Lauksaimniecība un pievienotā vērtība Grieķijā

Daudziem Grieķija asociējas ar burvīgu laiku, jūru, skaistām pludmalēm, apmierinātiem cilvēkiem un olīvkoku birzīm. Savukārt, lai redzētu citu Grieķijas aspektu, Latvijas lauksaimnieku grupa no Tukuma novada devās skatīt lauksaimniecības uzņēmumus Ziemeļmaķedonijas Halkidiki reģionā.

Tas ir lauksaimnieciskās darbības apgabals, turp devāmies, lai piedalītos pārtikas produktu tirgū un iegūtu kontaktus savstarpējai sadarbībai, apskatītu idejas produktu pievienotās vērtības radīšanai, iepazītos ar nišas produktu ražošanu.

Viena no pasaulē labākajām olīveļļām

Un – jā, Grieķija ir viena no pasaules līderēm olīvu audzēšanas un ražošanas jomā. Ir atzīts, ka Grieķijā ražo dažas no labākajām olīveļļām pasaulē. Te audzē olīvkokus jau kopš antīkiem laikiem, un pašreiz Grieķijā var atrast olīvkokus, kas iestādīti 13. gadsimtā. Olīveļļas īpašības – tās kvalitāti, garšu, aromātu un krāsu – nosaka vide un augšanas apstākļi. Grieķijas mikroklimats ir ideāls olīvkoku audzēšanai. Savukārt iegūtā olīveļļa ir ļoti daudzpusīga ikdienas lietošanai, kas piemērota ēdiena gatavošanai, grilēšanai, grauzdēšanai, sautēšanai, cepšanai, kā arī svaigiem salātiem. Olīveļļa ir viena no veselīgākajām augu eļļām – bagātīgs antioksidantu un mononepiesātināto taukskābju avots. Tās regulāra lietošana uzturā palīdz samazināt sirds un asinsvadu slimību risku.

Arī mūsu grupa devās uz Mudanjas ciematu, lai apmeklētu ģimenes uzņēmumu Famelia Papastergiou, kas nodarbojas ar olīvu audzēšanu un pārstrādi. Saimniecības laukos augošie olīvkoki jau ir 60 gadu veci. Pamatā tiek audzētas trīs olīvu šķirnes, no kurām Halkidiki šķirnes olīvas ir vislielākās. No viena olīvkoka novāc aptuveni 50 kg olīvu. Tieši tobrīd reģionā bija karstākais ražas novākšanas laiks, kad trūkst darbaspēka. Šī iemesla dēļ sezonas laikā reģionā iebrauc ap 14 000 viesstrādnieku no apkārtējām valstīm. Ir šķirnes, kuras novāc mehanizēti, bet pārējās novāc ar rokām. Sākumā tikai gatavās olīvas, no kurām eļļa ir viskvalitatīvākā. Pēc dažām dienām vāc nākamās atkarībā pēc gatavības pakāpes. Jo negatavākas olīvas, jo eļļa ir rūgtāka. Katras šķirnes olīvas garšo savādāk.

Saimniecībā tiek ražota sertificēta GmCert Organic augstākā labuma eļļa, kas gatavota pēc ģimenes tradīcijām no ideālos klimatiskajos apstākļos izaudzētām olīvām. Taču šo produktu ražo daudzi, un, lai izceltos ģimenes saimniecība, ražo arī kosmētiskos līdzekļus, ziepes, eliksīrus no savas olīvu eļļas. Saimniecības veikaliņā, kurā saimnieko māte un divi pieauguši dēli, atradām brīnišķīgus produktus – olīvas ar citronu un timiānu, ar čili un ķiploku, ar čili un rozmarīnu, kas iepakoti ļoti pateicīgos iepakojumos, kuri pagarina realizācijas termiņus, ir vizuāli piesaistoši, viegli transportējami.

Šis ir ģimenes uzņēmums, kur jaunā paaudze ir pilnībā iesaistīta, attīstot veselīgus mazkaloriju produktus, atbalstot veselīgu dzīvesstilu un meklējot risinājumus lielās konkurences apstākļos.

