Divdesmit hektāru upeņu – ieguldījums Kurcinu ģimenes nākotnei

Tikai martā Kurcini atgriezās mājās savā Salacgrīvas pagastā pēc 11 gadu ilgas prombūtnes, dzīvojot un strādājot Lielbritānijā, bet jau jūlijā sākās viņu pirmais nopietnais starts pašiem savā biznesā. Šovasar ģimene ar kombainu pirmoreiz novāca 7 ha no sava upeņu dārza, bet kopumā stādījumi ir teju 20 ha platībā. 

Paralēli darbam ārzemēs saimnieks Ingus (īpaši pēdējos trīs gadus) uz to gājis apbrīnojami mērķtiecīgi. Viņš atvaļinājumus nepavadīja, mērcējot kājas okeānā, bet iztālēm plānoja un organizēja darbus, veica pasūtījumus, brauca uz Latviju  un rāvās melnās miesās, lai, atgriežoties mājās, ģimene būtu motivēta jaunam sākumam. “Pēdējos gados no šejienes braucām atpakaļ uz Angliju, nostrādājušies līki. Kad zeme aizlija, stādāmo tehniku nevarēja izmantot, tāpēc strādājām ar lāpstu. Bija ļoti smagi,” saka Ingus. Būtu aplami teikt, ka izvēle  viņiem bija viegla. Lai gan Ingum ir lauksaimnieka izglītība, pie britiem viņam piedāvāja, un tur latvietis apguva pavāra prasmes. Veicās labi, tāpēc apsvēra sava krodziņa izveidi. Tomēr mulsināja, ka par tādu biznesu tobrīd domāja daudzi aizbraukušie. Ar lopkopību viņi nevēlējās nodarboties, bet graudkopībai 30 ha dzimtai piederošās lauksaimniecībā izmantojamās zemes būtu par maz. Tad internetā viņš pamanīja informāciju par stādu audzētavas “Krogzeme” iecerēm. Doma par bioloģisko upeņu audzēšanu šķita kas jauns un interesants. Ingus pat speciāli atlidoja uz idejas tēva Andra Krogzema interesentiem rīkoto semināru un iepazinās ar viņu. Pēc tam  pamazām viss sākās nopietni.

Zemi pārvērst lielā, ražīgā dārzā

Šodien neviens vairs nav jāpārliecina, cik daudz var izdarīt attālināti. Ingus par to ir gandarīts un tagad lolo ieceri pārvērst  visu savu zemi lielā, ražīgā dārzā. Šovasar ar kombainu vāca tikai trīs gadus audzētos stādījumus. Arī divgadīgajiem (arī to ir nedaudz vairāk par 7 ha) bija laba raža, bet ogulājiem vēl bija jānobriest, tāpēc, cik varēja, tos lasīja tikai rokām.  Stādus sākumā pirka no SIA “Krogzeme”, pēc tam pavairošanu turpināja no pašu izaudzētajiem  spraudeņiem. Visvairāk  iestādīta un aug agrā šķirne ‘Tisel’. Saimnieks neslēpa, ka ar to  ir arī nedaudz kļūdījies. Kad visas ogas ienāksies vienlaikus, ar  vienu kombainu tās sezonā nespēs novākt, tāpēc tagad sākta audzēt arī vēlā šķirne ‘Rubene’. Visi stādījumi ir rūpīgi kopti un izskatījās perfekti. Neredzēja nezāļu, rindstarpās ziedēja iesētais baltais āboliņš, pēc ogu novākšanas Ingus plānoja veikt apdobju ravēšanu ar tehniku. Savukārt tie 10 ha, kas vēl nav apstādīti, bija nopļauti un siens sarullēts pārdošanai. Īsi pirms ražas novākšanas sākuma lauksaimnieks lēsa, ka pirmajā sezonā, ņemot vērā sausumu, raža nebūs lielāka par 2 t/ha. Pēc tam atklājās, ka apsvērums bija precīzs. “Manuprāt, vismaz pustonnu no hektāra zaudēju tāpēc, ka jaunajos ogulājos ogas ir zemu un kombains tās notrauca. Ar katru gadu ražai jākļūst lielākai. Normāli būtu ievākt četras tonnas no hektāra. Bet lietpratēji saka, pirmajam vākumam man esot izdevies labi,” viņš skaidro.

