Simona un Guntis: “Ēdam zaļi!”

Simona un Guntis Zanderi saimnieko laukos jau no 2012. gada. Sākums bija kartupeļu audzēšana, bet vēlāk dzima ideja par dažādu citu dārzeņu audzēšanu un pārstrādi. No 2019. gada abi ar pilnu atdevi strādā tikai savā saimniecībā – Kuldīgas novada Vārmes pagasta “Blāzmās”, attīstot zīmolu “Ēdam zaļi!”

Viņi apsaimnieko nepilnus 3 ha zemes, un ir spilgts piemērs tam, ka, lai labi dzīvotu un nodrošinātu visu nepieciešamo ģimenei, nav nepieciešamas lielas zemes platības. Vajag izdomu un vēlmi strādāt.

– Kas jūs pamudināja sākt saimniekot un izvēlēties šo nozari?

Simona: – Esam laucinieki no laika gala. Visa mūsu kopdzīve sākās ar laukiem. Manai vecmammai palika tukšs īpašums. Domājām, ka nevar to visu laist vējā, tāpēc sākām saimniekot, iestādot pāris vadziņu kartupeļu. Guntim tobrīd darbs tad bija,  tad nebija. Es tad vēl strādāju tirdzniecībā. Pirms 4 gadiem nolēmām, ka pietiek strādāt citur, jāpievēršas saimniecībai. Lai nebūtu darbs tikai vasaras mēnešos, nolēmām sākt nodarboties  ar mājražošanu. Braucām un paskatījāmies, kā citi darbojas, un tā tas sākās. Gribējām paši būt sev priekšnieki. Plānot savu darbu, izmantot iespēju radoši darboties.

Guntis: – Mani vecāki arī nodarbojās ar dārzeņu audzēšanu un tirgošanu, tā kā tas man nebija nekas jauns.

– Kā nokļuvāt līdz mājražošanai?

Simona: – Kaut kas jādara ar to, ko nevar pārdot. Mājražošana tajā laikā kļuva populāra. Sapratām, ka mums tas der. Man ļoti patīk gatavot. Īpaši eksperimentēt ar jaunām receptēm. Radošums man darbā ir svarīgs. Sapratām, ka izaudzēt spējam  tik, cik spējam, bet pārstrādāt varam daudz. Un galvenais, ka cilvēkiem garšo.

Viss sākās ar to, ka meklējām receptes. Tad tās pielāgojām  savai garšai. Neviens mūsu produkts netiek ražots pēc oriģinālās receptes. Visu esam pārveidojuši. Pagaršojot un iedvesmojoties no citu produktu ražotājiem, esam esam radījuši savus produktus ar odziņu, piemēram, “Bumbieru ievārījumu ar kurkumu un čili”. Pati pēc izglītības esmu pārtikas tehnologs, šīs zināšanas tagad noder.

Ir forši, ka ir līdzsvars. Kad ir sezona, tad strādājam uz lauka, bet, kad sezona beidzas, varam pievērsties mājražošanai. 

– Kā izvēlējāties “Ēdam zaļi!”?

Simona: – Daudz audzējam un paši uzturā lietojam dažādus zaļumus, piemēram, dilles, lokus, pētersīļus u. c. Arī uz tirgu braucam ar zaļumiem, tai skaitā mikrozaļumiem. Mums ir svarīgi, ko ēdam. Veselīgs uzturs ir mūsu dzīvesveids, un svarīgi saimniekot videi draudzīgi.

– Kur realizējat produkciju?

Simona: – Sākām tirgū. Kaut kur maliņā ar svaigiem dārzeņiem, tad ar pāris spainīšiem. Tagad jau nevaram vairs ietilpt vienā  metrā. Katru nedēļu, ja ir ko piedāvāt, esam Kuldīgas tirgū. Braucam arī uz citiem tirdziņiem. Sadarbojamies ar LPKS “Kuldīgas labumi”, tagad esam arī veikaliņā “Paegļi un draugi”. Man patīk tiešais kontakts ar klientu. Var saņemt atgriezenisko saiti par produktiem. Tirdzniecībā iegūtā pieredze lieliski noder, pārdodot savu produktu. Esam iesaistījušies arī “Novada Garšas” e-tirgū. Patlaban gan tur ir atrodami tikai daži mūsu produkti, bet redzu, ka tam varētu būt nākotne, un ideja ir ļoti laba.

