Saldus lauksaimnieki mācās Lietuvā

6. Jūnijs 2022.

GalerijaPrint

Saldus un apkārtnes lauksaimniekiem maija beigās LAP mācību ietvaros bija iespēja doties praktiskajās mācībās uz Lietuvu. Divu dienu laikā apmeklējām piecas saimniecības, kurās nodarbojās ar augkopību (graudkopība, dārzeņkopība), biškopību un zivsaimniecību.

Aļģa Urbanaviča augkopības saimniecība

Pasvāles rajonā viesojāmies Aļģa Urbanaviča augkopības saimniecībā. Tā sākusi savu darbību 1992. gadā ar 16 ha zemes, taču tagad izaugusi jau līdz 450 ha (~50% īpašumā). Aļģis šeit saimnieko kopā ar brāli. Audzēti tiek ziemas kvieši, rapsis, zirņi un pupas. Sējumi tiek apdrošināti, un saimnieks dalās tikai pozitīvā pieredzē ar šo pakalpojumu. Saimniecībā ir 2 kombaini, viens ar kāpurķēdēm – karsta kritumu dēļ. Ražas ir mazliet zemāka slāpekļa lietošanas ierobežojumu dēļ, ziemas kviešiem tās vidēji ir 6 t/ha, rapsim – 3 t/ha. Interesanti, ka šajā saimniecībā ar ražas realizāciju neviens nesteidzas. Produkcija tiek uzglabāta un pārdota (biržas cenās) arī pavasarī, dažreiz pat pēc 2 gadiem. Saimnieks atzīst, ka dažreiz labāk ir gudri paņemt aizdevumu no bankas, nekā pārdot graudus par zemu cenu, Tiek nodrošināts 12% sausums, torņu ietilpība ir 1700 t un angāros var uzglabāt 6000 t. Lielās ietilpības dēļ saimniecībā nākotnē tiek plānots piedāvāt arī uzglabāšanas pakalpojumus.

Augšņu analīzes šeit tiek veiktas neregulāri, taču saimnieks atzīst, ka tas ir jāmaina. Analīzes tiek veiktas sadarbībā ar John Deer (tiek vestas uz Vāciju). Tuvākajā laikā plānots pāriet uz precīzo tehnoloģiju (ir iegādāts jauns smidzinātājs). Tāpat plānā ir arī kombainu aprīkošana ar GPS, lai būtu pilns precīzās tehnoloģijas cikls – lai mazinātu pesticīdu un minerālmēslu lietošanu.

Saimniecība ir realizējusi deviņus ES projektus kopš 2009. gada. Pamatā ar ES fondiem ir iegādāta tehnika – traktori, augsnes lobītāji, iekrāvēji. Saimniecība uzslavē vietējo lauku konsultāciju biroju – palīdzību izmanto ne tikai projektu sagatavošanā, bet tur tiek kārtota arī grāmatvedība un izmantoti augkopības konsultanta pakalpojumi. Kaltes, ēkas un saules paneļus saimniecība uzstādījusi un uzbūvējusi par saviem līdzekļiem. Saules paneļiem vajadzētu atmaksāties 5 gadu laikā.

Šajā Lietuvas apgabalā karsta kritumu dēļ ir ierobežota lopkopība, tāpēc pārsvarā šeit ir augkopības saimniecības. Ir ierobežota slāpekļa lietošana, taču par to tiek saņemti papildus maksājumi (20 eiro/ha).

Vitauta Židoņa un Linas Židonienes augkopības saimniecība

Saimniecība, kas apvieno māsas un brāļa saimniecības. Kopējais saimniecības lielums ~400 ha (~50% īpašumā). Saimniecībā tiek audzēts ziemas rapsis, ziemas kvieši, vasaras kvieši un pupas. Saimniekot sāka no 16 gadu vecuma. Vidējās ražības: rapsim 3 – 3,5 t/ha, kviešiem 5–8 t/ha, kā nu kurā gadā. No kviešiem augsti vērtē šķirni ‘Scagen’. Saimnieki netiecas pēc rekordaugstām ražām, un arī šogad, ņemot vērā cenu pieaugumu, apzinās, ka ražas nebūs augstas. Pupu raža ļoti variē, jo ir atkarīga no laikapstākļiem – no 1,5 līdz 7 t/ha.

Saimniecība ir netālu esošā kooperatīva “Šiaures Aruodai” biedri. Jautājot par ieguvumiem, saimnieki kā pirmo min sagādes jautājumus, labas cenas, piegādes, apmierina visi līguma noteikumi. 80% no ražas ir jānodod kooperatīvam, taču Vitauts atzīst, ka viņi nodod pat visus 100%. Vitauts ir arī kooperatīva valdes loceklis. Kopumā kooperatīvā ir ~40 biedri ar kopējo zemes platību ~9000 ha. Daļa ražas uz kooperatīvu tiek vest uzreiz, saimniecībā uzglabāt ap 1000 t.

Abi saimnieki pēc izglītības ir agronomi, kā arī māsa Lina ir Lietuvas Zemnieku saeimas dalībniece un darbojas arī lauku konsultāciju centrā. Saimniecībā tiek pielietota bezaršanas tehnoloģija (arī pirmajā saimniecībā izmanto šo tehnoloģiju). Vairāk problēmu ir ar kaitēkļu ierobežošanu, mazāk – ar nezālēm. Saimniecībā tiek audzētas starpkultūras – zirņi, facēlija, sinepes, rutki.

