Dārzeņkopība Somijā latviešu redzējumā

Pagājušā gada jūlijā pieredzes apmaiņā Latvijas dārzeņkopjus apmeklēja 30 somu dārzeņu audzētāji. Atsaucoties somu saimnieku pateicības žestam, mācību ietvaros LLKC Pierīgas biroja organizētā  interesentu grupa devās praktiskās mācībās uz Somiju.

Mācību “Lauksaimnieciskās ražošanas ietekme uz vidi (dārzeņkopība,  t. sk. lauka un segto platību audzētājiem, integrētas un konvencionālas audzēšanas metodes)” ietvaros 19 Latvijas dārzeņu audzētāji 40 stundu mācību programmā apguva aktuālas zināšanas. Trīs praktisko mācību dienu laikā aprīļa beigās mācību grupai bija iespēja iepazīties ar 10 lauksaimniecības uzņēmumiem, t. sk. lauku uzņēmējiem Turku apkaimē, kurā ir 30% no Somijā izaudzēto dārzeņu teritorijas.

Mācību lektore Gunta Cīrule, Somijā dzīvojoša un praktizējoša agronome, ir projektu vadītāja lielajā akciju sabiedrībā “Apetit”. Guntas ilggadīgā pieredze ir saistīta ar dārzeņkopības primārās ieguves apjoma organizēšanu – ko, cik un ar kādām sēklām sēt zemniekiem, lai nodrošinātu “Apetit” organizētu tālāku izaudzētā noietu. Pēdējos gados Gunta vada “Apetit” nodaļu, kas ir atbildīga par sadarbību ar zemniekiem – dārzeņkopjiem.

Kāpēc Latvijas dārzeņkopji lūkojas somu pieredzē? Lai gan Somijas klimatiskie apstākļi augkopībai ir izaicinošāki salīdzinājumā ar Latviju, mūsu skandināvu kaimiņu iegūtās kopražas un platības dārzeņkopībā ir vairākkārt lielākas. Latvijā izaudzēto dārzeņu (lauka un segto platību) apjoms 2023. gadā bija 111,0 tūkst. tonnu (Avots: CSP), Somijā 169 milj. tonnu. Latvijā izaudzētais sastāda 6,57% no Somijas kopražas. Somijā populārākās dārzeņu kultūras: kartupeļi, burkāni, zirņi (specifiski saldēšanai), pupas, pastinaki, bietes, brokoļi, garšaugi, kabači, ķirbji, kāposti, saldā kukurūza, kāļi, rutki, sīpoli, ķiploki, kolrābji, tomāti, gurķi, salāti u. c.

Somijas kopplatība sastāda 338 145 km², Latvijas 64 589 km², kas ir aptuveni 19,33% no Somijas kopplatības, t. sk. lauksaimniecības resursiem. Iedzīvotāju skaits Somijā 2022. gadā bija aptuveni 5,5 milj., Latvijā 1,89 milj.

Iemesls mācību praksei Somijā ir kaimiņu risinājumi karsto vasaru un salnu bagāto pavasaru radīto postījumu un to ietekmes mazināšanai ražības saglabāšanai. Ne mazāk svarīga ir pašizmaksas sliekšņa pārskatīšana saistībā ar materiālo resursu (elektrība, gāze, ūdens) izmaksu palielināšanos. Vēsturiski mūsu skandināvu kaimiņi ir attīstījuši spēcīgu minerālmēslu un augu aizsardzības ražošanas nozari, tomēr kopējā materiālu resursu sadārdzinājuma rezultātā katrs dārzkopja lēmums tiek pieņemts ar rūpību un aprēķinu gala produkta izmaksai. Līdzīgi pārējām ES valstīm, Zaļā kursa prakses ieviešana saimniecībās ir izaicinājums arī somiem. Tomēr mums ir iespēja ielūkoties somu paveiktajā jau šobrīd. No 2004. gada somi mērķtiecīgi ir organizējuši dārzeņkopības un ilggadīgo stādījumu komercdārzu (zemenes, avenes) audzēšanu dalīti – atklātā laukā un segtajās platībās. Segto platību īpatsvara palielināšana saimniekošanas praksē somiem ir rezultējusies ar pēdējās desmitgadēs fosilā kurināmā samazināšanu par 80%, oglekļa izmantošanas samazinājumu par 60%, vienlaikus palielinot kopražas kvadrātmetrā. Kā?

