Lauksaimnieki aktīvi piedalās informatīvajos pasākumos

Pirms aktīvās lauku darbu sezonas Madonas pusē noslēdzās pavasara informatīvie pasākumi lauksaimniekiem. LLKC Madonas nodaļa februārī, martā un aprīlī vairākos novados sarīkoja informatīvos seminārus par valsts un ES atbalstu uzņēmējdarbībai, lauksaimniecībai, lauku attīstībai, atbalsta apjomu, tā saņemšanas nosacījumiem un likumdošanas izmaiņām.

Informatīvie semināri „Finansējuma piesaistes iespējas lauku iedzīvotājiem” ir pulcējuši lauku saimniekus vairākās vietās: 14. februārī Varakļānu novada Murmastienē, 16. februārī Ērgļos, 21. februārī Lubānā, 7. martā Madonas novada Ošupes pagasta Degumniekos, un noslēdzošais informatīvais platībmaksājumu seminārs notika 17. aprīlī Madonā.

Lielāko uzsvaru semināros liekam uz izmaiņām nodokļu lietās. To saimniekiem skaidroja VID Nodokļu un nodevu grāmatvedības un metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore Līga Īvāne: par valsts un ES atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai 2018. gadā, tā saņemšanas nosacījumiem, atbalsta apjomu, izmaksas kārtību, nosacījumiem platību maksājumu saņemšanā 2018. gadā. Par LAD Elektroniskās pieteikšanās sistēmu (EPS) informēja Viduslatvijas reģionālās lauksaimniecības pārvaldes ES Tiešo maksājumu daļas pārvaldes vadītāja Anna Stiebriņa. Madonas konsultāciju biroja vadītāja Aija Vīgnere lauksaimniekus informēja par LLKC darbības virzieniem, zināšanu pārneses pasākumiem: arodapmācību un konsultāciju projektiem. Inese Sedleniece,   Valsts vides dienesta Madonas reģionālās vides pārvaldes inspektore, sniedza aktuālo informāciju par īpašām vides prasībām dzīvnieku novietnē, jaunumiem likumdošanas jomā, kas saistīti ar kūtsmēslu apsaimniekošanu dzīvnieku novietnēs un Madonas reģionālās vides pārvaldes aktuālo informāciju lauksaimniekiem un lauku uzņēmējiem.

Madonas kultūras namā 28. martā notika reģionālais informatīvais seminārs par Lauku attīstības programmas (LAP) aktualitātēm, bioloģiskās lauksaimniecības perspektīvām un  Kopējās lauksaimniecības politikas attīstību pēc 2020. gada. Madonas, Lubānas, Cesvaines, Varakļānu, Ērgļu novada lauksaimniekiem, kuri kopskaitā bija 137,  uzrunu teica Madonas novada pašvaldības vadītājs Agris Lungevičs. Aktuālo informāciju sniedza Zemkopības ministrijas (ZM)  pārstāvji – Liene Jansone, ZM lauku attīstības departamenta direktore, un Ieva Līcīte, ZM Lauksaimniecības departamenta Lauksamniecības ilgtspējīgās attīstības nodaļas vecākā referente. LAD Viduslatvijas reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītājas vietnieks Valdis Mežsargs informēja par bioloģiskās lauksaimniecības izaugsmi Madonas, Varakļānu, Lubānas, Cesvaines un Ērgļu novados, parādot arī statistisko informāciju gan par pieteiktajām platībām, gan saņemto atbalstu. Priecē, ka mūsu puse var lepoties ar 311 bioloģiskajām saimniecībām, kuras kopumā apsaimnieko 23 348,48 ha. Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis informēja par bioloģiskās lauksaimniecības attīstības perspektīvām. Juris Grīnfelds, Sertifikācijas institūcijas „Vides kvalitāte” Bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas sertifikācijas programmas vadītājs, sniedza lauksaimniekiem praktisku  informāciju par bioloģiskās saimniecības sertifikāciju, prasībām bioloģiskajā ražošanā, kā arī par nepieciešamajiem dokumentiem sertifikācijai. Ilze Freivalde, „Altum” Vidzemes reģiona vadītājas vietniece, pastāstīja par atbalsta programmām uzņēmējiem.