Arī šajā saimniecībā tehnikas parks atjaunots un modernizēts ar ES fondu atbalstu. Tāpat kā iepriekšējā saimniecībā, ēkas un uzglabāšanas torņi būvēti par saviem līdzekļiem.

Jautājot saimniekiem, kādas problēmas skar visvairāk, viņi atzīst, ka problēmu nav, vienkārši ir jāstrādā, un pat, ja tās rodas, tās jārisina ar vēsu prātu.

Sauļa Račkauska augkopības saimniecība

Dodamies uz saimniecību, kurā audzē ne tikai graudaugus, bet arī dārzeņus. S. Račkauska saimniecībā tiek apsaimniekoti ~830 ha, no tiem šogad 250 ha ir ziemas kvieši, 147 ha ziemas rapsis, 120 ha vasaras kvieši, 130 ha iesala mieži, 100 ha kartupeļi un 78 ha sīpoli.

Tiek audzētas 4 kartupeļu šķirnes, 3 no tām tiek realizētas “Ādažu čipsiem”, piemēram, ‘Lady Cler’. Savukārt šķirne ‘Gala’ tiek audzēta, lai realizētu vietējā pārtikas tirgū. Pārtikas kartupeļu ražība ir ~36 t/ha, čipsu kartupeļu ~20 t/ha agronoms piemin 2021. gada sauso vasaru, kas iespaidoja ražu).

Aprīļa vidū no sēklām tika sasēti sīpolu lauki, septembrī tie tiks novākti. Vienā laukā sīpolus var audzēt ik pēc 5 gadiem. Ļoti jutīga kultūra pret slimībām, tie tiek migloti līdz pat 7 reizēm sezonā. Sīpoli tiek realizēti veikalu tīklā “Maxima”.

Saimniecības noliktavā ir šķirošanas līnija, kas tiek izmantota gan kartupeļiem, gan sīpoliem. Sākumā tur notiek tīrīšanas darbi, pēc tam šķirošana un fasēšana pēc dažādiem izmēriem. Kartupeļi tiek uzglabāti zaļā apgaismojumā (lai nekļūtu zaļi). Visas noliktavas telpas tiek dezinficētas ar karstu gaisu.

Šajā saimniecībā tiek minēti lielie postījumi dzīvnieku dēļ – negantākie lauku postītāji ir sumbru bari, zosis un dzērves.

Ķēdaiņu Āfrikas samu audzētava

Justina un Dmirijs Kočetovi ir saimnieki Āfrikas samu audzētavā. Viņi sava uzņēmuma darbību uzsāka 2016. gadā. Saimniecībā darbojas īpašnieki un 4 darbinieki. Šeit sami tiek gan audzēti, gan arī pārstrādāti.

Samu mazuļi tiek iepirkti Polijā, un izaug tie aptuveni 6-7 mēnešu laikā. Zivis tiek audzētas no 1 līdz 2 kg. Saimniecībā ir 20 baseini, kuros zivis tiek šķirotas pēc vecuma/lieluma. Nozīmīgs faktors šo zivju audzēšanā ir ūdens kvalitāte un atbilstošas temperatūras nodrošināšana baseinos. Nozīmīgākās prasības attiecībā pret vidi ir zivju atlieku nodošana pārstrādei un ūdens laboratorisko pārbaužu regulāra veikšana. Ne mazāk svarīgas ir prasības, kas attiecas uz pārtikas drošību.

Ražošanas apjomi tiek pielāgoti pieprasījumam. Galvenā realizācijas vieta ir specializētā pašu veikaliņā Ķēdaiņos, kā ar tirdzniecība notiek internetā, mazumtirdzniecības veikalos un pēc individuāliem pasūtījumiem.

No Āfrikas samiem tiek gatavoti dažādu veidu konservi, pelmeņi, kā arī produkciju kūpina. Saimniecībā papildus zivs produkcijai gatavo arī gurķu džemu un citas piedevas no gurķiem, jo Ķēdaiņus dēvē par “Gurķu pilsētu”.

Romas Mačienes biškopības saimniecība

Šauļu rajonā viesojāmies pie Romas, kurai kopš 1988. gada ir biškopības saimniecība. Kopš 2000. gada saimniecībā ir arī vaska pārstrādes līnija. Ir izveidots namiņš, kurā uzņemt viesus un pastāstīt par savas saimniecības darbību.

Tiek apsaimniekotas 100 bišu saimes, un šo skaitli saimniece atzīmē kā tādu, ar kuru var tikt galā viens cilvēks. Saimniecībā tiek iegūts medus, vasks, ražots medus dzēriens un citi biškopības produkti. Radītais medus dzēriens tiek saukts par MIDUS, un tam ir vairākas piedevas – pieneņu ziedi, mežrozītes, ogas, plūškoks.

Saimniecība arī kādu laiku ir bijusi bioloģiski sertificēta. Viss saimniecības darbības laiks saimniecē ir radījis daudz un dažādas pārdomas par šo visu. Saimniece atzīst, ka ar Latvijas biškopjiem viņai ir ļoti laba sadarbība.

Brīvajā laikā no mācībām, dalībniekiem bija iespēja paviesoties arī Lietuvas konsultāciju centrā (Lietuvos žemės ūkio konsultavimo tarnyba) un uzņēmumā “Dotnuva BALTIC”.

Sirsnīgs paldies kolēģiem no Lietuvas par uzņemšanu!

Mācības tika nodrošinātas Lauku attīstības programmas (LAP) investīciju pasākuma 2014.-2020. gadam “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākuma “Profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumi” ietvaros, LAD līguma Nr. LAD131118/P44.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.