1. Aptverot fosilās enerģijas izmaksas un resursa apjomu, somi jau 2004. gadā sākuši mērķtiecīgu atjaunojamās enerģijas resursu piesaisti saimniekošanā. Salmi, šķelda, vēja/saules enerģijas avoti.   2004.–2021. g. kurināmā resursi samazināti par 87%. Iekšzemes atjaunojamā bezoglekļa enerģija siltumenerģijas patēriņā šobrīd sastāda 56% ar tendenci palielināties tās īpatsvaram.
2. Atbildīga ūdens lietošana, t. sk. laistīšanai. Laistīšanas sistēmas ir pārdomātas, nodrošinot otrreizēju pielietojumu, ūdens ieguve no lietus, sniega, pazemes. Uzmanība tiek pievērsta ūdens kvalitātei, plānojot tās uzlabošanu. Ūdens patēriņš Somijā 1 kg gurķu jeb tomātu izaudzēšanai ir vidēji 20–30 l, salīdzinājumam Spānijā ūdens patēriņš 1 kg – 3165 l.
3. Nozīmīgs resurss dārzeņkopībā ir kūdra. To izmanto augsnes ielabošanai, mēslošanai jeb kā augsni. Somi sākuši kūdras augšņu kartēšanu un resursa apjomu izpēti, lai noteiktu kūdras materiālu pieejamības apjomus un nākotnē veicinātu kūdras ieguvi augkopības ražības veicināšanai.
4. Pārdomāta audzēšanas prakse ir ļāvusi attīstīties segto platību īpatsvaram. Vairāk kā 100 gados somi ir attīstījuši spēcīgu segto platību audzēšanas praksi. Iepazinām saimniekus, kuri jau trešajā paaudzē nodarbojas ar dārzeņkopību, t. sk. segtajās platībās. Ņemot vērā klimatiskos apstākļus, gada silto un saulaino dienu apjomu, somi ir atzinuši segtās platības par efektīvām, nodrošinot stādu un dārzeņu pieejamību visa gada garumā lokālam un starptautiskam patēriņam. Vismaz 90% no dārzkopības saimniecībām Latvijā stādu materiālus iegādājas Somijā, atzīstot to par efektīvu risinājumu konkurētspējīgu ražu ieguvē. Ceturtā daļa no somu pircēja pārtikas groza sastāda Somijā segtajās platībās izaudzētais. Tajās populārākās kultūras: gurķi, tomāti, salāti, garšaugi, paprika, spināti, čili, dīgsti.

Ilggadīgā pieredze praksē un pētījumu rezultātu ieviešana ļāvusi somiem iegūt augsto 1.vietu gurķu ražībai pasaulē – vidēji 100 kg/m². Segto platību praksei nozīmīgs ir ES finansējuma atbalsts. Papildus ikgadējiem atbalsta maksājumiem platībām somiem ir iespēja piesaistīt 3,3 eiro/m² audzēšanas praksei īstermiņā (2–7 mēneši gadā), 9,1 eiro/m² audzēšanas praksei ilgtermiņā (vairāk kā 7 mēneši gadā). Daloties informācijā par segto platību izveides izmaksām, somi minēja vidēji 40 000 eiro  izmaksas siltumnīcai ar metāla konstrukciju, speciāla PVC materiāla un betonēta grīdas seguma nodrošinājumu 180 m².

Lai nodrošinātu agrāku ražu lauka dārzeņiem, īpaši gatavojoties skolu un bērnu dārzu izlaiduma sezonai maija beigās, jau aprīļa sākumā (kad Turku apkārtni vēl klāja 10 cm sniegs), kartupeļi stādīti arī siltumnīcās. Grupas mācību laikā (17.04.) siltumnīcā audzētie kartupeļu ceri sasnieguši vidēji 25 cm augstumu, ar somu minētām cerībām iegūt jauno ražu līdz maija beigām, vidēji 2 lielāki kartupeļi cerā. Īsi pēc sniega nokušanas laukā izstādīti arī pašu audzētie kāpostu dēsti. Teju viss, kas jau laukā izstādīts, tiek segts ar agroplēvēm. Īpaša prakse ir burkānu klāšanas siets, šādi meklējot risinājumu ierobežot kaitēkļu (burkānu muša) bojājumus.

