Iepazīstam kaimiņu novada pieredzi

LLKC Tukuma konsultāciju birojs 30. augustā organizēja pieredzes apmaiņas braucienu uz Talsu novadu par tēmu “Lauksaimniecības produkcijas pievienotās vērtības radīšana”.

Zemnieku saimniecība “Cukuriņi” ir ģimenes uzņēmums, kurā saimnieko Ivanda un Ivs Valdzeri. Ģimene nodarbojas ar smiltsērkšķu audzēšanu. Tie tiek audzēti 9 ha platībā, un 6 ha no tiem ir ražojoši.

“Cukuriņi” atrodas ļoti skaistā vietā, Talsu novada Laidzes pagasta Miegūzē, bijušās Miegūzes muižas teritorijā. Apbūve veidota, atjaunojot vēsturisku muižas kompleksa ēku. Ierodoties saimniecībā, redzējām, ar kādu aktīvu darbošanos un efektīvu saimniekošanu šeit dzīvo un strādā Valdzeru ģimene. Nākamgad apritēs 20 gadi, kopš ģimene šeit saimnieko. Saimniecībā lielākā daļa smiltsērkšķu stādījumu “stādīti tekstilā” un ir tikpat kā nomulčēti. Labi notur mitrumu, īpaši, kad augi vēl ir mazi. Ir ierīkota pilienveida laistīšanas sistēma. “Cukuriņos” saimnieko integrēti. Saimnieks stāsta: “Ja lauku nemēslo, nekas arī neizaug. Pēc griešanas smiltsērkšķiem vajag milzu spēku, lai augi atjaunotos.

Uzzinājām, ka Latvijā vispopulārākā un visizplatītākā smiltsērkšķu šķirne ir Botaņičeskaja Ļubiķeļskaja. Arī saimniecībā šī šķirne aizņem lielu daļu no visiem smiltsērkšķu stādījumiem. Šķirnes dalās sulu un eļļas šķirnēs. Kā atšķirt tās, ja nav zināšanu par smiltsērkšķiem? Jo ogas ir eļļainākas, jo sarkanākas. Kādi ir plusi un mīnusi, izvēloties eļļaināku vai sulīgāku šķirni? Eļļainai smiltsērkšķu šķirnei ir mazāks svars, mazāk sulas, savukārt – ilgāks novākšanas laiks. 

Saimnieks dalījās pieredzē par smiltsērkšķu novākšanu. Ogas tiek vāktas, zarus nogriežot ar šķērēm, kurus liek kastēs un ved uz saldētavu. Ideāli, ja ir “šoka” saldētava, kurā zarus ievieto uz nakti. Tad, zarus nometot zemē no metra augstuma, visas ogas no zariem nobirst. Atliek tikai ogas atdalīt no lapām, ko ir pavisam vienkārši izdarīt, birstošās ogas palaižot pa lenti un ar gaisu lapas nopūšot. 

Kurus zarus griezt, kurus ne? Katrs augs jāizvērtē atsevišķi. Pirmkārt, ņem tos zarus, kuriem nav dzinumu. Tad salīdzina, kurš dzinums lielāks, kurš mazāks. Ar lielāko dzinumu – perspektīvs zars. Mazāk perspektīvo griež nost. Kāpēc zari jāgriež? Smiltsērkšķis ir kā pūķis, ja vienu galvu nogriež, divas izaug. Ja smiltsērkšķi negriež, tas noveco. Arī stādot jaunu smiltsērkšķu dārzu, stādi ir jāapgriež no 1/3 līdz pat 1/2 auga. Tad augi “sakārto” saknes. Ja stādus nenogriež, tie aug uz augšu un neveido spēcīgu sakņu sistēmu. Uzzinājām, ka “Cukuriņi” un vēl 5 saimiecības apvienojušās kooperatīvā “Baltijas Ogu dārzi”. Saimniecība pamatā nodarbojas ar ogu ražošanu, iepirkšanu, sagatavošanu, eksportēšanu. Pārējā laikā gatavo stādāmo materiālu citiem ražotājiem. Jau otro gadu saimniecība ir reģistrēta kā stādaudzētava. Nākamajam gadam jau ir pasūtīti 60 000 smiltsērkšķu stādu. Lielākoties šķirne ‘Marija’, kas ir Latvijā selekcionēta. Sagatavojot ogas eksportam, tās vispirms tiek atzarotas, atlapotas, optiski tīrītas. Saimnieks pastāstīja, ko nozīmē optiskā tīrīšana, un principu, kā tas notiek. Papildus tam, “Cukuriņu” saimnieks no visiem Latvijas smiltsērkšķu pārstrādātājiem atpērk izspiedas, kas palikušas pāri, un no tām  atdala sēklas. Latvijā ir viens uzņēmums, kas ražo eļļu no smiltsērkšķu sēklām, kam tās tiek piegādātas. Eļļa tikai gadu kā tiek ražota, šobrīd izmēģinājumiem un laboratoriskām vajadzībām. Gadā no visiem Latvijā izaudzētajiem smiltsērkšķiem varētu saražot aptuveni 200 l šādas eļļas. Vēl tiek domāts par smiltsērkšķu lapu izmantošanu, kas paliek pāri pēc ogu novākšanas. Ir veiktas laboratoriskas analīzes un saražots smiltsērkšķu lapu pulveris, ko izmantos kā zirgu barības pārtikas piedevu. Šobrīd gan noiets lielos apjomos neesot. Produkcijas realizācijas iespējas tiek meklētas, ieguldot milzu līdzekļus, piesaistot firmas, kā arī piedaloties izstādēs. 

