Bioloģisku saimniecību pieredze inovatīvu metožu pielietošanā

Piekritīsiet, ka par Latvijas apstākļos izaudzētām melonēm, arbūziem, irbenēm un dažādu šķirņu riekstu stādījumiem varam uzzināt tikai nesen. Aizvien vairāk saimnieku meklē atšķirīgus un neparastus produkcijas veidus, ko piedāvāt patērētājam. Ir gūtas zināšanas šo augu audzēšanā.  

LLKC Tukuma konsultāciju birojs 20. augustā pulcināja lauksaimniekus, lai dotos pieredzes apmaiņas braucienā uz Dobeles un Auces novadiem ar mērķi iepazīties ar inovatīvu metožu pielietošanu augkopības nozarē.

Eksotiskie augi z/s “Saliņas”

Pirmā saimniecība Bērzes pagastā – “Saliņas”. Mūs sagaida saimniece Iveta Otikova. Tiekam aicināti apskatīt šeit vienuviet izveidoto daudzveidīgo augu pasauli. Pati saimniece strādā par bioloģijas skolotāju, vasaras brīvlaikā eksotisko augu audzēšana ir viņas prieks un aizraušanās, tiek izmēģināts viss interesantais. Ģimenē ir četri bērni, kuri palīdz augu kopšanā, bet visnopietnāk darbojas dēls Kaspars, kurš plāno modernizēt darbu siltumnīcās.

Siltumnīcās aug dažādu šķirņu tomāti, kuru skaits ir tuvu pie sešdesmit. Apmeklētāju apbrīnu izpelnās tomāts ar melnas krāsas augļiem – ‘Seržants Peppers’. Šī ir bioloģiska saimniecība, bet veselīgie augi ir pierādījums, ka saimniekiem ir zināšanas augu prasību nodrošināšanai. Siltumnīcās aug pipari, baklažāni, stēvijas, kivano, ko dēvē arī par ragaino melongurķi.  Momordiku sauc arī par Indijas gurķi, kura izmantojamā daļa ir sēklas. Savukārt lufas atpazina daudzi, jo tās sauc arī par švammes gurķiem. Izžāvēti tie kalpo kā labi skrubji. Melotrijas – tās ir kā mazi arbūziņi, tikai vīnogu ogu lielumā. Laginārija – ķirbjaugs, kuram nogriežot gabaliņu augļa, tas turpina augt.  Siltumnīcā redzējām arī labu augu tandēmu – gurķi uz augšu auga kopā ar sniega pupiņām. Redzējām, ka drīz siltumnīcas kļūs par mazu eikalipta kokam. Visus īpatnējo augu nosaukumus pat grūti atcerēties, bet apmeklētāju interese par tiem bija liela.

Arī lauka platībās ir daudz interesanta. Te aug dažādi dārzeņi, salāti, zaļumi un ārstniecības augi. Saimniece aizved pie nezāļaina lauka, kurā aug arbūzi un melones. To neravējot speciāli, jo vārnas bojājot augļus. Kā cīnīties ar šo problēmu? Diskusijās izskan viedoklis, ka vagās ieliktās trīslitru burkas, saules gaismā spīdot, spēj atvairīt vārnu uzbrukumus. Sarunās izskan informācija, ka arbūzu “meitenes” esot saldākas nekā “puišu” dzimuma augļi. Bet pareizo atbildi nezina neviens. Vēlāk interneta vidē tiek atrasta atbilde, kā atpazīt augli – sievišķā dzimuma augļiem ziedpumpura vietā ir lielāks aplītis nekā tikai tumšs punktiņš. Saimniece arbūzu un meloņu sēklas ievāc pati, izvēloties skaistākos īpatņus.  Ivetas padoms – arbūzu dēstus jāsāk audzēt agrāk nekā melones dēstus.

Atvadoties, saimniecei tiek veltītas uzslavas. Izmantojot biologa zināšanas, mūsu lauksaimniekiem ir iespēja piedāvāt tirgum jaunus produkcijas veidus. Mainoties ēšanas paradumiem un attīstoties jaunām tendencēm pārtikas jomā, pircēji kļūst arvien prasīgāki un vēlas iegādāties svaigus augļus un dārzeņus, kas līdz šim nav bijuši raksturīgi mūsu reģionam.

Ogas un rieksti z/s “Oši”

Tālāk dodamies uz Dobeles novada, Auru pagasta z/s “Oši”. Enerģiskais saimnieks Andrejs Savdons savu stāstu par lazdu audzēšanu sāk ar smaidu. Izvēlējušies audzēt lazdas, jo licies, ka nekas īpašs nav jādara. Tagad viņš saprot, ka lauksaimniecībā tas ir vislielākais pašapmāns. Lazdas aug 4 ha platībā un ražas laikā pircējus aicina dārzā pašiem lasīt riekstus. Nopietnu ražu varot iegūt vienu reizi trijos gados. Saimnieks izsmeļoši izstāsta par veicamajiem darbiem dārzā, par pieļautajām kļūdām un ražīgākajām šķirnēm. Tagad zinām, ka šķirnei ‘Cosford’ ir plāna rieksta miziņa, un tie ļoti labi garšo. Arī tārpiņiem garšo rieksti, bet slimība molinoze (rieksti paliek zili un neattīstās) samazina kvalitatīvu riekstu ieguvi. Ražas gadā no viena koka varot iegūt 1–2 spaiņus no kauslapiņām neatlobītu riekstu.