1. Uz jautājumu par ES līdzfinansējuma nozīmi saimniekošanā, somu saimnieki atzina ES investīciju atbalstu par nozīmīgu, tomēr atšķirīgu no Latvijas prakses. Somu saimniekiem pieejamais investīciju atbalsts ir līdzīgs aizdevumam, kad saimniekiem nākas aizņemties līdzekļus, pēc veiktajām investīcijām atgūstot daļu (vidēji 25%). Investīciju piesaiste pamatā būvniecībai, tehnoloģiju ierīkošanai. Arī ES atbalsta likmes platībām ir līdzīgas Latvijas praksei – 113,00 eiro/ha (ISIP). Konsultāciju atbalsts un ES līdzfinansēti mācību pasākumi somiem nav pieejami. Konsultāciju atbalsts ir pieejams kā 100% maksas pakalpojums, līdzīgi tālākizglītības pasākumi.
2. Izaudzētā noiets ir fundamentāli svarīgs. Mācības notika 2 kooperatīvos un Somijā lielākajā, primārās lauksaimniecības produkcijas izmantotājā akciju sabiedrībā “Apetit”. Somu dārzeņkopju kooperācijas pamatā ir skaidra pienākumu sadale – zemniekiem izaudzēt vajadzīgo, vajadzīgā apjomā un kooperatīvam nodrošināt izaudzētā glabāšanu, fasēšanu, realizāciju, produktu atbilstību kvalitātes standartiem (nacionāliem, starptautiskiem). Kooperatīvu ikdiena ir pakārtota zemnieku saimniekošanas ciklam jeb kalendāram.
3. Sadarbības līgumi vairumā gadījumu tiek slēgti ikgadēji, paredzot apstrādei/pārstrādei nododamo kultūru apjomu. Norēķins tiek veikts par apstrādei derīgo apjomu. Iespējams, somu nacionālais patriotisms nodrošinājis pozitīvus rādītājus statistikā par somu patēriņu lokāli audzētiem produktiem – 86% no somu ēdienkartes, t. sk. dārzeņi ir Somijā audzēti, ražoti pārtikas produkti. Somi atpazīst nacionālo zīmolu dārzeņu/garšaugu produktiem ar Somijas un zaļo karodziņu.

Viens no dārzeņu kooperatīva saimniekiem atzina, ka labprāt sadarbotos ar Latvijas kolēģiem izaudzētā realizācijai. Līdzīgi Latvijas praksei, arī Somijā samazinās lauksaimniecībā iesaistīto mājsaimniecību skaits paaudžu maiņas ietvaros. Veiksmīgi attīstīts noieta tirgus ir atvērts lokāli un kaimiņos audzētajiem produktiem.

Latvijas dārzeņkopju atziņas mācību noslēgumā:

• Latviešiem noteikti jāturpina pieredzes gūšana no somiem. Tehnoloģijas, videi un izmaksām draudzīgi risinājumi dārzeņu audzēšanā šobrīd latviešiem ir svarīgi.
• Segto platību palielināšana arī Latvijā var nodrošināt apgrozāmo līdzekļu pieejamību un latviešu ēdienkartē vairot lokāli audzēto.
• Atšķirībā no somiem teju katram latvietim ir zināma mazdārziņa kultūra ar pašu audzēto mājsaimniecības ietvaros. Somu mājsaimniecībās šādas pašu audzētā prakses nav.
• Niansēs pārdomātas darbības jebkurā saimniekošanas nozarē, arī dārzeņkopībā, ir nozīmīgas konkurētspējai.
• Latvijas saimniekiem ir lieliskas iespējas izmantot mācību aktivitātes pieredzes gūšanai.

LLKC konsultantu atziņas par Somijas pieredzi:

Latvijā ir salīdzinoši konkurētspējīgi resursi dārzeņkopības attīstībai. Iespējams, nekļūsim par lielvalsti dārzeņu eksportam, tomēr varam attīstīt vēl konkurētspējīgākas prakses arī mazdārziņu līmenī lokāli audzēto dārzeņu ieguvē. Klimata pārmaiņas, pašizmaksas sliekšņa paaugstināšanās pieprasa jaunas zināšanas un praksi ražas saglabāšanai, palielināšanai. Somijas vairāk kā 100 gadus mērķtiecīgi veidotā prakse dārzeņkopībā ir lielisks piemērs. Vēl jo vairāk, somi ir atvērti sadarbībai. Latvijas izaugsme nepilnos 30 gados ir spēcīgs piemērs kļūt par līdzvērtīgu, zinošu partneri jeb piemēru dārzeņkopībā.

Kristīne Ragaine-Volnianko,
LLKC Pierīgas biroja vadītāja