Kā radīt pievienoto vērtību

Tā kā daudzas saimniecības audzē noteiktas kultūras, kas raksturīgas tieši Halkidiki reģionam – olīvas, augļi, dārzeņi, medus ieguve, lopkopība, tad jādomā, kā radīt produktu ar pievienoto vērtību, lai to pārdotu dārgāk, ieinteresējot pircēju. Nav viegli izdomāt, kā vēl izmantot un pārdot savu produktu, kas ir tik pazīstams un pieejams visā apkārtnē, kā izcelties simts citu pārdevēju vidū. Jāsaka, dabas apstākļi ir labvēlīgi dažādu kultūru audzēšanai, tomēr lielā konkurence liek iespringt. Aprunājoties ar saimniekiem, uzzinām, ka minimāli vai nemaz tiek izmantoti mēslošanas līdzekļi. Tas ir dārgi, un produkti, izaugot bez tā, jau tāpat ir gana labi. Varētu šķist, kas gan nekaiš grieķu lauksaimniekam. Bet, kā redzējām, problēmas ir tās pašas, cilvēki cīnās, kā māk, un lielā rocība ir tikai tūrisma industrijā. Minimālā alga ir zemāka nekā Latvijā. Bet vietējie cilvēki ļoti mierīgi, neuzbāzīgi, pieklājīgi.

Tirdziņi notiek regulāri

Mums bija iespēja ielūkoties arī tirdziņos, tie notiek regulāri katrā ciematā noteiktās dienās un laikā, ļaujot ciemata iedzīvotājiem iepirkt pārtiku un amatniecības izstrādājumus, apģērbu, zivis un jūras produktus. Tas vietējiem lauksaimniekiem ļauj konkurēt ar lielveikaliem, piegādājot preces iedzīvotājiem regulāri un noteiktā  laikā. Redzam, ka uz kādas no ielām tiek apturēta satiksme un tajā izvietojas tirgotāji.

Viena no pārsteidzošākajām lietām ir tā, ka Grieķijā tiek augsti  godātas ģimenes tradīcijas, bizness tiek pārmantots, tajā iesaistās viss radu pulks. Tradicionālie paņēmieni un receptes tiek pielāgotas mūsdienām, stiprinot un attīstot ģimenes mantojumu. Nav tādas sadrumstalotības kā pie mums, kur lielākoties katrs dara ko savu, grib nodalīties. Varētu teikt, ka Grieķijā ir “ģimenes kooperācija’’. Visiem ir darbs.

Tradicionālā audzēšana notiek bioloģiski, un arī ražošanā tiek izmantoti paņēmieni bez konservantiem. Saka, ka grieķi esot slinki un negrib ieguldīt naudu mēslošanā, bet meklē dabai un kabatai draudzīgus veidus, kā uzlabot zemes auglību. Nevaram sacensties ar klimata apstākļiem, bet dabai draudzīgs saimniekošanas veids ir redzams ik uz soļa.

Katrā mājražotāju veikaliņā vienmēr būs apkārtējo ražotāju produkti. Katram veikaliņam būs savs “vectēvs’’ pamatlicējs un ģimenes stāsts.

Grieķijā noteikts 23% PVN, bet, lai attīstītu uzņēmējdarbību nelabvēlīgākos reģionos un tur atgrieztos cilvēki, tad atsevišķiem reģioniem ir 1 vai 3% PVN.

Uzņēmēji necenšas pārdot pamatproduktu, bet pievienot tam maksimāli lielu pievienoto vērtību. Redzējām daudz labu ideju, kā radīt jaunus izstrādājumus ar Premium kvalitāti un modernu iepakojumu. Pirms eksportēšanas ir ļoti svarīgi iepazīties ar attiecīgās valsts garšas īpatnībām un saprast, kādi produkti derēs gala patērētājam.