Saimniecībā vēl tiek audzētas zemenes, arbūzi, melones, un dažādi dārzeņi. Saimnieks augsnes rindstarpas noklāj ar salmiem, tad zemeņu ogas ir tīras un mazāk jāravē. Šopavasar izveidotas zemeņu dobes apmeklētājiem, kurās aug dažādu šķirņu stādi. Pašam saimniekam garšo ‘Florence’ un ‘Tenīra’ šķirņu zemenes. Izveidotās dobes mērķis – lai pircējs var izvēlēties sev garšīgāko ogu un pasūtīt stādus.

Saimnieks aicina apmainīties ar pieredzi, jo brauciena dalībnieku vidū ir saimnieki, kuri nodarbojas ar zemeņu audzēšanu. Dobēs redzam sarkani nokrāsotus akmentiņus. Šī metode strādājot vārnu apmānīšanai, tām rodas pieredze, ka šajās dobēs nav vērts meklēt ogas.

Ierīkotajās dārzeņu dobēs vērojam akurāti izdarītu darbu, kur gurķi aug un vijas uz augšu gar stiepļu pinuma žogu. Savukārt kāposti labi jūtas zem izveidotiem tuneļiem ar agrotīkla pārklājumu. Karkasi veidoti no celtniecībā izmantojamās stiklšķiedras armatūras, kuras viegli izliekt. Saimnieks dalās ar informāciju par šī materiāla iegādi. Interesenti par šo materiālu var atrast informāciju un kontaktus tīmekļa vietnē www.greenmaterials.lt.

Saimniecības ”Oši” apmeklējums bija nozīmīgs un vērtīgs zināšanu papildinājums dārzkopības un augkopības nozarē strādājošajiem lauksaimniekiem. Tā kā saimniecība ir bioloģiski sertificēta, tad šeit ir ļoti ierobežota augu aizsardzības līdzekļu lietošana. Tas ir izaicinājums katram saimniekam, kurš vēlas saimniekot zaļi. Tomēr tiek meklēti dažādi inovatīvi, dabai draudzīgi risinājum. Turklāt, ja saimnieks padalās ar pieredzi, tas ir dubults ieguvums apmeklētājam.

Irbenāji SIA “BestBerry”

Dienas noslēgumā vēl braucam lūkot un uzzināt visu par irbeņu ogu audzēšanu un to produktiem. Aucē par to var pastāstīt Māris Šermuks, kurš ierīkojis irbeņu stādījumus 9 ha platībā. Saimnieka izveidotais uzņēmums SIA “BestBerry” ražo 15 produktus. Saimnieks sadarbībā ar Lietuvas un Latvijas zinātniekiem ir iemācījies izveidot veselīgus produktus, izmantojot irbeņu pumpurus, ziedus, ogas, sēklas, mizu un saknes. Preparāti reģistrēti kā uztura bagātinātāji un ir nopērkami arī aptiekās. Kas šajos produktos ir tik labs, to uzzinām Māra stāstījumā.  

Irbeņu ogas satur A un C vitamīnu, ogas bagātas ar dzelzi un fosforu, satur arī cinku un mangānu, kā arī atsevišķus savienojumus, kas citās ogās nav atrodami vai ir niecīgās koncentrācijās. Izveidoti preparāti gan pulvera, gan kapsulu veidā. Kapsulas nav želatīna, bet dārzeņu. Katram preparātam savs pielietojums. Tie der gan holesterīna samazināšanai, gan asinsrites sistēmas, gan onkoloģisko slimību profilaksei u.c. Piemēram, ogu sula ir antibakteriāla un tā ir noderīga saaukstēšanās gadījumos. Saimnieks iesaka izmantot ļoti labu recepti – sajauc 100 g irbeņu sulas, 100 g cukura un 1litru verdoša ūdens. Termosā sagatavotais dzēriens esot efektīvs līdzeklis veselības uzlabošanai.

Māra Šermuka sniegtā informācija par produktiem ir ļoti plaša. Par katra produkta noderīgumu plašāk var izlasīt interneta vietnē www.bestberry.lv

Irbenes ir iekļautas atbalstāmo kultūraugu sarakstā un par irbeņu platībām ir iespēja saņemt ES atbalsta maksājumus.

Mācību brauciena dalībnieki ir pateicīgi par šajā dienā iegūto “jaudīgo” informāciju, par iespēju izrauties no ikdienas. Arī par atziņām, kā nevajag darīt. Atliek novēlēt, lai pēc brauciena dalībnieku prātos ienāk jaunas idejas un rodas jauni mērķi.

Saimniecību apmeklējums organizēts LAP 2014.-2020. apakšpasākumā “Saimniecību un mežu apmeklējumu nodrošināšana”, apmeklējuma tēma ”Augkopības produkciju ražojošu saimniecību konkurētspējas palielināšana, inovatīvu metožu pielietošana”.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Ilze Ruka
LLKC Tukuma KB
Lauku attīstības konsultante