Jautājot, vai ieteiktu arī citiem uzsākt smiltsērkšķu audzēšanu, saimnieks saka – jā. Tomēr smejas, ka pats, savulaik stādot smiltsērkšķu dārzu, domājis, ka smiltsērkšķi paši augs, bet tā tas nebūt nav. 

 

Olgas Blumbahas SKIM gardumi, kas pagatavoti no dabīgām augļu un ogu sulām un kazu piena sūkalām ar dažādām garšām, ir veselīgs našķis gan lieliem, gan maziem. Olgas Blumbahas sortimentā ir arī veselīgi sīrupi no dabas veltēm, kā arī jūras sāls ar piedevām.

 

Jau trešo gadu Olga Blumbaha nodarbojas ar mājražošanu. Beigusi Jelgavā Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju, strādā Vandzenē par ekonomisti. Kad sākusies privatizācija, Olga Blumbaha privatizējusi vienu ēku, tolaik viņai bijusi maizes ceptuve, veikals. Kādu reizi pie viņas pienācis Laidzes tehnikuma direktors un piedāvājis, vai nevarētu pamācīt prečzinību. Ar prečzinību iepriekš nav bijis nekāda sakara. Nav arī pedagoga izglītības. Direktors solījis iedot mācību programmu. Programmā esot bijis rakstīts – tara – 8 stundas. Toreiz Olga nodomājusi: “Ko gan par taru var stāstīt 8 stundas?” Tagad varētu stāstīt astoņdesmit astoņas. Tā nu Olga Blumbaha likvidējusi privāto biznesu un aizgājusi strādāt uz skolu, kur nostrādājusi 24 gadus. Paralēli jaunajiem uzņēmējiem lasījusi lekcijas “No idejas līdz biznesam”. Katru mēģinājusi iedrošināt, ievirzīt biznesā. Olga Blumbaha ar lepnumu stāsta, ka viņas sirdi silda tas, ka 15 jaunie uzņēmēji tiešām sākuši darbību. Pavisam nesen kāda meitene no Pastendes uzrakstījusi projektu un sākusi audzēt fizāļus. Neticami, kāds pieprasījums pēc tiem! “Tu vari ražot jebko, bet māka ir to visu pārdot!” saka Olga. Tie var būt gan minerālmēsli, gan medus, gan šokolāde, gan jebkas cits, galvenais ir katram produktam izveidot stāstu, lai tas būtu pievilcīgs pircējam. Lasot lekcijas, kāds no klausītājiem vienreiz pajautājis: “Jums ir tik daudz ideju, bet ko jūs pati darāt, lai ideju nostiprinātu?” Olga sākusi domāt, bet punktu pielicis tolaik 8 gadus vecais mazdēls, kurš našķojies ar Chupa Chups konfektēm. Tad Olga nolēmusi, ka jādara kaut kas, lai bērnam būtu veselīgi našķi. Sākumā no 1,5 ha smiltsērkšķu dārza vāktas ogas un spiesta sula, līdz tapušas želejkonfektes. Pēc tam tapušas upeņu, jāņogu, ķiršu, aveņu, pavisam 24 veidu konfektes. Vēlāk atkal kāds pajautājis, vai jūs nevarētu kādu sīrupu saražot? Un tapuši dažādi sīrupi – ceļmallapu, gaiļbiksīšu, plūškoka u. c., arī jaunais pirarmētru sīrups, kas gatavots no piparmētru ziediem, tos estrahējot. Papildus tam Olga Blumbaha ražo sāli ar dažādām garšām. Tapušas konfektes no kazu piena sūkalām. Ar šīm konfektēm Olga Blumbaha piedalījusies izstādē “Riga Food”, kas bijusi lieliska pieredze, gūti daudzi kontakti un realizācijas iespējas, tai skaitā Igaunijā. Lai šogad varētu piedalīties izstādē ”Riga Food”, tapis jauns produkts – želejkonfektes ar aitu piena sūkalām. Bet, lai nākamajā gadā tiktu uz izstādi, atkal jābūt kam jaunam. Un Olgai Blumbahai jaunumi jau ir padomā. Iespēju ir tik daudz. Tikai jādzird, ko cilvēkiem vajag. Priecē tas, ka liela daļa uzņēmēju nesaskata sev konkurentu, bet gan sadarbības partneri.