Kooperatīvs dod pleca sajūtu

I. Kurcina z/s tagad ir bioloģiski sertificēta un arī Limbažu pusē dibinātā kooperatīva “Bio beries” biedrs.  Brālība ar citiem upeņu audzētājiem dod pleca sajūtu un ir ekonomiski pamatota.  Patlaban kooperatīvā ir pārdesmit dalībnieku. Visiem  biedriem  ir kopīga ogu pirmapstrāde, uzglabāšana un pārdošana. Ir vienotas intereses gan par produkcijas augstu kvalitāti, gan realizācijā. Arī šovasar ogu pieņemšana saldēšanai un uzglabāšanai bija perfekti organizēta. Nebija nekādas aizķeršanās, un par to viņš uzslavē kooperatīva vadītāju Gundaru Kārkliņu, un īpaši Andri Krogzemu. Ingus ir arī daudz lasījis, mācījies no praktiķiem, tomēr priecājas, ka kooperatīvā sāk strādāt agronome. Darba gaitā arvien rodas jautājumi par zemes mēslošanu, kultūraugu aizsardzību un citi, uz kuriem jāmeklē speciālista atbildes. Zemnieks apzinās, ka ogu audzēšana ir un būs saistīta ar risku. Pērn daudziem dārzu īpašniekiem ogas nosala. Bija sāpīgi. Šovasar sausuma dēļ upenes bira, un tas samazināja ražu, tomēr viņš tic, ka būs labie gadi, kad darbs vainagosies ar peļņu, jo arī finanšu ieguldījumi visiem ir bijuši prāvi.

Saņemts atbalsts projektos

Ingus atklāj, ka iesaistījās Pierīgas plānošanas reģionā izsludinātajā no valsts aizbraukušo latviešu reemigrācijas projektā, un 17 dalībnieku konkurencē viņš ar paša rakstīto projektu nokļuva laimīgo četriniekā, kurus atbalstīja. Piešķirtie 10 000 eiro iegūla saimniecībā. Ražošanu sekmēja sadarbība ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Limbažu nodaļu. Pirmais projekts pasākumā “Ieguldījumi materiālajos aktīvos” bija paredzēts 25 000 stādu iegādei, kā arī viņš nopirka ravējamo tehniku, kultivatoru un miglotāju. Otrajā projektā iegādājās Polijā ražotu ogu novākšanas kombainu. Citas vajadzīgās lietas pirka par saviem līdzekļiem. Patlaban saimniecībā ieguldīts gandrīz 20 000 eiro, kas piešķirti no ES Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai paredzētā finansējuma, tomēr, pēc pašu aprēķiniem, upeņu biznesā ģimene investējusi aptuveni 100 000 ārzemēs nopelnītās pašu naudas.

“Tagad uzkrājumu zeķe ir iztukšota, tāpēc būs jāmeklē darbs ziemai,” viņš smej.  Skaidrs, ka vēl dažus gadus peļņa no ogu ražas pārdošanas nesegs visus ģimenei un arī  dārzam nepieciešamos izdevumus. Pagaidām viņi nopirkuši dzīvokli netālu esošajā Korģenē, bet priekšdarbi būvniecībai uz savas zemes ir veikti, un jādomā, pēc gada vai diviem tā varēs sākties. Tēva izvēli atbalsta dēls Salvis. Ingus ar sievu Guntu stāv uz kombaina, gādā par ražu, kad ogas birst kastēs. Tikai meita Krista vēl pagaidām dzīvo, strādā un mācās Anglijā.

Dzīvot laukos, kas ģimenei tuvi

Ingus atklāj, ka jau valsts ekonomiskās krīzes laikā, kad ģimene atstāja Latviju, viņš bija pilnīgi pārliecināts, ka atgriezīsies mājās. Tagad, apguvis angļu valodu, uzkrājis jaunu pieredzi, iepazinis dzīvi ārpus savas valsts un jūtas nobriedis un līdzvērtīgs daudziem citiem. Viņš neko nenožēlo. Ģimenes plānos neietilpa izvērst biznesu, kas solītu viņiem lielus ienākumus. Galvenais, lai upenes dod tik, ka var iztikt un normāli dzīvot nevis pilsētā, bet laukos, kas viņiem ir sirdij tuvi. I. Kurcina z/s ir LLKC Limbažu nodaļas klients, jo izmanto arī tā sniegto grāmatvedības pakalpojumu. Saimniekam ir interese par nākotnes iespējām projektos, jo darbam vēl ļoti nepieciešams juns traktors. 

Jautrīte Legzdiņa,
LLKC Limbažu biroja projektu vadītāja

Foto: Jautrīte Legzdiņa