Austrijas Vulkānzeme turpina pārsteigt

Gulbenes konsultāciju biroja darbinieki Lauku attīstības programmas (LAP) investīciju pasākuma 2014.-2020. gadam “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākuma “Atbalsts saimniecību un mežu apmeklējumiem” ietvaros jūlija vidū organizēja pieredzes apmaiņas braucienu par tēmu saimniekošanas dažādošana un lauku vides tūrisma saimniecību attīstība – vietējās produkcijas noieta veicināšana, mārketinga projektu veidošana, tūrisma produkta prezentāciju organizēšana saimniecībās Austrijas Štīrijas apgabalā, kuru viņi paši ir nodēvējuši par Vulkānzemi.

Daudzi Latvijas lauksaimnieki jau ir apmeklējuši dažādas šī reģiona saimniecības, tomēr ikreiz atrodas kas jauns un neredzēts dažādu nozaru attīstībā.

“Gōlles” manufaktūra – etiķa ražotne, kuras pirmsākumi meklējami etiķa pagrabā un turpinās augļu pārstrādes rūpnīcā. Šī ir lielākā etiķa ražotne Austrijā. Augļus (ābolus, bumbierus, ogas) kā izejvielu audzē savos dārzos un iepērk no sava reģiona saimniecībām. No 1982. gada uzņēmumā uzsāka ražot balzāmetiķi no āboliem. Iegūtās atziņas:Smarža, garša un redze dod iepazīšanos ar produktu. Ja prāts tiek sagatavots baudai – produkts garšos par desmit procentiem labāk.

• Degustācijas piedāvājums ar īpaši sagatavotu karotīti ar uzņēmuma logo.
• Veidot stāstu var jebkurš uzņēmums. Kā to pielietot, uzrunājot klientus.
• Parādīt, kā top produkts, tas dod iespēju vairāk pārdot.
• Ekskursijā pa uzņēmumu pieejami audiogidi.
• Ēdienu recepšu piedāvājums, kā izmantot Gōlles produktus ēdienu gatavošanā.
• Ražošanā kā izejvielas izmanto tikai pašus labākos augļus (kritušos neizmanto).

“Lava brau” ir neliela alus un viskija darītava, tajā ražo bioloģisko alu. Tās īpašnieks Romāns Šmits ir arī Vulkānzemes zīmola vadītājs. Ļoti saistošs viņa stāstījums un dzīves atziņas:Valodas robežas ir robežas tavai pasaulei.

• Uzmanies, ko tu domā, jo doma kļūst par vārdu, vārds par rīcību, rīcība – par ieradumu, ieradums par raksturu, bet raksturs – par likteni.
• Kopienas attīstība – nav grēks pirkt no kaimiņa. Ja kaimiņš bagāts, es arī kļūšu bagāts.
• Nav jāgaida ne uz vienu. Izvēlos, par vai pret savu reģionu. Tā ir mana paša izvēle.
• R. Šmits citē Oskaru Vaildu: “Visam zinām cenu, bet nezinām vērtību”.

“Konixberga” ir Krennu ģimenes saimniecība, tā nodarbojas ar piena ražošanu un pārstrādi. Saimniecībā ir 34 Simentāles šķirnes slaucamas govis, dienā iegūst ~800 litru piena, kuru arī turpat pārstrādā. Saimnieki savā ražotnē gatavo jogurtu, biezpienu, dažādus sierus. Pienu piegādā arī skolām, bet vasaras sezonā – saldējuma ražotnei. Saimniecībā ir neliels veikaliņš, kur piedāvā savu produkciju. Saistot savu produktu ar Vulkānzemes zīmolu – saimniecībā ražo sieru ar dižskabārža koka pelniem.

“ Eisvogel” bioloģiskās saimniecības apmeklējums pārsteidza ar rozēm kā nišas produktu. Viņu atpazīstamības zīmols ir zivju dzenīša attēls. Saimnieki ir iestādījuši tūkstoti rožu krūmu. No 7 kg svaigu ziedu žāvējot iegūst tikai 1 kg ziedlapiņu, tālāk gatavojot sīrupus, ievārījumus. Saimniecībā audzē arī lavandas, plūškokus, upenes un jāņogas, aronijas. Klientiem piedāvā sulas, kā arī mazos apjomos gatavo šo augļu želejas. Saimniece Vilma Kaufmane dalījās pieredzē, kā savā saimniecībā piesaista brīvprātīgos darbiniekus.

“Vulkanland Bison” saimniecībā ieraudzījām Ziemeļamerikas savvaļas bizonus. Šobrīd saimniecības ganāmpulkā ir 33 dzīvnieki. Bullēnus audzē gaļas ieguvei steikiem un papildus tiek gatavoti arī citi gaļas produkti. Ganības šiem dzīvniekiem ir tikai piecu hektāru platībā. Saimnieki domā par dzīvesvietas maiņu uz Zviedriju, lai dzīvniekiem būtu līdzīgāki klimatiskie apstākļi kā izcelsmes zemē.

