Sekmes graudaugu audzēšanā garantē precīzā lauksaimniecība

Juris Kusiņš Ogresgala “Kārļos” strādā kopš 1998. gada. Iesākumā galvenā darbības nozare bija piensaimniecība, bet tagad – graudaugu audzēšana.

Saimniecībā, kas aizņem 320 hektārus, tika turētas 110 slaucamās govis un 90 teles. Kopumā gada laikā tika iegūtas 600–700 tonnas piena, produkcija realizēta par toreizējiem 18–20 santīmiem litrā. Pēdējos trīs gados vajadzēja strādāt jeb samierināties ar stabilu mīnus zīmi. Ja iepriekš subsīdijas nosedza zaudējumus, tad, pieaugot degvielas, elektrības un citu resursu cenām, saimniecība nonāca līdz izdzīvošanas robežai. Arī strādnieku algas nebija perspektīvas. Lielsaimnieks saprata, ka pienācis laiks mainīt darbības virzienu. Piena lopkopību varētu turpināt, ja būtu pietiekamā daudzumā zemes īpašumu. Tad uzbūvētu jaunu kūti, bet ko darīt, ja lielākoties tiek izmantota nomas zeme, – pasākums nav drošs. Šodien tev zeme ir, rīt var nebūt. Svešā īpašumā uzcelt jaunas fermas, nezinot, kādas nomas maksas nākotnē noteiks zemju īpašnieki, nešķita prātīgi. Par labu graudkopībai liecināja fakts, ka nevajag tik daudz darbaspēka, arī lauki var būt kaut 10 kilometru attālumā.

Graudu cena turpina pieaugt

Galu galā – kāpēc neizmantot situāciju valstī, kad citi lauksaimnieki paplašinās tieši tā paša iemesla dēļ – lai izdzīvotu? Pieprasījums pēc slaucamajām govīm pēdējos gados ir pieaudzis, tāpēc J. Kusiņam savu ganāmpulku izdevās pārdot par nosacīti labu cenu. Iegūtie līdzekļi tika ieguldīti, lai pārprofilētos – SIA “Kārļi” kļuva par graudkopības uzņēmumu.

Vēl viens fakts – pasaulē pieaugot iedzīvotāju skaitam un nelabvēlīgu laika apstākļu ietekmē samazinoties ražām, graudu cena būtiski palielinājusies un turpina pieaugt. Turklāt graudus, kuru cenas saistītas ar naftas izcenojumu, izdevīgāk pārdot, nevis izbarot piena lopiem.

Šobrīd Jurim Kusiņam pieder 100 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes, vēl 200 hektāri tiek nomāti. Audzētas tiek tās kultūras, kas nes peļņu – rapsis un kvieši. Visa zeme sadalīta četrās daļās. Ceturtdaļa – papuvei, ceturtdaļa – rapsim, pārējo aizņem kvieši. Jāievēro augu seka, – kad divus gadus audzēti kvieši, tos nomaina papuve un visbeidzot rapsis. Aizvadītā gada augustā iesēts rapsis, bet septembrī kvieši. Kaut gan valdīja pārlieku liels mitrums, abas kultūras veiksmīgi sadīga, cerams, ka labi pārziemos un nobriedīs.

Nepieciešama jaudīga tehnika

Lai veiksmīgi saimniekotu, nepieciešama jaudīga un kvalitatīva tehnika. Lauku darbos neaizvietojami ir trīs jauni traktori. Moderns ir jaunais beļģu kombains “New Holland”. Ar veco kombainu pagājušogad nebūtu paspēts labību novākt. Liels paldies par palīdzību projekta “Ieguldījumi uzņēmuma modernizācijā, iegādājoties graudaugu kombainu un piekabi graudu transportēšanai” īstenošanā jāteic LLKC Ogres konsultāciju biroja darbiniecēm.

