Valsts ir tik spēcīga, cik stipri ir tās uzņēmēji

Piedāvājam sarunu ar Carnikavas novada uzņēmēju Jāni Kartupeli, SIA “Gaujas nēģi” īpašnieku.

Vispārzināms ir fakts, ka Carnikava vēsturiski veidojusies kā zvejnieku ciems pie Gaujas ietekas jūrā. Zvejnieku vārdā nosaukta viena no centrālajām ielām Carnikavā, kur sezonas laikā  apetīti rosina ceptu nēģu smarža. Zvejnieku ielas 28. namā atrodas SIA “Gaujas nēģi” ražošanas cehs, kurš 2016./2017. gada sezonu aizvadīja atjaunotā statusā un Latvijas patērētājiem uzcepa 10 tonnas nēģu, nododot  tās tālākai tirdzniecībai trīs lielos veikalu tīklos – “Rimi”, “Maxima” un “Mego”.

Esmu ieradies  uz sarunu ar Jāni Kartupeli, uzņēmuma īpašnieku, kurš neapstājās grūtību priekšā, kad pagājušā gada vasarā negadījumā ar elektroinstalāciju cehs pilnībā izdega, bet atrada risinājumu problēmai. Intervijā Jānis stāsta par sava aroda mantojumu, uzņēmuma darbību, kā arī dalās pārdomās par nākotni.

Arods – pārmantots no tēva

– Kā jūs apguvāt nēģu cepēja arodu?

– Nēģu cepšanu man iemācīja tēvs, kurš bija zvejnieks un mājas apstākļos ražoja šo produkciju. Toreiz, padomju laikos, oficiāli ar to nodarboties nevarēja, taču nēģu ceplis mums bija un to cepšana bija papildu ienākumu avots. Droši varu teikt, ka arods ir mantots. Patstāvīgi sāku cept  1995. gadā, kad kopā ar draugu izveidojām pirmo uzņēmumu “K un R” un veikalā varējām arī tirgot nēģus.

– Lūdzu, pastāstiet par esošā uzņēmuma izveidošanu, kā tika izvēlēts nosaukums “Gaujas nēģi”? Vai šis nosaukums devis papildus ieguvumu?

– Esošais uzņēmums tika izveidots pēc drauga nāves, kad vajadzēja mainīt statūtus pirmajam. Nosaukumi man bija padomā kādi trīs, visi saistīti ar jūru un Gaujas upi, jurists ieteica “Gaujas nēģi”, tāds arī vēl nebija pieteikts Uzņēmumu reģistrā. Nenožēloju par izvēli, jo nosaukums precīzi atspoguļo pamata nodarbošanos, klientam tas ir atpazīstamāks nekā “K un R”, kurš tika veidots no mana un drauga uzvārdu pirmajiem burtiem.

Darbs ir sezonāls

– Kas uzņēmuma darbībā sagādā grūtības?

– Noteikti tā ir kadru mainība, jo darbs ir sezonāls, vasarā es nevaru nodrošināt darbu saviem strādniekiem. Tikko apmācu darbam, seko pārtraukums, un darbinieks, atrodot vietu citur, neturpina strādāt pie manis. Pastāvīgie darbinieki ir tādi, kuri uz vasaru atraduši papildu nodarbošanos, kā arī pensionāri, kam regulārs ienākums ir pensija.

– Uzņēmums jau divus gadus darbojas Eiropas Savienības pārtikas kvalitātes shēmā ”Carnikavas nēģi”, vai tas devis kādu ieguvumu?

– Uzsākot darbu pārtikas kvalitātes shēmā ”Carnikavas nēģi”, nācās veikt papildus ieguldījumus preces marķēšanā un dokumentācijas aktualizēšanā. Izdevumus kompensējām, iesniedzot pieteikumu uz valsts atbalstu dalībai shēmā un to arī saņemot.

– Kā spējat ar citiem  ražotāju grupas dalībniekiem sadalīt Gaujas upes zvejnieku lomus?

– Jākaujas! (Smejas.) Nē, dalām jau līdzīgi, lai visiem tiek no Gaujas un varam tirgot ar norādi ”Carnikavas nēģi”. Pārējo izejvielu darbības nodrošināšanai iepērkam no citām Latvijas daļām – Ventspils, Rīgas, Salaspils novada, kā arī no Lietuvas.

Gaujā nēģi parādās pirmie

– Vai pašam nēģi garšo?

– Jā, uzsākot sezonu, rudenī, man patīk kārtīgi pieēsties, lai gadam pietiktu!

– Vai iespējams Carnikavas nēģus  atšķirt pēc garšas?

– Atšķirt ir ļoti grūti, sevišķi, ja pēc vienas receptes ieliek želejā. Protams, sezonas sākumā Gaujā nēģi parādās pirmie, un tāpēc mēs augustā varam rīkot Carnikavas nēģu svētkus un aicināt ciemiņus no visas Latvijas.

 – Kā piedalāties Carnikavas nēģu svētkos?

– Iepriekš labāk pats svinēju svētkus, taču pagājušais, 2016. gads, bija pirmais, kad kopā  ar savu vecāko dēlu strādāju Carnikavas parkā ar cepamo resti, lai nodrošinātu viesiem garšīgu maltīti.

– Vai neesat domājis par citu zivju apstrādi?

– Ļoti liela konkurence. Piemēram, ar siļķi strādā visas lielās rūpnīcas. Vēl varētu domāt par kādu delikatesi kā zutis vai store, ja atrisinātu adekvātu iepirkuma cenu. Es kādus gadus iepriekš biju izdomājis uzsākt zušu kūpināšanu, taču tad aizliedza no Ķīnas ievest zušus uz ES valstīm. Mūsējie, svaigie zuši ir ļoti dārgi, un mana ideja netika īstenota.

Neatlaidība un izturība

– Kas  mudina virzīties tālāk savā biznesā? Pagājušā gada nelaime ar ugunsgrēku liecina par neatlaidību un izturību…

– Tiešām, izdega visa ēka, un ļoti daudz spēka un pacietības bija nepieciešams atjaunošanai. Bet uz vietas stāvēt nedrīkst, pensija arī jāsapelna. Pats esmu dzinējspēks savam biznesam, kamēr veselība atļauj, tikmēr jāstrādā!

– Kā  pavadāt brīvo laiku?

– Mans hobijs ir makšķerēšana. Ar to nodarbojos Somijā, Norvēģijā, Zviedrijā. Cenšos ar ģimeni kaut kur aizbraukt, piemēram, šogad brauksim uz Šveici pie jaunākā dēla ciemos. Galu galā –  tā nauda taču ir jātērē! Kāda jēga strādāt, ja nevar atpūsties.

Aizbraucot no ēkas Zvejnieku ielā 28, nodomāju, – mūsu valsts ir tik spēcīga, cik stipri ir tās uzņēmēji. Lasītāj, ja Latvijas lielveikalu tīklos ieraugi ceptus nēģus ar SIA “Gaujas nēģi” marķējumu, tad zini, ka tie cepti pie pieredzes bagāta nēģu cepēja Jāņa Kartupeļa Carnikavā!

Jānis Kravalis, Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla konsultants