Guntis: – Mūsu produkti ir sezonāli. Vienmēr piedāvājam svaigu un kvalitatīvu produkciju. Ja kaut ko neizdodas pārdot svaigā veidā, to varam pārstrādāt. Klientam tas ir svarīgi. Cilvēks ēd to, kas konkrētā gada laikā ir pieejams. Kuldīgā novada iedzīvotāji ir iecienījuši mūsu skābos kāpostus. Sadarbojamies ar dažādiem Kuldīgas ēdināšanas uzņēmumiem, piemēram, Marmalāde, Banketērija NR.1, Pagrabiņš u. c.

– Kas ir unikāls tieši jums?

Simona: – Nezinu, vai varu nosaukt ko vienu. Ražojam 19 dažādus produktus, ir arī vēl daži ekperimenti. Piedāvājam dažādus dārzeņus, piemēram, kāpostus, ķirbjus, cukīni, gurķus, burkānus, tomātus, bietes u. c. gan svaigā, gan pārstrādātā veidā. Dažādus ievārījumus, arī medu. Mana mamma ir biteniece, eju viņai palīgā. Kāpostus pārstrādājam apmēram 3–4 tonnas, paši izaudzējam 2 tonnas, pārējo iepērkam no Latvijas zemniekiem. Gala variantā iegūstam apmēram tonnu produkta. Viss ir roku darbs. Populārākais produkts varētu būt “Cukīni kurkuma marinādē” un, protams, mūsu skābie kāposti. 2021. gadā “Novada Garšas” rīkotājā Produktu kvalitātes konkursā “Cukīni kurkuma marinādē” ieguva zelta medaļu, bet “Zaļais kečups ar baziliku” un “Čili želeja” – bronzas godalgu.

Guntis: – Mans vaļasprieks ir čili audzēšana. Tie mums ir dažādu veidu un gandrīz pilna siltumnīca. Gatavojam čili želeju. Ir arī dažādu šķirņu arbūzu un meloņu lauks. Lielākie izaug pat 10–11 kg. Audzējam uz plēvēm. Kad ir sezona, tad gandrīz katru vakaru aizejam paskatīties, kā tie aug. Pie mums arbūzus un melones var iegādāties svaigā veidā, kā arī piedāvājam stādus. Es labprāt arī pastāstu, kā cilvēkiem pašiem tos izaudzēt sev mājās. Neko neslēpju. Gribu, lai izdodas to izdarīt. Piedāvāju tās šķirnes, kas pie mums, Latvijā, var augt dažādos apstākļos. Kuldīgā gandrīz visi audzē mūsu arbūzus un melones.

– Ar kādām grūtībām saskārāties ceļā uz to, kas esat patlaban?

Simona: – Lielākais, šķiet, bija noticēšana sev. Kad sākām, nebija pārliecības, ka cilvēkiem garšos un būs vajadzīgs tas, ko piedāvājam. Sākumā sakrāvām savas kastītes ar produktiem, un tad nevarējām izlemt, braukt vai nebraukt uz tirgu. Beigās jau aizbraucām. Pārliecību lielā mērā iedod pircēji. Tas, ka viņiem garšo. Tirgū varam arī redzēt, ko konkurenti dara. To arī sakām citiem: ja ir ideja, tad vajag ķerties pie tās un darīt. Nesanāk viena ideja, sanāks nākamā. Iedvesmu guvām arī dažados LLKC Kuldīgas biroja organizētos pieredzes apmaiņas braucienos un  semināros. Pagājušajā gadā piedalījāmies arī augkopības konsultanta Edgara Ciršas  demonstrējumā “Sāļu koncentrācijas   substrāta ietekme uz dārzeņu ražu un kvalitāti”. Tas mums ir vērtīgs projekts.

