Dzimta dod spēku darboties

Kārķu pagastā 2017. gada decembrī Latvijas simtgades pasākumu ietvaros notika Kārķu simtgades ekspozīcijas un kalendāra atvēršana, kas veltīts dzimtām, kuras pagastā dzīvo četras, piecas un vēl vairāk paaudžu – tajā skaitā Tobīsu ģimene.

Toreiz projekta vadītāja Sandra Pilskalne uzsvēra: “Mēs esam pateicīgi visiem iedzīvotājiem, kuri ļāva ielūkoties dzimtu albumos, tādējādi atklājot jaunus notikumus un līdz šim nezināmus faktus pagasta vēsturē. Kalendārā ir 12 mēneši, tāpēc no plašā materiālu klāsta izvēlējāmies 12 dzimtas ar stiprām saknēm un kupliem zariem. Piedaloties projektā, ģimenes pārstāv vairākas dzimtas, kuru saknes un zari savijušies. Lai mēs spētu pagriezt laika ratu atpakaļ, pie senajām fotogrāfijām ir pievienots 2017. gadā uzņemts foto ar to pašu vietu un pat personu vai viņa pēctečiem”. Viena no dzimtām, kas bija pārstāvēta “Simtgades kalendārā” bija “Tūžu” māju saimnieki Tobīsu ģimene, kuras saknes atrodamas Kārķos jau turpat divsimt gadu. Par kalendāra “varoni” kļuva Jurģis, kurš kopā ar savām meitām pozēja tajā pat vietā pie mājas, kur viņa vectēvs.

Kopīgi pieņemts lēmums

Tikpat nozīmīgs 2017. gada rudens bija arī zemnieku saimniecībai “Tūži”, jo tieši tad par saimniekiem kļuva māsa Irita Kandavniece (viņa oficiāli ir īpašniece) un viņas brāļi Sandis un Jurģis Tobīsi. Saimniecības mūžs gan ir krietni garāks, to 1992. gadā dibināja viņu vecāki Raitis un Ligita Tobīsi. Viņi, uzsākot saimniekot, nodarbojās gan ar lopkopību, gan augkopību. Jau pirmajā saimniekošanas gadā tika uzsākta sadarbība ar jaundibināto cietes pārstrādes rūpnīcu Aloja-Starkelsen un “Tūžos” sākta cietes kartupeļu audzēšana, kas turpinājās vairāk nekā 30 gadus. Irita stāsta, ka ģimenē kopīgi pieņemts lēmums šogad pārtraukt cietes kartupeļu audzēšanu. Lēmuma pamatā nav sadarbības problēmas ar cietes rūpnīcu, bet gan tas, ka kartupeļu audzēšana prasa vairāk resursu, arī cilvēku, bet saimniecībā iztiek tikai ar pašu ģimenes spēkiem. Vēl ļoti nozīmīgs arguments bija tas, ka, audzējot cietes kartupeļus, sezona iestiepjas līdz pat valsts svētkiem un ar to jau nebeidzas, jo arī ziemas periodā ir īpaši jāuzmana ieziemotie kartupeļi sēklai. Bija sakrājies pamatīgs nogurums, viņa atdzīst, tāpēc kopā pieņemts šis lēmums. Trīsdesmit hektāru kartupeļu vietā audzēs zirņus, kas izmēģināts jau pagājušajā gadā. Te nu ir vietā pateikt, ka Irita un Jurģis lauksaimniecības izglītību ir ieguvuši Jelgavā, Irita – agronomijā, bet Jurģis – uzņēmējdarbībā. Tikai vecākais brālis Sandis ir Rīgā mācījies tūrisma zinības, bet nu arī viņš jau pirms gadiem desmit ir atgriezies Kārķos.  Viņš atzīst kādā intervijā: “Rīgā nejūt to ritmu, neredzi dabu, kā viss notiek. Te arī vajag darba rokas, vajag strādāt, tas arī ir tas, kāpēc atgriezos.” Tā nu abu brāļu pārziņā ir visa saimniecības tehnika un lauku darbi, bet Irita rūpējas par “mazajiem lēmumiem” – sējumu plānošanu, mēslošanas līdzekļu un augu aizsardzības līdzekļu izvēli un iegādi. Par sējumu plānošanu gan savs vārds ir arī sakāms Jurģim, un tas Iritai ļoti patīk, jo tad ir sarunas par to, kā taupīt resursus un tuvumā esošus vienādu kultūru laukus apkopt racionālāk, lai nav lieki vai pustukši pārbraucieni. Ar “papīru” lietām Iritai ir  jātiek galā pašai, bet viņa saka: “Man patīk kārtība dokumentos”. Tāpēc viņa ir tā, kura tiek galā ar platībmaksājumu pieteikumu un to prasību izpildi. Viņa arī seko līdzi visām likumdošanas izmaiņām un izprot, cik svarīgi ir dokumentēt saimniecībā pieņemtos lēmumus un izdarītos darbus, jo “Tūžos” saimnieko, augus audzējot integrēti. Ir pamatotas cerības, ka tad, kad bērni būs paaugušies, Irita aktīvi  iesaistīsies lauksaimnieku organizāciju darbā vai varbūt pat politikā. “Tūžos” ir apmierināti ar sadarbību, kāda izveidojusies ar kaimiņpagasta LPKS “Ērģeme”, kuras biedri ir saimniecība. Uz kooperatīva kalti no lauka tiek vesti un tālāk realizēti graudi, kas tiek izaudzēti saimniecības 300 hektāros, un ar kooperatīva starpniecību saimniecība iegādājas lielāko mēslošanas līdzekļu daļu.

