Zivsaimnieki dodas pieredzes apmaiņā uz Kolkas pusi

LLKC Tukuma nodaļa 22. maijā organizēja braucienu „Pieredzes apmaiņa zivju pārstrādē un saimnieciskās darbības dažādošanā” uz Engures un Dundagas novadiem.

Bērzciemā mūs sagaidīja SIA „Bērzciems” direktors Uģis Krauklis. Uzņēmums nodarbojas ar zvejas produktu pārstrādi un realizāciju. Uzņēmuma pirmsākumi meklējami jau 20. gadsimta sākumā, kad zemes īpašnieks Ģinters uzbūvēja zivju sālītavu. Pēc otrā pasaules kara šeit atradās Mērsraga zivju fabrika. 1968. gada janvārī uzņēmums pārgāja zvejnieku kolhoza „Padomju zvejnieks” īpašumā un šeit bija Engures zivju fabrika. Likvidējoties kolhozam, 1992. gada 27. novembrī tika nodibināta SIA „Bērzciems”. Mērsragā atrodas SIA „Bērzciems” struktūrvienība SILMA. SIA „Bērzciems” ražo galvenokārt zivju preservus. Bērzciemā – pamatā ķilavas un siļķes speciālā sālījumā. Mērsragā – dažāda veida zivju kulinārijas izstrādājumus. SIA „Bērzciems” ražo vairāk nekā 30 veidu dažādus izstrādājumus no jūras un okeāna zivīm – zivis želejā, tomātu mērcē, majonēzē, eļļā, garšvielu sālījumā, speciālā sālījumā, marinādē. SIA „Bērzciems savu produkciju realizē vietējā tirgū visos lielākajos Latvijas veikalos, kā arī ievērojamu daļu savas produkcijas eksportē uz Vāciju, Īriju, Angliju, Lietuvu, Igauniju u. c. Bērzciema cehā strādā 11 darbinieki – vietējie Bērzciema iedzīvotāji, divi engurnieki un trīs cilvēki no Mērsraga. Uzņēmums Bērzciemā realizējis divus ES projektus. Iegādāts specializēts transports produkcijas pārvadāšanai, renovēta saldētava un uzcelta piebūve.

Kolkas pagasta „Pūpoli” atrodas pavisam tuvu jūrai, īsi pirms iebraukšanas Kolkā no Melnsila puses. „Pūpolos” nodarbojas ar zivju kūpināšanu un tūrismu. Tūristiem tiek piedāvāta atpūtas vieta un vieta sporta spēlēm, piedalīšanās zivju kūpināšanā un degustācijās. Šeit saimniekošanu savās rokās pārņem jaunā paaudze – Elitas Dobiles nodarbi pārņem dēls Edijs Dobilis. „Pūpolos” piedāvā karsti kūpinātas zivis un kaltētas butes. Butes pamatā ir līcī zvejotās. Zivis tiek kūpinātas gan zemē izraktā bedrē, gan namiņā.

Dženeta Marinska, lauku sētas „Ūši” saimniece mūs aizveda pastaigā industriālās Kolkas vēsturē – “No Rēveles ķilavām līdz Rīgas zeltam”. Devāmies kilometru garā pārgājienā gar jūras krastu un iepazināmies ar zivsaimniecības vēsturi Kolkā. Maršruta noslēgumā noskatījāmies dokumentālo filmu „Kolkasraga saimnieks” par J. Morozovu, zivju apstrādes fabrikas direktoru, vēlāk kolhoza „Brīvais zvejnieks” priekšsēdētāju. Kolhozā J. Morozovs attīstījis zveju ar stāvvadu un zivju pārstrādi. Šobrīd Kolkā esošais uzņēmums SIA “Līcis–93” ir viens no lielākajiem zivju konservu ražotājiem Latvijā un lielākais darba devējs Kolkā. Galvenais ražošanas veids ir zivju konservi – šprotes eļļā, kuras ražo pēc senām tradīcijām.

Dundagas novada Kolkas pagasta „Krogu” mājās tikāmies ar Andri Antmani, SIA „Pie Andra Pitragā” īpašnieku. Andris Antmanis nodarbojas ar zivju kūpināšanu un nu jau piekto gadu arī ar tūrisma pakalpojumu sniegšanu. A. Antmanis dalījās pieredzē par zivju kūpināšanu. SIA „Pie Andra Pitragā” pamatā kūpina butes. Tiek kūpinātas arī vēja zivis, vimbas, brekši, laši, bet vasarā – tikai butes, kuras iegādājas no piekrastes vietējiem zvejniekiem. Butes A. Antmanis kūpina 26. sezonu. Pārsvarā tās tiek karsti kūpinātas, bet, ja rudenī gadās labas butes, arī – auksti kūpinātas. Saimnieks saka, ka, braucot uz Lībiešu piekrasti, bute ir tas pats, kas Siguldā spieķītis. Spieķis ir Siguldas raksturīgākais suvenīrs, bet no Pitraga noteikti mājās jāaizved kūpinātas butes. „Pie Andra Pitragā” vasarā zivis vakarā apstrādā, tad sāla un naktī kūpina. Kūpināšana ilgst 10–12 stundas. Savukārt ar auksti kūpinātām zivīm darbs ir daudz lielāks. Tas ilgst deviņa diennaktis. Daži iebilda, ka karsti nokūpināt zivis varot daudz ātrāk, bet Andris Antmanis sacīja, ka tad jau zivis vairs neesot tādas kā viņam. Šī ir Andra Antmaņa un SIA „Pie Andra Pitragā” pieredze, un tieši ar šo viņa produkcija ir atšķirīga. Uzzinājām, kā gatavo karsti un auksti kūpinātas zivis, kādas ir kaltētas un vītinātas. Daži bija dzirdējuši arī par pepinātām zivīm, bet tā īsti neviens nezināja, kādas tās ir. Andris Antmanis mums pastāstīja arī par pepinātu zivju pagatavošanu. Ja grib pagatavot pepinātas butes, būtiski ir izvēlēties mazas zivis, jo kūpināts tiek lielā karstumā un ātri, zemē izraktā bedrē, to pārklājot ar vāku vai slapju maisu. Šādi zivis esot kūpinājuši lībieši.

Pieredzes apmaiņas brauciens tika organizēts Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla pasākumu ietvaros. Veicot dalībnieku aptauju par braucienu, vērtējums bija ļoti pozitīvs. Šī ir laba iespēja redzēt savām acīm, kā saimnieko citi, iespēja salīdzināt, novērtēt redzēto, pārņemt pozitīvo un iegūt jaunus kontaktus. Lai gan zivis kūpina daudzi, vēlreiz pārliecinājāmies, ka katrs saimnieks to dara ar saviem paņēmieniem, un katra kūpinājumi garšo savādāk. Tas arī padara šo produktu unikālu, piemērotu katra pircēja gaumei un reģiona īpatnībām. Engures piekrastē esam ļoti lutināti, – varam iegādāties zivis gan ar sieru un sīpoliem, gan zivju šašlika veidā, gan visādi citādi pagatavotas. Saimnieki cenšas arvien radīt ko jaunu un pārsteidzošu. Paldies viņiem par to!

Sarma Rotberga,

Tukuma novada lauku attīstības konsultante