Vidzemes ūdenskrātuvju apsaimniekotāji dodas pieredzi lūkoties

LLKC Siguldas nodaļa augusta beigās rīkoja mācību un pieredzes apmaiņas braucienu par ilgtspējīgu zivju resursu izmantošanu publiskajās, kā arī privātajās ūdenskrātuvēs. Ideja radās pagājušā, 2018. gada augustā, Limbažos, kur jau minētā nodaļa uz līdzīgas tēmas semināru pulcēja  Vidzemes reģiona publisko ūdenskrātuvju apsaimniekotājus, makšķernieku NVO biedrus un sabiedriskos vides inspektorus. Tad arī tika pieņemts lēmums tikties pēc gada, lai turpinātu gūt zināšanas un pieredzi.

Šogad tika noskaidrotas mērķauditorijas konkrētās vēlmes un izvirzīti mērķi, kas ietvēra sekojošo: apskatīt labāko publisko ūdenskrātuvju apsaimniekošanas prakses piemēru kādā no Zemgales pašvaldībām, apmainīties pieredzē ar kādu privātās ūdenskrātuves apsaimniekotāju Zemgalē, vērot gan valsts, gan privātās zivju audzētavas  piedāvājumu zivju resursu atjaunošanai.

Ar Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla atbalstu devāmies ceļā, un kā pasākuma pirmā pieturvieta tika izvēlēts Krustpils novada pašvaldības apsaimniekotais Baļotes ezers. Tur mūs laipni uzņēma Ilmārs Luksts, Krustpils novada Vides un civilās aizsardzības dienesta vadītājs ar savu komandu. Prezentācijā  saimnieks stāstīja par ezera apsaimniekošanas gaitu vairāku gadu garumā, saviem sasniegumiem, kā arī dalījās ar ciemiņiem bagātīgajā pieredzē. Krustpils novada pašvaldība panākusi, ka Latvijas čempionāts karpu makšķerēšanā notiek tieši viņu ezerā, jo tā ir vienīgā ūdenstilpe Latvijā, kas var uzņemt lielu dalībnieku skaitu, reizē nodrošinot labus karpu lomus. Brauciena dalībnieki tika ar laivu izvesti ezerā, lai praktiski parādītu, kā izveidotas vietas valsts sacensībām.

Tikšanās laikā tika iegūta vērtīga informācija par nākotnes perspektīvām. Ezeru apsaimniekošanā vislabākie rezultāti būs saistīti ar sportisko novirzienu, to liecina citu valstu pieredze. Lietuvā karpu makšķerēšanas vietās licences maksā līdz 25 eiro, Krievijā – pat dubultā. Dažās valstīs Eiropā uz kāroto zivs noķeršanu pat jāgaida pamatīgā rindā un jāmaksā tūkstoši. Bet azarts ir tik liels, ka visi ir laimīgi, kad tikuši pie savas sapņu zivs! Baļotes ezerā pašreiz diennakts licence maksā 4 eiro, iekasētā nauda tiek izmantota zivju krājumu papildināšanai ezerā, krastu un makšķerēšanas vietu labiekārtošanai, kā arī zvejas noteikumu ievērošanas kontrolei. Ilmāra plānos ir paaugstināt cenu, lai regulētu klientu plūsmu, kā arī palielinātu budžetu.

Privātā ūdenskrātuve Zemgalē tika izvēlēta Valles pagasta Mežmaļos ar skaistu nosaukumu – “Makšķernieku paradīze”, kur mūs sagaidīja, lutināja ar stāstiem par savu lauku tūrisma un atpūtas parku, kā arī gadu simtiem slavenajiem makšķernieku stāstiem pats saimnieks Miervaldis Bērziņš. Viņš informēja par karpu un foreļu komercmakšķerēšanu un arī pašu  “kātu turētāju” iespējām pēc garās darba dienas atpūsties ērtās mājiņās parka teritorijā, nodemonstrēja savas virtuves strādnieču prasmes apmeklētāju garšas kārpiņu lutināšanā. Atvadoties visi tikām laipni aicināti arī turpmāk apciemot Valli un  piedalīties viņa ūdenskrātuves zivju blīvuma samazināšanā.

Brauciena beigās Salaspils novada teritorijā tika īstenots mērķis vērot gan valsts, gan privātās zivju audzētavas  piedāvājumu zivju resursu atjaunošanai. Valsti pārstāvēja zivju audzētavas “Tome” filiāle “Dole”, kuras vadītājs plaši vēra savas ražotnes durvis un stāstīja dalībniekiem par foreļu mazuļu audzēšanu, kā arī citu zivju aprūpi. Visi varēja vērot dažādās zivis, kuras audzē Dolessalā, uzdot savus jautājumus pieredzes bagātajam zivkopim un saņemt atbildes.

Privātās zivju audzētavas  piedāvājums bija vērojams SIA “AKVA AGRO” ražotnē, kur tiek audzētas stores. Galvenais zivkopis iepazīstināja ar ražošanas procesu, rādīja iekārtas un stāstīja par katras nozīmi. Izaudzētās zivis izmanto sekojoši: daļa tiek izmantota ikru ieguvei un pārstrādei kopā ar SIA “Mottra”, daļa tiek realizētas restorāniem un dīķsaimniecībām. Jā, stores var audzēt privātajās ūdenskrātuvēs, jo tā nav tik kaprīza zivs kā forele attiecībā uz ūdens temperatūru un skābekļa sastāvu. Vienīgais ierobežojums to izplatībai ir valsts iedzīvotāju pirktspēja, taču raudzīsimies ar cerību nākotnē, kad izpildīsies pirmsvēlēšanu periodā sniegtie solījumi.

Mājupceļā apkopojām redzēto un dzirdēto, vienojoties, ka tādas lietas atkārtojamas nākamgad, un novēlējām cits citam – ne asakas!

Jānis Kravalis,

LLKC Siguldas biroja lauku/ zivsaimniecības attīstības konsultants