Runājot par lauku attīstītības aktualitātēm, kas attiecas uz bioloģiskajiem zemniekiem, Liene Jansone uzsvēra, ka daudziem 2019. gadā beidzas piecu gadu saistību periods, taču ZM sola, ka atbilstošs finansējums tiks rasts, lai sniegtu atbalstu arī 2020. gadā bioloģiskajiem zemniekiem.  Latvijā ap 10% no visa LIZ tiek pieteikta kā bioloģiskā lauksaimniecības zeme, 2017. gada sākumā bija  4088 bioloģiskās saimniecības. Latvijai noteikti ir attīstības potenciāls, arī Latvijas saražotā bioloģiskā produkcija tiek labi novērtēta, bet problēma ir tā, ka daudzas saimniecības savu bioloģiski saražoto produkciju realizē kā konvencionālo. Līdz ar to rodas jautājums, vai bioloģiskais atbalsts ir mērķtiecīgs un kādus pasākumus īstenot, lai ražotājam būtu izdevīgi savu saražoto produktu realizēt kā bioloģisko un lai patērētājam bioloģiskie produkti būtu pieejamāki.  Tāpat ir jāsaprot, ka Lielbritānijai izstājoties no ES, finansējums KLP pēc 2020. gada varētu proporcionāli samazināties. Tiesa, tiek strādāts, lai Latvijai tiešie maksājumi būtu lielākā apmērā un vienlīdzīgāki kopējā ES. Ņemot vērā attīstības tendences, nākamajā plānošanas periodā jo īpaši tiks vērtēts, vai atbalsts ir mērķtiecīgs, vai neveidojas pārkompensācijas tādiem lauksaimniekiem, kuri apsaimnieko pļavas un ganības lielās platībās. Tiks likts uzsvars, lai mazām un vidējām saimniecībām būtu iespēja piesaistīt investīcijas savai attīstībai.   

Lai uzzinātu lauksaimnieku viedokli, visiem apmeklētājiem bija iespēja izteikt savu viedokli par to, kādai vajadzētu būt KLP pēc 2020. gada.  Uz anketas jautājumiem varēja atbildēt ar  viedtālruņa starpniecību, un zālē uz ekrāna varēja vērot viedokli par katru uzdoto jautājumu. Uz jautājumu par tiešajiem maksājumiem vairums atbalstīja, ka tiešie maksājumi ir jāmaksā ražojošajiem lauksaimniekiem. Uz jautājumu, vai jāsamazina tiešie maksājumi lielajām (virs 500 ha) saimniecībām, vairums atbildēja, ka nav jāveic proporcionālais samazinājums. Investīciju atbalsts visvairāk būtu nepieciešams būvniecībai, pamatlīdzekļu iegādei, meliorācijai. Priecēja, ka daži minēja, ka investīciju atbalsts ir nepieciešams zināšanām, konsultācijām, modernām tehnoloģijām un SEG emisiju mazināšanai. Uz jautājumu, vai ir nepieciešams saglabāt esošos maksimālos attiecināmos izmaksu griestus plānošanas periodā, vairums piekrita, ka ir nepieciešams noteikt līdz 500 000 eiro apjomu, kā arī vairums atbalstīja, ka augstākas procentu likmes ir jānosaka mazām saimniecībām, lai veicinātu mazo saimniecību konkurētspēju. Obligātās iemaksas saimnieki nav gatavi veikt, saimnieki izvēlas paši izvērtēt risku un apdrošināt savus sējumus un dzīvniekus. Izvērstāks viedokļu apkopojums redzams pievienotajā materiālā par balsojuma rezultātiem.

Reģionālais informatīvais seminārs bija laba platforma viedokļu apmaiņai par nākamo plānošanas periodu un KLP pēc 2020. gada. Ceram, ka izteiktās idejas tiks ņemtas vērā un likumdevējiem izdosies radīt labvēlīgus priekšnosacījumus līdzsvarotai politikas attīstībai.

Anita Briška,

LLKC Madonas konsultāciju biroja uzņēmējdarbības konsultante