 

Kristīne Piliena Talsu novada Vandzenes pagasta “Bērzos” dzīvo kopš 1991. gada. Saimniecībā tiek turētas aptuveni 50 slaucamas kazas un nedaudz gaļas kazu. Saimniece stāstīja, ka līdz šim pati kazas slauca, pati taisīja sieru, pati tirgoja, bet Covid-19 izplatība Latvijā izdarījusi savas korekcijas. Līdz šim mājās gatavotos kazu piena sierus tirgos vairs nevarēja iztirgot, tūristu arī nebija, tāpēc tika meklēti citi risinājumi, piedāvājot klientiem mājās gatavotus produktus no kazu gaļas. Tika meklēti risinājumi, kā kooperēties. Un tam nav obligāti jābūt kooperatīvam. Var arī neformāli apsēsties pie viena galda un parunāt, kopā tirgoties un palīdzēt viens otram. Kristīne Piliena ne tikai saimnieko “Bērzos”, bet ir arī Latvijas Kazkopības biedrības vadītāja, ciltsdarba speciāliste kazkopībā un arī govkopībā. Nodibinājusi uzņēmumu IK “Caprine”, kas nodarbojas ar konditorejas un kulinārijas izstrādājumu ražošanu, kur par galvenajām izejvielām tiek izmantots kazas piena siers, sviests, krējums. Saimniecība strādā noslēgtā ražošanas ciklā, kad nekas pāri nepaliek. Visu nopelnīto iegulda saimniecības attīstībā, līdz ar to attīstība notiek pakāpeniski, soli pa solim. Ar smaidu saimniece atceras, kā uzsākusi kazkopību. Kristīnes vīra hobijs ir medības. Savulaik viņš bijis ekskursijā, kur kādā saimniecībā audzēti dambrieži, nodomājis, ka viņš arī varētu audzēt. Tomēr Kristīne strikti vīram teikusi: “Meža mājās nebūs”. Tā 1998. gada 8. martā no Tukuma novada Smārdes pagasta vīrs mājās atvedis divus melnus kazlēnus. (“Kaut kas līdzīgs mežam, bet pieradināti mājās dzīvot.”) Ciemojoties Kristīnes Pilienes saimniecībā, laiks paskrēja nemanot. Saimnieces viesmīlība – neizmērojama. Ar interesi klausījāmies aizrautīgos stāstos par saimniecības un tuvējās apkārtnes vēsturi, par saimnieces ienākšanu vīra mājās, par savu darbu, kazkopības nozari un nozares popularizēšanu. Par to, kas ir dzīvs piens, un kā kazas piens atšķiras no govs piena.

 

Tukuma novada Engures pagasta Bērzciema “Smiltiņos” saimnieko Sindija un Atis Kundziņi. 2018. gadā saimnieki uzsāka gatavot sierus, sākotnēji piedāvājot tos vietējiem iedzīvotājiem, radiem, draugiem. Ar laiku produkciju veda uz Kalnciema ielas tirdziņu, līdz vēlāk nonāca SKY lielveikalos. Lai pagatavotu šo unikālo sieru, izmanto tikai nepasterizēto govs pienu. Katrs siera ritulis ir īsts roku darbs. Siera ražošana mājas apstākļos sākusies mājas virtuvē 4 l katliņā. Bet nu jau saimniekiem ir sava sierotava, ar specializētu darba galdu, piena pasterizācijas iekārtu, siera veidnēm. LLTA “Lauku ceļotājs” organizētajā pasākumā “Atvērtās dienas laukos” šī gada jūnijā apmeklētājiem tika vērtas sierotavas durvis un piedāvātas siera degustācijas.

 

Piedāvājumā ir dažādi Kundziņ’ siera veidi – svaigi, kūpināti, ar zaļumiem, kaņepēm, katrai gaumei. Kā radās ideja par sieru gatavošanu? Tā nākusi pamazām. Saimnieki bijuši ciemos Liepājas pusē pie draugiem, kur cienāti ar gardu sieru, izstāstīta arī recepte, kā sieru pagatavot. Vēlāk gribējuši paši būt sev saimnieki un vienkārši pamēģinājuši.

 

Saimniecību apmeklējuma dalībniekiem bija prieks par uzņēmīgajiem saimniekiem, par viņu enerģiju, drosmi attīstīt ražošanu, dzīvojot laukos. Ir ļoti vērtīgi smelties citu pieredzi, izzināt tehnoloģijas, tehniskos risinājumus to pielietošanai savā praksē, satikt zinošus, pieredzējušus cilvēkus, veidot savstarpējus kontaktus, gūt atziņas, viesojoties pie kaimiņiem.

Paldies visiem saimniekiem par jauko uzņemšanu savās saimniecībās un dalīšanos pieredzē!

 

 

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.