Sāremā uzņēmēji pārsteidz ar savu izdomu un inovatīvajiem produktiem

21. Novembris 2022.

GalerijaPrint

LLKC Kuldīgas birojs šī gada saimniecību apmeklējumu sezonu noslēdza ar braucienu uz Igauniju, Sāremā, lai sniegtu iespēju mūsu zemniekiem iepazīties ar to, kā var izmantot dažādus lauksaimnieciskās ražošanas blakusproduktus un radīt jaunus.

Devāmies uz uzņēmumu “A– Orbu OÜ”, kas izveidojis savu zīmolu “KADAKAKODA” un gatavo kadiķu dzinumu sīrupus ar dažādām piedevām, piemēram, rabarberiem, kļavu sīrupu, plūškoku u. c., marmelādes un pat sāli ar kadiķu ogām.

Kadiķu dzinumu sīrupu gatavošanu aizsāka pašreizējās saimnieces māte kopā ar tuvu paziņu savas mājas virtuvē. Patlaban uzņēmums ir izaudzis. Pirms kāda laika tika izbūvēta virtuve blakus mājai esošajā klēts ēkā. Saimniece cenšas saglabāt agrākās vērtības un tāpēc visas ēkas ir atjaunotas, bet tā, lai saglabātu iepriekšējo veidolu.

Saimniece saka, ka kadiķis ir mierīgs, tā uzdevums ir uzklausīt, palīdzēt cilvēkam un attīrīt tā organismu.

Kadiķa sīrupa gatavošanas process aizņem aptuveni nedēļu. Vienam katlam ir nepieciešams 35 kg dzinumu un 250 l ūdens. Četras dienas šis maisījums tiek tvaicēts 80 °C grādos. Tad veidojas konjaka krāsas novilkums, kam tiek pievienots cukurs, un pēc tam tiek vārīts. Sīrupa glabāšanās laiks ir 2-3 gadi.

Kadiķu dzinumi tiek ievākti no vīrišķajiem augiem turpat uz salas. Tos var ievākt visu gadu, bet vislabākās īpašības ir tiem, kas nolasīti oktobrī un novembrī.

Pēc uzņēmuma apskates dalībniekiem bija iespēja piedalīties dažādu produktu degustācijā.

Saimniecība “Tiiduniidi” nodarbojas ar valriekstu un citu riekstu koku audzēšanu. Tajā darbojas sieva un vīrs. Pirmais valriekstu koks tika iestādīts 1985. gadā, un tas pārcieta 1987. gada -31 °C grādu salu. Saimniecība ir ieguvusi arī tiesības lietot zilo produkta uzlīmi, kas nozīmē, ka produkts pieder pie “Saaremaa ehtne toode” jeb zīmola “Īstās Sāremā garša” un ir ražots Sāremā vai Muhū salā. Tagad saimniecībā ir aptuveni 100 dažādu šķirņu un sugu riekstu koki. Visizturīgākie ir Ukrainas valrieksti, kas var izturēt pat -37 °C grādu salu.

Valriekstus novāc, noloba, nomazgā mīcvielas un tad žāvē aptuveni 35 °C grādos 2 nedēļas. Riekstus ar cietu čaulu var glabāt līdz pat 3 gadiem, bet ar mīkstu – tikai gadu. Pagājušajā gadā saimniecībā žāvētā veidā tika saražoti aptuveni 200 kg valriekstu. No viena ražojoša koka iespējams gadā iegūt 30-40 kg riekstu.

Dalībniekiem bija iespējams gan nogaršot un iegādāties saimniecībā izaudzētos valriekstus, gan arī aizvest mājās valriekstu koku stādus.

Šīs dienas noslēgumā dalībnieki arī apmeklēja Sāremā vietējo ražotāju produkcijas veikalu, kurā bija gan apmeklēto saimniecību produkcija, gan arī citu Sāremā un Muhū salu iedzīvotāju saražotais. Veikalā tiek pārdoti tikai tie produkti un no tiem uzņēmumiem, kas ir ieguvuši tiesības uz saviem produktiem izvietot uzlīmi “Īstās Sāremā garša”. Šāds veikals ir veiksmīgas kooperācijas paraugs un sniedz iespēju salu viesiem iegādāties patiesus vietējos produktus.

Otrās dienas rītā devāmies uz saimniecību “Karmeli”, kas audzē un arī pārstrādā griķus, kaņepes, sējas idru un nedaudz citus graudaugus. Tā Sāremā ir vienīgā, kas audzē un pārstrādā griķus, kā arī vienīgā, kas spiež eļļu. Lielu pārsteigumu dalībniekiem izraisīja tas, ka saimniecība audzē kultūraugu sējas idru, par kuru lielākā daļa nekad nebija dzirdējuši. Idra ir viens no labākajiem augiem pārtikas eļļas gatavošanai, jo tajā ir ļoti laba omega 3 un omega 6 attiecība, attiecīgi 2:1. Ražas gan šajā apgabalā nav lielas, jo augsne reģionā nav bagātīga, – aptuveni 500-700 kg no ha griķu un 1 tonna no ha sējas idras. Šogad tika iesēti aptuveni 40 ha griķu, 40 ha vasaras un 20 ha ziemas sējas idras, 6-10 ha kaņepes. Augu maiņā nedaudz iekļauj arī citus graudaugus. Kopā apsaimnieko 120 ha. No kaņepēm un sējas idras gatavo eļļas, bet no griķiem – putraimus, pilngraudu un baltos miltus, nedaudz arī mannu. Saimniecībā maksimāli cenšas strādāt bez atlikuma. Sēnalas no griķiem tiek liktas spilvenos. Saimniecība nav bioloģiski sertificēta, bet uz saviem laukiem izvēlas nelietot augu aizsardzības līdzekļus.

Pirms došanās mājup dalībnieki iepazinās ar džina ražošanas procesu uzņēmumā “Lahhentagge”, kas kopš 2017. gada no vietējiem Sāremā salā pieejamajiem augiem ražo džinu. Tas tiek gatavots no 6 dažādiem augiem – kā kadiķu ogām, bērzu lapām, gaiļbiksītēm, ceriņu ziediem, timiāna un ziemeļu ingvera saknes. Šis ir pirmais uzņēmums Igaunijā, kas gatavo bezalkoholisko džinu, kas ir arī uzņēmuma vispieprasītākais produkts.

Par LEADER projekta fiansējumu tika iegādāts ražošanas aparāts, kas pēc speciāla pasūtījuma tika izgatavots Vācijā pie Milleru ģimenes.

Interesants produkts, kas tapa šogad, ir toniks no pilsētu Ziemassvētku eglīšu skujām un smalkajiem zariņiem. Eglītes tika atvestas no Somijas, Latvijas un pat Rumānijas.

Tas, kas pārsteidza dalībniekus visvairāk, ir salinieku spēja atrast iespējas attīstīt savus uzņēmumus un saimniecības šķietami mazauglīgā un mazapdzīvotā vietā. Viņu izdoma un vēlme strādāt un attīstīt savu reģionu ir apbrīnojama. Katrā uzņēmamā bija jūtams, ka saimnieki lepojas par vietu, kur dzīvo, un vēlas, lai arī citi redzētu, ka ir iespējas gan saimniekot un attīstīties, gan arī atcerēties un nepazaudēt iepriekšējo paaudžu vērtības.

Saimniecību apmeklējumi tika nodrošināti Latvijas Lauku attīstības programmas (LAP) investīciju pasākuma 2014.-2020. gadam “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākumā “Atbalsts saimniecību un mežu apmeklējumiem”, LAD līguma Nr. LAD011018/P43.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.