Visa dzimta iesaistīta biznesā

SITHOLIA ražotnē mūsu grupai bija iespēja skatīt eļļas ieguves procesu, kas izrādījās interesantāks, nekā varētu šķist. Lelākoties saimniecības ņem pakalpojumu nefiltrētas eļļas spiešanai. Katra saimniecība pēc pieraksta atsevišķā tvertnē iegūst savu gala produktu. Dalībniekiem bija iespēja vērot šo procesu, kurā augļi tiek attīrīti no lapām un sīkajiem zariņiem, mazgāti, placināti, spiesti. Ņemt pakalpojumu ir daudz izdevīgāk, nekā pašam veidot sertificētu spiestuvi. Tradicionāli uzņēmumā dažādos ražošanas posmos ir iesaistīta ģimene un radinieki. Piemēram, vecākiem pieder olīvu lauks, dēliem pārstrādes cehs, radinieki nodarbojas ar loģistiku un mārketingu. Praktiski visa dzimta iesaistīta ģimenes biznesā. Tas ir tradicionāls modelis, kas raksturīgs Grieķijai. Atverot uzņēmuma veikaliņu, tajā vieta vienmēr atradīsies vietējo ražotāju un amatnieku izstrādājumiem. Nopērkami gan liķieri, sveces, mērces, saldumi, gan uzņēmuma galvenā produkcija – olīvu izstrādājumi. Katrs saimnieks cenšas ražot Premium kvalitātes produktus, lai iekļūtu viesnīcu un restorānu tīklos. Tas nodrošina pastāvīgu preču noietu, taču stingri jāseko kvalitātei, lai tā būtu nemainīgi augsta.

Tradīcijas varējām vērot arī uzņēmumā STATHORIS – kazu piena siera ražotnē. Pēc Tūrisma ministrijas ieteikuma, tā apbalvota ar nozīmi kā apmeklētākā ražotne. Šeit izveidota speciāla telpa, kurā var vērot ražošanas procesus, tādējādi neietekmējot produkta drošību. Pēc iepazīšanās ar uzņēmuma vēsturi un ražošanas procesiem dalībnieki varēja nokļūt degustāciju telpā un iepazīties ar kazu piena sieru veidiem – godalgotais Petroto, Aristotelio, Oreganati. Pārsteidza interesantie iepakojumi – tādās kā kafijas kārbās, platmasas toverīšos un lielajos plastmasas spaiņos, skaisti dizainētos vakuuma iepakojumos nelieliem apjomiem. Šeit katrs uzņēmums meklē veidu, kā savai tradicionālajai precei piešķirt “rozīnīti’’ un izcelties citu vidū. Jo konkurence ir milzīga. Kopš 2008. gada uzņēmums ir ISO 22000 sertificēts, tiek ievēroti visaugstākie higiēnas standarti, sekojot nacionālajiem un ES kritērijiem.

Cenšas ražot Premium klases produktus

Aplūkojām arī Premium kvalitātes augļu un dārzeņu pārstrādes produktus. Iespaidojoties no vecmāmiņas receptēm, īpašniecei radās doma izveidot savas, mūsdienām piemērotas. Šobrīd 50% produkcijas tiek eksportēta. Lielākais trumpis – ražot produktus no svaigiem apkārtējo saimniecību dārzeņiem un augļiem/ogām, bez konservantiem, bez cukura, izmantojot saldināšanai vīnogu sulu. Rezultātā tiek iegūti Premium kvalitātes produkti, kas ir pieprasīti restorānos un viesnīcās. Visgrūtāk ir sabalansēt kvalitāti un cenu, jo šādi produkti bez pievienotām papildus vielām ir daudz dārgāki. Ražotne atrodas uz īpašumā esošās zemes, izmantojot ES finansējumu, uzcelta ražotne un neliela noliktava. Bez šī finansējuma nebūtu iespējams uzsākt ražošanu. Liela uzmanība tiek pievērsta kvalitātes kontrolei, izsekojamībai. Visa dokumentācija tiek strikti kārtota un ievērota. Tā pašiem esot vieglāk novērst nepilnības, un arī kontrolējošām iestādēm ir pārskatāmi visi procesi. Iecienītākais produkts īpašniecei esot garšvielu tomātu mērce. Jautāju, kāpēc visa produkcija ir stikla tarā, jo tas rada papildus svaru un bīstamību transportējot. Uz to saimniece atbildēja, ka nav iespējams nodrošināt realizācijas termiņus un kvalitāti cita veida iepakojumos. Tātad, ja redzat kečupu plastmasas pudelē, varat būt droši, ka tur neiztiek bez konservantiem. Iespaidīgi, ka ražotne tikai septiņu gadu laikā izaugusi tā, ka jāsāk domāt par paplašināšanos un jaunām telpām.

