Lauksaimnieki gūst pieredzi Ziemeļvalstīs

Braucienā uz Somiju un Igauniju, lai apgūtu bioloģiskās saimniekošanas pieredzi dažādu nozaru saimniecībās, septembra beigās devās  Vidzemes lauksaimnieki no LLKC Cēsu konsultāciju biroja.

Vispirms tikāmies Somijas konsultāciju birojā  Pro Agria ar somu konsultantiem. Konferencē  un darba grupās tika diskutēts par   lauksaimniecības aktualitātēm Somijā. Pro Agria ir  lauksaimnieku asociāciju veidots konsultāciju uzņēmums.

Jusi Juhola, kurš atbild par starptautisko sadarbību departamentā, iepazīstināja ar organizācijas  darbību un struktūru. Ir  centrs un 11 reģionālie konsultāciju dienesti.

Šis uzņēmums sniedz pakalpojumus visā Somijā. Sākot no lauksaimnieciskās ražošanas līdz profesionāliem jautājumiem ciltsdarbā, digitālajiem risinājumiem, grāmatvedībā u. c. Uzņēmuma apgrozījums ir ap 50 miljoniem gadā un nodarbina 650 darbiniekus. Tiešie ieņēmumi no zemniekiem sastāda 71%. Pakalpojumus  sniedz 80% visu  Somijas lauksaimnieku. Visvairāk konsultācijas tiek pieprasītas piena lopkopībā un graudkopībā.

Piena lopkopībā sniedz pārraudzības, dzīvnieku ēdināšanas un zālāju apsaimniekošanas konsultācijas. Samazinās tradicionālās – produktivitātes palielināšanas konsultācijas, bet lauksaimniekus interesē konsultācijas menedžmentā, finanšu piesaistē, apsaimniekošanā.

Somijā vidējais saimniecību lielums 60 ha. To ierobežo meži, ezeri un akmeņu lauki. Starp izmantojamajām lauksaimniecības zemēm ir pat 15 km attālums.

Piena pārstrādē pastāv kooperācija, bet garaudkopībā tā ir vāja. Somijā platību maksājumu subsīdiju atbalsts sastāda ap 50% no peļņas. Visvairāk subsidētās ir aitkopība un gaļas liellopu audzēšana.

Mtech-DIGITAL SOLUTION, ko vada Juha Kantonie, strādā digitālo risinājumu grupā, kas ir inovatīvi risinājumi bioekonomikā. Tiek izstrādātas datoraplikācijas – integrāciju moduļi, mobilo telefonu programmas. Tas ir svarīgi zemniekiem, lai dažādās programmas varētu savienot. Būs arī dzīvnieku ēdināšanas programma. Piena pārraudzība Somijā netiek subsidēta. Jāmaksā  pašam īpašniekam.

Pro Agria konsultante Marita Kari konsultē saimniekus par  energoefektivitāti, palīdz aprēķināt enerģijas izlietojumu un tās efektivitāti, ekonomiski pamatotu ietekmi enerģijas ražošanā saimniecībā.

Energoefektivitāte ir ļoti dārga, ne vienmēr izdevīga, bet Somijā uzskata, ka jādomā par nākotni. Valdība veicina zemniekus būt elektroneatkarīgiem. Saistībā ar klimata pārmaiņām jārada iespēja ražot elektrību, lai būtu pašnodrošinājums un energoefektivitāte.

Somijā populārāki ir saules paneļi, bet ir arī vēja ģeneratori, kam ir lielas izmaksas. Biogāzes izmantošana Somijā nav populāra.

Penti Merilainens pēta vides ietekmi uz pārtiku un patērētājiem, t. i., Biocods – emisijas jeb C nospiedums. Pārtika jāražo videi draudzīgā veidā, jo ietekmē globālās norises pasaulē. Biocod pamatā ir aprēķinu analizēšanas rīks, lai analizētu vides ietekmi uz pārtikas ķēdi. Somijā ir aktuāla C piesaistes politika.

