīdz ar tehnikas darbiem – nektāraugu sējā.

– Kā tu vērtē iegūtās zināšanas biškopības kursos?

– Tās ļoti palīdzēja, jo, kad atnācu uz skolu, neko nezināju – pat,  no kā bite sastāv. Vērtīgas bija praktiskās nodarbības par stropu uzbūvi un darbiem dravā. Laimējās ar prakses skolotāju, kurš bija zinošs – visu izstāstīja, viņam varēja jebko pajautāt un bija nopietna attieksme. Bija patīkami braukt uz nodarbībām.

– Kādi ir tavi nākotnes attīstības plāni?

– Plāni ir lieli, vīrs pat baidās, – nosmej Diāna. – Līdz kādām 100 saimēm varētu fiziski pati tikt galā, ja vairāk, tad jau vajadzēs palīgu meklēt. Attīstība notiek pakāpeniski – pa solīšiem, jo biškopība prasa daudz ieguldījumu. Nākotnē vajadzēs iegādāties jaunus stropus un arī iekārtot lielākas ražošanas telpas. Jādomā arī par nektāraugu sēšanu – kā tos kvalitatīvi izaudzēt. Jāskatās, kādus projektus piedāvās nākotnē, varbūt iesaistīsimies, lai attīstība noritētu ātrāk.

Jāattīsta arī citas nozares

Runājot par uzņēmējdarbības uzsākšanu laukos jauniešiem, Diāna saka, ka vajag pacietību un stingru raksturu, jo uzreiz nenopelnīsi daudz naudas. Viss ko saņem, jāiegulda attīstībā. Vajag tikai gribēšanu strādāt un kaut ko darīt.

Diāna ir gatava turpināt darboties ar bitēm – zināšanas un pieredze ir, bet vēl ir arī lietas, ko jāmācās un jāpilnveido. Paralēli jāattīsta arī citas nozares – ogu un dārzeņu audzēšana.

Arita Boka,
LLKC Balvu konsultāciju biroja uzņēmējdarbības konsultante

Foto: no personīgā arhīva