Daudz deva arī tas, ka startējam atbalstā mazajiem lauksaimniekiem, kur par iegūto finansējumu varējām uzcelt siltumnīcu, iegādāties iekārtas. Pirmajā gadā Guntis 3 tonnas kāpostu sarīvēja ar rokām. Tagad ir kombains. Mežs ir mūsu finansējums un atbalsts.

– Kur rodat motivāciju brīžos, kad viss neizdodas kā iecerēts?

Simona: – Motivējam un pabalstām viens otru, kad kļūst par grūtu. Galvenais jau ir, ka esam kopā. Tā kopības sajūta. Mēģinu apsēsties un pārdomāt, kā ir klājies un kas noticis. Tad saproti, ka nav nemaz tik traki. Vasarā šādos brīžos var aiziet izpeldēties dīķī, ziemā – slēpot. Ir svarīgi spēt atrast līdzsvaru starp darbu un brīvo laiku. Vajag strādāt nevis filozofēt.

Guntis: – Baudām mākslu. Aizbraucam uz kādu koncertu. Galvenais ir visu saplānot. Nesanāks viena ideja, izdosies nākamā.

– Cik lielā mērā jūsu biznesā ir iestaistīta ģimene/nākamā paaudze?

Simona: – Bērniem patīk, ka darbojamies paši savā saimniecībā. Viņi iesaistās tik, cik paši grib. Apzināmies, ka šis uzņēmums ir mums, bet bērniem ir jādara tas, kas viņiem pašiem patīk. Jaunākais dēls vēl studē. Viņš ir mūsu lielākais palīgs. Viņam interesē lauku dzīve un lauku darbi. Viņš arī brauc mums uz tirgu palīgā, runā ar klientiem. Meita strādā par skolotāju.

Guntis: – Vecākais mums ir pavārs. Kad ir mājās, labprāt eksperimentē ar mūsu produktiem un dažādām receptēm. Viņš arī pagājušajā gadā piedalījās “Novada Garšas” noslēguma pasākumā, kur demonstrēja savas pavārmākslas prasmes, izmantojot mūsu dārza labumus.

– Kā redzat savu uzņēmumu pēc pieciem gadiem?

Simona: – Gribētu attīstīt lauku tūrismu. Sakopt apkārtni un parādīt, cik labi ir laukos. Cilvēki, kad atbrauc ciemos, saka, cik pie mums ir forši. Pagājušajā gadā pavisam nejauši aizbraucām  uz “Sapņotavu” Alsungā jaunākajam dēlam nosvinēt vārda dienu, kur guvām ideju par mājas kafejnīcu izveidi, ko vēlētos relizēt šovasar. Iespējams organizēt arī kulinārijas meistarklases. Gurķu skābēšana vai skābo kāpostu gatavošana agrākos laikos bija pavisam ierasta nodarbe katrā mājā, bet tagad arvien mazāk paliek cilvēku, kas māk. Negribam, lai šīs vērtības izzūd.

Guntis: – Jaunākais dēls vēlas izveidot takas mums piederošajā mežā tepat blakus. Plānojam palielināt augļu dārzu platības, jo apzināmies, ka jaunāki mēs nepaliekam, un maksimāli jāsamazina  roku darbs. Tagad iestādījām rabarberus, no tiem labi sanāk čatnijs, kas ir ideāli piemērots gaļas marinādēm.

Simona un Guntis Zanderi pārsteidz ar savu atvērtību un sirsnību. Viņi ir spēka un enerģijas pilni, lai stātos pretī jauniem izaicinājumiem un realizētu jaunas idejas.

Vendija Madara Kancāne,
LLKC Kuldīgas biroja lopkopības konsultante

Foto: no saimniecības arhīva