Ar mūs interesējošo bioloģiskās saimniekošanas jautājumu iepazīstināja Terija Taulavori. Somijā ir  pieejami 30 eksperti bioloģiskajā lauksaimniecībā, kuri sniedz konsultācijas ražošanas un attīstības plānošanā, nākotnes aprēķinos ražošanā.  Bioloģiskajās saimniecībās notiek stingra kontrole, 2% no pārbaudēm tiek atklāta neatbilstība prasībām. Kļūdas galvenokārt  veido uzskaites un dokumentācijas nepilnības. Bioloģiski saimniekot Somijā izvēlas daudzi, jo peļņa šajās saimniecībās ir ievērojami lielāka, izdevumi mazāki, un tas ir liels virzītājspēks.  Cena bioloģiski saražotajai produkcijai ir 25-30% lielāka, plus papildu subsīdijas, kas var sasniegt pat 50% no saimniecības ieņēmumiem.

No Somijā esošajām 5000 saimniecībām 10% ir bioloģiskās. 200 ir bioloģiskās piena ražošanas saimniecības.

Augkopībā  vairāk audzē bioloģiskās auzas, ir dārzeņkopība (burkāni, tomāti, sīpoli). Bioloģiski saražoto produkciju 80% pārdod lielveikalos, 2% tiešā tirdzniecībā, tirgū. Pilsētās sāk pieaugt pieprasījums pēc bioloģiskajiem produktiem.

Atšķirībā no Latvijas, Somijā visai saimniecībai obligāti NAV jābūt sertificētai kā bioloģiskajai saimniecībai.

Pirmo Somijā apmeklējām Timo Koli un Rētas Kivi bioloģisko cūkkopības saimniecību. Tā ir ģimenes saimniecība, kas ir populāra Somijā, jo ražo produkciju un, kā paši teica, rīko sociālos pasākumus apkārtējiem iedzīvotājiem.

Saimniecība iepērk 25 kg sivēnus, tos nobaro, kauj savā kautuvē un pārdod. Cūkas 7-8 mēnešu vecumā sver 115-120 kg.  Barību daļēji izaudzē paši, bet daļu iepērk no apkārtējiem zemniekiem. Cūkas ēdina ar sauso barību un vasarā arī ar zāli. Tā kā cūkas augu  gadu var uzturēties āra aplokos, tiem apkārt ir apvilkts elektriskais žogs – biodrošībai. Gaļu pārdod veikalā un tiešajā tirdzniecībā, un ģimenes ar bērniem labprāt iepērkas un apskata pašu saimniecību.

Marjas Sāras bioloģiskajā saimniecībā, kur viņa saimnieko kopā ar vīru, audzē upenes, jāņogas, avenes un zemenes. Saimniecība tika mantota no vecākiem, kuri nodarbojās ar lopkopību. Tad ilgāku laiku saimniecībā nekas nenotika, līdz paši nolēma uzsākt bioloģisku saimniekošanu, domājot par nākotni un mazbērniem.

Rūpīgi pārdomātos laukos taisnās rindās aug ogulāji un zemenes. Gatavojoties ziemai, tiek retināti ogulāju zari, appļauta zāle, ravētas zemenes. Zemeņu audzēšanai saimnieks ir pielāgojis palīgiekārtas, tehniku, lai vieglāk būtu novākt ogas un vēlāk arī ravēt stādījumus. Visā apsaimniekotajā teritorijā notiek pilienveida laistīšana pie katra stāda. Ir arī padomāts par ūdens smidzināšanu pret salnām. Jāpiezīmē, ka abi saimnieki ir 73 un 74 gadus veci, bet ļoti optimistiski un darbīgi. Intensīvā ražas novākšanas laikā ierodas 4 palīgi – kaimiņu jaunieši. Lai gan augsne ir mālaina, ogas ir lielas, saldas un pieprasītas.

Hanuma Hunaja Hoila saimniecībā smaržoja medus un vasks. 200 bišu saimes, kas ir saimniecībā, izvietotas 27 vietās apkārtnē. Bišu stropus saimnieks gatavo uz vietas savā darbnīcā. Saimnieks atzinās, ka strādā bioloģiski, bet nav sertificējies. Iemesls ir lielā birokrātija, kas viņam nav pieņemama. Saimniekam ir iegādāts viss nepieciešamais aprīkojums medus ieguvei, maksimāli atvieglojot roku darbu.  Hanums realizē trīs  veidu medu: svaigo šķidro medu, sacietējušo medu, mīksto medu.

