Raunā aizvadīts pirmais festivāls “Ķiploks”

Raunā 18. augustā norisinājās pirmais festivāls “Ķiploks”. Pasākuma idejas autores ir SIA “Latvijas ķiploks” saimnieces Sintija Rude un Inese Krūklīte, kuras domu par ķiploku festivālu lolojušas jau gadiem.

Visas dienas garumā Raunā notika dažādi pasākumi, kuros katrs no festivāla dalībniekiem varēja izvēlēties sev interesējošo. Nodarbes un aktivitātes bija paredzētas gan lieliem, gan maziem apmeklētājiem. Notika ķiploku tirgus, degustācijas, radošās darbnīcas, viktorīnas, loka šaušana, bērnu deju koncerts “Ķiploku dancis”, teātra izrāde “Ķiploku burve”, Ķiploku dzimtas saiets, seminārs par ķiploku audzēšanu un pasākuma noslēgumā –zaļumballe kopā ar grupu “Apvedceļš”.

Ķiploku tirgus bija pulcējis gan mājražotājus, gan amatniekus ne tikai no tuvējās apkārtnes, bet arī no citām Latvijas pilsētām. Tāpat apmeklētāju netrūka arī seminārā par ķiploku audzēšanu. Semināru apmeklēja vairāk nekā 70 interesenti. Lekciju lasīja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra augkopības speciālists Māris Narvils. Viņš norādīja, ka pēdējie divi gadi ķiploku audzētājiem, tāpat kā visai lauksaimniecības nozarei, ir bijis liels pārbaudījums klimatisko apstākļu dēļ. Tāpēc seminārā uzmanība tika vērsta uz priekšnosacījumiem, kas jāievēro, audzējot ķiplokus, lai iegūtu labu un veselīgu ķiploku ražu. Bieži vien pie neizdevušās ražas nevar vainot tikai laikapstākļus, bet jāņem vērā arī citi audzēšanas faktori.

Tā kā pēdējo gadu laikā strauji pieaug ķiploku audzētāju skaits, M. Narvils bieži sastopas ar konsultatīviem jautājumiem par ķiploku audzēšanu. Semināra laikā viņš stingri norādīja, - ja ir izlemts audzēt ķiplokus, tad pavisam noteikti pirms audzēšanas uzsākšanas ir jāveic augsnes analīzes, kas palīdzēs sastādīt turpmāko audzēšanas plānu. M. Narvils norādīja, ka ļoti bieži pirms ķiploku stādīšanas jāveic augsnes kaļķošana, ko daudzi nedara. Tāpat ir jāievēro augu maiņa (augseka) un jāveic augsnes auglības uzlabošanas pasākumi. Lai izaudzētu kvalitatīvus ķiplokus, nepietiek tikai ar to, ka ir zeme, nepieciešama arī augsnes apstrādes tehnika. Sakarā ar darbaspēka trūkumu laukos jādomā arī par papildu investīciju ieguldījumiem ķiploku stādāmās mašīnas un mehāniska ķiploku ravētāja iegādei, kā arī par to, kā mehāniski ražu novākt. Pēc ķiploku novākšanas ļoti būtisks faktors ir ražas žāvēšana, kam arī nepieciešamas žāvēšanas iekārtas.

Festivāls “Ķiploks” kopumā raisījis pozitīvas emocijas, vairojis zināšanas un pulcējis vienuviet tik daudz cilvēku ar kopīgām interesēm par ķiplokiem. Ceram, ka festivāls kļūs par tradīciju, kas ar katru reizi pulcēs arvien lielāku interesentu skaitu. Tāpat priecājamies par tik uzņēmīgiem cilvēkiem, kuri piedalījušies festivāla organizēšanā.

Gunda Kazerovska,

LLKC konsultante