Protams, plašajā “Kārļu” saimniecībā jāliek lietā arī pārējās tehnikas vienības: sējmašīna, miglotājs, minerālmēslu sējmašīna, “Amazones” diski un frēze. Daļa tehnikas iegādāta, izmantojot lopu ganāmpulka pārdošanas naudu. Karstajā darba sezonā pats saimnieks vada kombainu. Kā ierasts, lauku vidē grūti atrast strādniekus darbam uz pāris mēnešiem, vēl jo vairāk tādus, kuriem var uzticēties. Paša izdarītajam ir priekšrocība – redzi savus laukus, savas kļūdas, skaties, kur kas labāk aug, ko var vēl labāk izdarīt, pamainīt; vari novērtēt, vai nepieciešami meliorācijas grāvji, vai jāsaglabā papuve utt. Ja vienā kvadrātmetrā pieklājīga raža, tādai jābūt visā laukā. Jaunās darbības nozares – graudkopības – sākumā “Kārļos” kviešu ražība bija 3,4 tonnas no hektāra, tagad labākajos laukos ir 8 t/ha. Vidēji – ir 6,5 t/ha kviešiem un 3,5 t/ha rapsim. Kopumā aizvadītā gada ražas birums vērtējams pozitīvi.

Izmanto satelīta karti

Lai uzturētu zemes auglību, nepieciešami papildpasākumi. Zemē iestrādāti salmi. Pirms diviem gadiem visiem laukiem veikta precīza augsnes analīze. Izmantojot satelīta karti, lauku ražību palielināja minerālmēslu sējmašīna. Atsevišķi tika iestrādāts kālijs, fosfors un slāpeklis. Nesen veikta kaļķošana pret zemes skābumu. Ilgtermiņā tas dos labus rezultātus. Arī kaļķošana un arī miglošana īstenota, izmantojot precīzās lauksaimniecības metodi – satelīta karti. Tas viss ļauj būt zaļākiem, nepiesārņojot dabu. Protams, varētu vēlēties, lai valsts sniegtu lielāku atbalstu precīzākajām tehnoloģijām.

Zināms, ka viens nav karotājs, tāpēc saimnieks iesaistījies Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “LATRAPS” Aizkraukles filiālē. Ir nopirkta kvota 600 tonnu graudu uzglabāšanai. Personiskais ieguldījums Aizkraukles kompleksā ir izdevīgs un nākotnē atmaksāsies. Svarīgi laikus fiksēt cenu savai produkcijai, jāskatās izdevīgākā biržas cena, lai pārdotu. Protams, pasaules cena svārstās. Šobrīd kviešu cena zema, proti, apmēram 160 eiro par tonnu, rapsim 360 eiro par tonnu. Gala cena tiek izrēķināta pēc īpašas formulas. Graudkopim jāprot plānot, kāda raža gaidāma un kad fiksēt vēlamo cenu. Var laimēties, var sāpīgi iekrist. Jādomā arī, cik iesēt, lai spētu novākt. Skaidrs – lauksaimnieki atkarīgi no laika apstākļiem. Visas audzētās platības “Kārļos” ir apdrošinātas. J. Kusiņš iesaistījies Latvijas un Vācijas zemnieku apdrošināšanas kooperatīvā. Vidutājs ir “LATRAPS”. Apdrošināšanas iemaksas pēc noteikta laika izdosies saņemt atpakaļ, tāpēc šī lieta ir pietiekami izdevīga, lai to darītu.

Laukus varētu paplašināt

Runājot par nākotnes plāniem, Ogresgala graudkopis uzsver, ka varētu paplašināt laukus vismaz par 50 hektāriem, tehnika to atļauj. No dzelžu vienībām vēl būtu vajadzīgs iegādāties pieckorpusu arklu un teleskopisko iekrāvēju. Lai nodrošinātu visu saimniecībai nepieciešamo, ņemti kredīti. Piecu gadu laikā tie jāatdod. Tas ir papildus dzinulis darbam.

J. Kusiņš līdztekus labības audzēšanai ražo kviešu un rapšu sēklas. Tās tiek gatavotas savā kaltē. Ar “Baltic Agro” noslēgts līgums par sēklu pavairošanu. Firma iepērk sēklu un tālāk pārdod zemniekiem. Kvieši īpašu peļņu nenes, ļauj tikai izdzīvot, toties rapsis pelna labi. Tuvākajā nākotnē viss atkarīgs no pasaules cenām. Mēs esam tikuši globālajā tirgū.

Juris Kusiņš atzīst, ka Latvijas zemniekus šobrīd glābj eksports. Ja tā nebūtu, nevarētu pastāvēt apmēram divas trešdaļas esošo zemnieku saimniecību. Tiesa gan, katrā no tām situācija atšķirīga. Tieši tādēļ joprojām neizdodas izveidot vienotu, efektīvu lauksaimnieku organizāciju – intereses atšķiras gan lieliem un maziem, gan “vienāda kalibra” saimniekiem un zemes īpašniekiem.