Meklējot sadarbības partnerus, apmeklējām arī saimniecību Agroiliana, kas nodrošina pārstrādes uzņēmumu ar augļiem un dārzeņiem. Pirmo reizi skatījām, kā aug kivi un hurma. Te iespējams iegādāties gatavus augļus, kas garšo pavisam citādāk, nekā esam pieraduši redzēt lielveikalos.

Mums neredzēta – bifeļu audzēšana

Līdz šim neredzēta mums bija bifeļu audzēšana piena un gaļas ieguvei un pārstrādei. Apmeklējām divas saimniecības Kerkini ezera krastos, kas atrodas aizsargājamā teritorijā. Katrai saimniecībai ir savi bifeļi, kas mantoti jau paaudzēm. Šie ir Grieķijas ūdensbifeļi, savvaļas dzīvnieki, kas ganās augu gadu milzīgā ezera krastā, izēdot ūdenszāles, kas savukārt kavē krasta aizaugšanu. Uz slaukšanas laiku bifeļi nāk mājās. Ir speciālas novietnes, kurās uzturas mātes ar mazuļiem. Mazuļi netiek nošķirti no mātēm, bet paliek kopā līdz aptuveni divu gadu vecumam, minimums vienu gadu. Nenotiek mākslīgā apsēklošana, bet šobrīd sāk runāt par to, ka vajadzētu izveidot kādu uzlabotu šķirni. Slaukšana notiek divas reizes dienā, bet, ja nav nepieciešams tik daudz piena ražošanai, slaukšana notiek vienu reizi vakarā. Viens litrs piena maksā apmēram 2 eiro. Tas netiek pārdots, bet izmantots tikai ražošanai. No bifeļu piena redzējām saražotu saldējumu, krēmus un smēriņus, sierus, slavenākais Kerkinella, līdzīgi kā Mocarella. Šo sieru var ēst aukstu vai grilēt, sagriezt salātos vai likt uz picas, ēst ar makaroniem. Tas ir svaigs siers ar paskābināta piena aromātu un viegli skābenu garšu. No gaļas ražo desas ar piedevām, salami, kūpinājumus, galertus, kotletes un desiņas, ko piegādā labākajiem restorāniem un ēdināšanas uzņēmumiem. Tie ir Premium kvalitātes produkti ar moderni dizainētiem iepakojumiem. Kūpināta bifeļa gaļa ir viena no augstās virtuves delikatesēm, kūpinātas bifeļu gaļas desas ir vienas no tradicionāliem Grieķijas virtuves produktiem, kas gatavotas bez konservantiem. Kā jau citos ciemata veikalos, arī šeit redzami citu vietējo ražotāju izstrādājumi – medus, dzērieni, ziepes.

Daudz tiek patērēts medus

Noteikti bija jāapskata arī kāds no otras lielākās nozares – medus ieguves – uzņēmumiem. Kur grieķi liek tik daudz medus? Ja ielūkosieties viņu virtuvē, tad tradicionālie saldumi ir ar medu visās variācijās. Visvairāk izbrīnija augstu kalnos izvietotie bišu stopi. Arī šeit saimnieki domā, kā radīt pievienoto vērtību produktam un veidot sortimentu. Sadarbībā ar zinātniekiem tiek izstrādāta medus kosmētika – lūpu balzami, krēmi, šampūni. Arī ārstnieciskie līdzekļi, piemēram, psoriāzei, radikulītam, artrītam. Kā pastāstīja kādas medus saimniecības īpašnieks, lai uzsāktu jaunu produktu izplatīšanu, vispirms jādodas uz tirdziņiem, jāatrod savi klienti un jāpieradina pie šiem produktiem. Tikai pēc tam, kad ir izveidojies savs klientu loks, var atvērt interneta tirdzniecību un paņemt klientus līdzi.

Milzīgs ieguvums bija dažādās idejas, kā tradicionālu produktu padarīt pircējam pievilcīgāku, iepakojuma risinājumi, atbildības nodalīšana pārtikas izsekojamībā.

Liels paldies Raivim Čilipānam, kurš Grieķijas produktus veiksmīgi realizē Latvijā, un šarmantajai grieķietei Ionelai Kiourtzi, kura mums tulkoja, iepazīstināja ar grieķu virtuvi un uzņēmējiem.

Foto: no grupas dalībnieku arhīva