Sadarbība ar LLKC

Savukārt z/s “Tūži” sadarbība ar LLKC Valmieras konsultāciju biroju notiek, realizējot demonstrējumu “Laukaugiem kaitīgo organismu ierobežošana dažādos kultūraugos integrētajā augu aizsardzībā”. Šī projekta laikā saimniecībā uzstādīta meteostacija, kas ļauj sekot līdzi laika apstākļiem demonstrējuma laukos. Bet projektu pieteikumu sagatavošanu iesniegšanai Lauku atbalsta dienestā viņi uztic mūsu biroja ekonomikas konsultantam Jānim Orleanam. Īpaša mūsu sarunas daļa tiek veltīta tieši pēdējā projekta realizācijai, kurā z/s “Tūži” iegādājās “agrodronu”, ar kuru veikt virsmēslošanas darbus laikā, kad ar traktoru vēl nav iespējams tikt uz lauka, jo daudzas saimniecības zemes atrodas pazemās vietās. Ideja, ka šāds drons ir nepieciešams, radās Sandim, kurš “piesekoja” ukraiņu zemniekiem un pamanīja, ka kādā saimniecība ir ap desmit droniem, kurus izmanto lauku kopšanai.

Agrodrona apgūšana

Kā piedzīvojums arī Iritai ir izvērsies projekta realizācijas nosacījums, jo tā ietvaros diviem darbiniekiem saimniecībā ir jāapgūst “agrodrona” vadīšanas prasmes. Bija skaidrs, ka šīs zinības apgūs brāļi, bet tā kā firma, kas veica apmācību, piedāvāja par to pašu samaksu apmācīt arī trešo drona pilotu, mazliet apdomājot, Irita pieņēma lēmumu to darīt un veiksmīgi nokārtoja gan teorijas, gan arī praktisko eksāmenu. Viņa teic, ka tas nemaz nebija grūti, jo, tā kā tā ir precīzā tehnoloģija, svarīgākais pirms darba ir visu lauka parametru ievadīšana, un tad jau agrodrons pats zina savu darbu. Protams, svarīgi ir veikt drona uzpildi un bateriju uzlādi, un par to rūpējas brāļi. Pagājušā gadā rudenī pēc pilotu apliecību saņemšanas agrodrons tika izmēģināts darbībā. Sandis, kurš uzņēmies “galvenā pilota” pienākumus, jau rudenī izmēģināja sēt starpkultūras, jo dronu var aprīkot ar sīko sēklu kasti, un tā pirms ražas novākšanas starpkultūrām pieteiktie lauki tika apsēti un pēc labības novākšanas sasmalcinātie salmi nosedza sēklas, ļaujot tām sadīgt.

Aktīvi Kārķu novada pasākumos

Tāpat kā daudzi kārķēnieši, arī “Tūžu” saime ir aktīva Kārķu sabiedriskās dzīves sastāvdaļa. Viena no Kārķu pagasta atpazīstamības zīmēm ir “Meža dienas”, kas katru pavasari divas dienas notiek aprīļa beigās vai maija sākumā. Tas ir pasākums, ko visi kārķēnieši  gaida un, neskatoties uz pavasara lauku darbiem, piedalās. Irita saka, ka tās ir jaukas divas kopā būšanas dienas ar bērniem, piedaloties dažādās aktivitātēs – talkās, izstādēs, koncertos un koka automobiļu sacensībās. Tās tiešām ir dienas, kad kārķēnieši satiekas un kopā svin. “Tūžu” saime atbalsta šo pasākumu ne tikai piedaloties. Nekad netiek atteikts izlīdzēt ar materiāliem, ja tiek plānoti kādi remonta vai atjaunošanas darbi Lustiņdruvas dabas takā vai kur citur. Iritas brālis Jurģis ar sievu Zani rūpējas par Lustiņdruvas takā izveidoto “meža vingrotavu”, jo paši ir bijuši arī klāt pie tās izveidošanas. Savukārt Tobīsu ģimenes īpašumā esošajā “Dibeņu” klētī Meža dienu laikā uzņem gan koncertu, gan semināru dalībniekus.

Domājot par to, kā kopā lieliski prot sadarboties Tobīsu ģimene, Irita un brāļi Sandis un Jurģis, jāpiekrīt Kārķu simtgades kalendāra atklāšanā teiktajiem vārdiem – viss mainās – laiki, paaudzes, politiskās iekārtas, pārvietošanās līdzekļi, apģērbi, mode, darbarīki, vide, ainava, taču nemainīgas vērtības ir ģimene, dzimta, kas ikvienam dod spēku darboties.

Valda Empele,
LLKC Valkas konsultāciju biroja uzņēmējdarbības konsultante

Foto: ģimenes arhīvs