Pēdējam ir liels pieprasījums, un to iegūst ar speciālu maisītāju, kas medu uzputo. Medu lielākoties fasē plastmasas traukos. Medu pārdod biškopības kooperatīvam, tirdziņos un piecos  vietējos veikalos.

Bioloģiskā ogu audzēšana tuneļos Sirkes Holtinenas   saimniecībā interesēja daudzus. Šeit audzē avenes, zemenes un kazenes. Īpašniece ir studējusi farmāciju, bet tad, dzīvojot laukos, ieinteresējusies par ogu audzēšanu tuneļos. Galarezultātā ne tikai pati tajos audzē ogas, bet ir arī pirmā tuneļu izplatītāja Somijā. Zemeņu stādus iepērk Holandē, un katru gadu stādījumus atjauno. Audzēšana atbilst bioloģiskajai audzēšanai, bet oficiāli sertificēta nav.

Aveņu stādus atjauno katru gadu (jo nosalst). Visiem stādījumiem ir pievadīta pilienu laistīšana, lai nodrošinātu nepieciešamo mitrumu stādiem. Saimniecībā ir 20 ha. 5 ha aug ogas, bet pārējo izmanto augu sekas nodrošināšanai. Tuneļos audzē arī dārzeņus.

Mūs iepazīstināja ar dažādo tuneļa plēvju īpašībām, materiāliem un noteikumiem, kas jāievēro, veidojot tuneļus. Vējainā laikā šo darbu neveic. Saimniecība ogas pārdod svaigas, kā arī ievārījumiem, džemiem un sulām.

Minnas Pietilas saimniecībā audzē graudus, cukurbietes un slauc govis. Tā ir ģimenes saimniecība, kur bez vecākiem strādā arī divas meitas, 16 un 18 gadus vecas. Saimniecībā ir 80 ha, no kuriem 30 nomā. Saimniecībā ir Airšīras un Holšteinas govis. Vidējais izslaukums ir 11 000 kg no govs. Spēkbarība tiek dalīta ar robota palīdzību 6 reizes dienā. Sienu dod tikai teļiem un vājākām govīm, bet teļus cenšas pārdot divu nedēļu vecumā.

Interesanti bija tas, ka skābbarības ruļļi tika turēti uz siltajām grīdām, lai barība nebūtu sasalusi. Saimniecībā ir arī kalte, kas lieti noder pašu izaudzētās labības kaltēšanā.

Divi brāļi Bosgardu bioloģiskajā fermā audzē Šarolē gaļas liellopus un nodarbojas ar tūristu piesaisti, izveidojot dabas taku un vietu piknikiem. Tā ir ģimenes saimniecība ar 430 ha aramzemes, no kuras 200 ha ir dabīgās pļavas un 330 ha meži. Darbos palīdz deviņi strādnieki. Visu barību izaudzē uz vietas saimniecībā. Gatavo āboliņa skābbarību, sēj pupas un auzas. No tiem gatavo barības maisījumus. Pārdošanai tiek gatavots siens, ko pērk zirgaudzētavas.

Dzīvnieki bez piebarošanas visu vasaru ir ganībās, lai ekonomiski izmantotu dabīgās ganības, kas ir bioloģiski vērtīgais zālājs. Appļaut un vircot šīs ganības Somijā ir aizliegts. Dzīvnieku blīvumam ierobežojumu nav, bet ganībām jābūt noganītām. Lopus sver katras trīs nedēļas, lai sekotu augšanas tempam un koriģētu barības devas. Dabīgajai lecināšanai ir iegādāti 10 ŠA buļļi.

Saimniecībā ir veikals – kafejnīca, ko labprāt izmanto tūristi un vietējie iedzīvotāji. Tūrismam ir izveidotas trīs takas, pa kurām ejot, var iepazīties ar saimniecību.