“Fuchs” ģimenes saimniecība ir viena no sešām rīsu audzētājām Austrijas reģionā. 2010. gadā saimniekiem radās ideja, ko vēl lauksaimniecības zemē var audzēt atšķirīgāku no tradicionālajām kultūrām. Rīsus audzē 40-60 hektāru platībās, audzē divas rīsu šķirnes. Rīsus sēj aprīļa mēnesī, novāc septembra beigās – oktobra sākumā. Laista, kad nepieciešams. Saimniecībā ir rīsu šķirošanas, pirmapstrādes un iepakošanas līnijas. Saimnieki tirgū piedāvā rīsu makaronus, kas satur mazāk glutēna, nedaudz rīsu krekerus un rīsu alu, arī griķu bezglutēna miltus.

Kā gan Austrija bez tradicionālās ķirbju eļļas ražošanas! Vēl viesojāmies cūkgaļas ražošanas uzņēmumā “Vulcano”, kur cūkas izaudzē līdz 170 kg dzīvsvaram un tad tās nonāk pārstrādes uzņēmumā. “Vulcano” zīmola produkti ir izcili ar vītinātās gaļas piedāvājumu patērētājam. Savas produkcijas prezentēšana ir inovatīva un elpu aizraujoša.  “Slow Flowers” saimniecībā audzē reģionam raksturīgās puķes un krūmus. Siltumnīcas tipa ēkā saimniece organizē meistarklases un organizē dažādu vietējo ražotāju produkciju degustācijas. Ar ziediem piedāvā arī izrotāt baznīcas, kapelas.

Īpašs bija Hacendorfas lauksaimniecības un mežsaimniecības tehnikuma apmeklējums. Tehnikumā audzēkņi trīs gadu apmācību programmās apgūst lauksaimniecības pamatus, slauc govis, kopj cūkas, cep maizi, remontē tehniku un mašīnas, iegūst prasmes galdniecībā un kokapstrādē, tāpat apgūst datorzinības. Audzēkņi mācās pārstrādāt piena un gaļas produktus. Audzēkņiem dzīvošanai mācību laikā ir pieejams internāts. Tehnikumā audzēkņu ēdināšanā izmanto izejvielas no savās fermās izaudzētā. Ziemas sezonā tehnikuma tehniskās bāzes resursus izmanto mācībām pieaugušajiem, kur dalībnieki apgūst sev izvēlēto programmu, piem., piena un gaļas produktu apstrādē un pārstrādē. Pie tehnikuma ir tiešās tirdzniecības stends - veikaliņš, kurā pircēji var iegādāties tehnikumā saražoto produkciju. Audzēkņi un darbinieki apsaimnieko 100 ha lauksaimniecības zemes. Audzē kukurūzu, soju, prosu, dažādas labības kultūras. Tehnikuma infrastruktūra ir bāze augkopības izmēģinājumu stacijai, kur laukos tiek veikti dažādi pētījumi, īpaši, par dažādiem mēslošanas līdzekļiem un to efektivitāti. Īpaša vērība tiek pievērsta vīnkopības aroda prasmju apguvei.  

Tomēr visemocionālākā un iedvesmojošākā bija tikšanās ar Feldbahas pilsētas mēru Jozefu Oberu. Nav iedomājams Vulkānzemes apmeklējums bez šīs tikšanās, jo tieši viņš pirms trīsdesmit gadiem uzsāka sava reģiona attīstības ceļu. Viņš kopā ar dažiem domubiedriem uzsāka veidot Štīrijas, tolaik visatpalikušākā reģiona, attīstības vīziju. Tāpēc šī satikšanās ir tik svarīga, to pat varētu saukt par goda jautājumu,  jo tikai tā var izprast vietējo iedzīvotāju domāšanu, nemitīgo darbošanos apgabala attīstības procesos un to, kas viņiem dod iedvesmu un idejas veidot kopējo nākotni.Ja vīzija tiek izpildīta, tad apstājas. Jāveido nākamā vīzija, tam ir tūkstošiem iespēju.

• Katram reģionam ir kas īpašs, reģionālais noenkurojums nepieciešams.
• Jaunas vērtības piešķiršanas politika:
      - kas mums pašiem ir tuvumā, apkārtnē;
      - esošajam jāiedod jauna definīcija ar inovatīvu skaidrojumu.
• Kamēr cilvēki nerunā labi par reģionu, tikmēr nav labi.
• Zeme ir Dieva dārzs, un mēs nevaram sacensties ar pasaules tirgu. Mums jārada sava vērtība.
• Jābūt drošiem. Pie visa jaunā būs pretestība.
• Nemainīt vīziju kursu ik pēc 1-2 gadiem. Vīzijas telpu turēt jaunu 10-15 gadiem.
• Dot prieku par jauno!
• Reģiona attīstība kulinārijā, ekoloģijā, dzīvesvides telpas veidošanā.
• Dzīvesprieka ceļš un dzīvesprieka zīmes!
• Zīmols - piedāvājums – degustācija – veikaliņš.
• Šobrīd strādā pie 2040. gada vīzijas.

Vulkānzemē ražo vismaz 2000 reģionālos produktus. Dzīvesprieka 66. ceļš, kurš vijas cauri visam reģionam, apvieno visus sava reģiona uzņēmējus kopējā mērķa sasniegšanai.  Vulkānzemes reģiona mērķis – Eiropas gala mērķis!

Anita Rozenberga,
LLKC Gulbenes konsultāciju biroja speciāliste