Ratias Virtolantijas bioloģiskajā saimniecībā audzē 70 Hailandes šķirnes liellopus. Visā Somijā ir 400 hailanderu audzētāji. Hailanderi nāk no Skotijas. Somijā ir īpaši valdības pieņemti noteikumi, ka šī šķirne visu gadu drīkst dzīvot ārā, jo ir tā selekcionēta. Dzīvnieki ir garspalvaini un lieliem ragiem. Iespaidīgo ragu dēļ dzīvnieki tiek turēti tikai ganībās, jo telpās tie savainotu cits citu. Saimniecība vasarās no pašvaldības nomā palieņu pļavas, kurās gana lopus, izmantojot elektrisko ganu. Saimniece stāstīja, ka hailanderi ir ideāli meža “kopšanas” darbos. Teļiņus apzīmē 1. dienā pēc dzimšanas, izmantojot pārvietojamus un saliekamus vārtus. Atšķir 8-9 mēnešu vecumā. Lai ievērotu labturības prasības, ziemošanas laukumus sagatavo īpaši – ar šķeldu un smiltīm. Savstarpējās atbilstības prasības regulāri kontrolē tieši rudenī, sliktos laika apstākļos. Ziemā nodrošina ar apsildāmajām ūdens dzirdnēm. Hailanderi aug lēni, tāpēc bullīšus gaļai  kauj trīs gadu vecumā. Visu iegūto gaļu saimnieki iztirgo paši.

Igaunijā, Pērnavas reģionā Jano Kūsika Torvauga saimniecībā audzē griķus un Sufolkasšķirnes aitas. Griķu audzēšanai tiek pievērsta liela vērība. Saimniecībā ir īpaša kalte griķiem. No griķiem gatavo miltus, makaronus, cepumus, musli, griķu ziedu tējas. No sēnalām – griķu spilvenus. Daļu griķu izmanto arī aitu ēdināšanai. Fermā ir 125 aitu mātes. Iepirkti jauni teķi. Aitu gaļu pārdod, bet no vilnas gatavo aitu ādas paklājus, spilvenu  pildījumu, pārvalkus u. c.

Noslēgumā, kā punkts uz “i” bija Alvara Rosimas bioloģiskā augļkopības saimniecība un sidra ražotne – Sidri vabrik. Darbs uzsākts 2014. gadā, iegādājoties pamestas bijušā kolhoza darbnīcas. Saimniecībā ir 6 ha ābeļdārzs ar 6000 ābelēm. Audzē šķirnes  Livika, Dolgo, Auksi, Orlovski sinap šķirnes, bumbierus Peppi. Ābolus iepērk arī no apkārtējiem audzētājiem par ļoti pretimnākošām cenām – 10 centi /kg un bioloģiskajiem audzētajiem 15 centi/kg. Ābeles nemiglo, tikai appļauj zāli. Sulai ābolus vāc tikai tad, kad tie ir gatavi (krīt no koka).

Liela interese bija par ābolu sulas iegūšanu un sidra gatavošanas tehnoloģiju. Tā ir specifiska un komplicēta. Šeit sidru gatavo ar šampanieša ražošanas tehnoloģiskajām iekārtām. Svarīgs ir cukura daudzums, raugs, spiediens, sasaldēšana, pudeļu grozīšana u. c. lietas, par ko ikdienā neiedomājamies. Vienas pudeles dzēriena izgatavošana vidēji prasa divus gadus!

Šis brauciens bija iespaidiem, notikumiem, jaunām zināšanām un pieredzes bagāts. Katrs guva sev jaunas ierosmes un pamudinājumu darboties, īpaši novērtējot bioloģisko  ģimenes saimniecību nozīmi lauku attīstībā.

Novēlu ikvienam, kam ir interese, aizbraukt uz šīm vietām un visu redzēt savām acīm. Un tad salīdzināsim radušos iespaidus!

Brauciens notika LAP 2014.-2020. apakšpasākuma “Saimniecību un mežu apmeklējumu nodrošināšana ”, LAD līguma Nr. LAD011018/P43 ietvaros.

Inese Menģele,

LLKC Cēsu konsultāciju biroja lauku attīstības un lopkopības konsultante