Aktuālais par pašu audzēto/ražoto pārtikas produktu tirdzniecību

Sākoties aktīvākai ielu tirdzniecībai, tirgu organizēšanai, un turpinoties preču iegādei attālināti, pieaug jautājumu loks par aktuālo pārtikas produktu mājražotājiem un primārās lauksaimniecības produktu audzētājiem/tirgotājiem. Saņemot Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD)  atsaucību, LLKC Pierīgas konsultāciju birojs 29. aprīlī aicināja interesentus uz jautājumu un atbilžu sesiju ar PVD ekspertiem tiešsaistē. Šoreiz tikšanās formāts bija neierasts – semināru un prezentāciju vietā interesentiem bija iespēja izteikt savu jautājumu PVD ekspertiem un saņemt konkrētas atbildes.

Kā biežāk dzirdētie mums, konsultantiem, ir izskanējuši jautājumi:

-       Vai ir mainījušies nosacījumi pārtikas produktu ielu tirdzniecībai saistībā ar Covid-19;

-       Kādas darbības ražotājam/audzētājam ir jāveic, lai tirgotos ielu tirdzniecībā, tirgos, attālināti;

-       Kādai informācijai ir jābūt uz pārtikas produkta marķējuma;

-       Kā var organizēt savu pārtikas produktu tirdzniecību attālināti;

-       Kādām prasībām ir jāatbilst pārtikas produktu audzētājam/ražotājam, lai piedalītos zaļajā publiskajā iepirkumā.

Jautājumu un atbilžu apkopojums:

1. Kādi ir nosacījumi, ja vēlos tirgot savus audzētos, mājās ražotos produktus?

Atbilde: Juridiskām un fiziskām personām ir jābūt reģistrētām Pārtikas un veterinārajā dienestā. Izņēmums ir augu izcelsmes produkti primārā ražošanā tirdzniecībai nelielā apjomā tieši gala patērētājam. Uz pēdējiem pieminētajiem attiecas MK noteikumi Nr. 499 (https://ej.uz/5h2j).

Reģistrācija PVD šobrīd ir ērta attālināti atbilstoši MK noteikumiem Nr. 104 (https://ej.uz/ioec).

2. Kādi ir nosacījumi, ja vēlos tirgot savus produktus ielu tirdzniecībā, tirgos un piedalīties zaļajā publiskajā iepirkumā?

Atbilde: PVD reģistrētas personas (primārās lauksaimniecības produkcijas audzētāji un mājražotāji) var tirgot savus produktus tieši gala patērētājam, īpaši šis nosacījums attiecas uz mājražotājiem.

Ielu tirdzniecības nosacījumus regulē MK moteikumi Nr. 440 (https://ej.uz/az34). Nozīmīgākais tajos – ir jābūt saņemtai konkrētās pašvaldības atļaujai, kas redzama tirdzniecības vietā. Produktu pārdošana bez pašvaldības atļaujas ir klasificējama kā tirdzniecība neatļautā vietā.

Tirdzniecība tirgos, kuru darbību nodrošina cita persona jeb tirgus organizators/īpašnieks, ir jāsaskaņo ar konkrētā tirgus organizatoru/īpašnieku.

Dalība zaļajā publiskajā iepirkumā ir skatāma jau detalizētāk.

Zaļā publiskā iepirkuma organizators ir pašvaldība. Ja pašvaldība organizē iepirkumu, kurā piedalās sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniedzējs, tad uz ēdināšanas pakalpojuma sniedzēju attiecas virkne nosacījumu, t. sk. MK noteikumi Nr. 485 (https://ej.uz/z87z), kuri paredz konkrētus nosacījumus bioloģiski audzētas/mājās ražotas pārtikas produkcijas atbilstībai.

Zaļā publiskā iepirkuma dalībniekam-audzētājam/mājražotājam, ja zaļais publiskais iepirkums ir organizēts ar sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniedzēja iesaisti, faktiski ir jārēķinās ar sadarbības modeli, kurā ēdināšanas pakalpojuma sniedzējs ir gala patērētājs. Šajā gadījumā uz audzētāju/mājražotāju attiecas tiešajā tirdzniecībā minētie nosacījumi – reģistrācija PVD un saistošie nosacījumi MK noteikumos Nr. 104.

3. Kā zaļā publiskā iepirkuma ietvaros ir iespēja iegādāties svaigu pienu bez taras (kas nereti sadārdzina iepirkuma cenu), īpaši situācijā, kad bioloģiskajai lauksaimniecībai atbilstošu piena taru šobrīd Latvijā var nodrošināt vien pāris uzņēmumu un situācijā, kad bioloģiski tapis piens atrodas iepirkuma veicējiem netālu?

Atbilde: Iespēja piedalīties zaļajā publiskajā iepirkumā ir svaigpiena ražotājiem, t. sk. bioloģiskajā lauksaimniecībā, ja konkrētais svaigpiena ražotājs ir reģistrējies atbilstoši MK noteikumos Nr. 73 (https://ej.uz/sbwq) minētajam. Kā arī būtiski ir nodrošināt minētajos MK noteikumos norādīto temperatūras nepārtrauktību (nav augstāka par 8 grādiem) un piena pasterizāciju (vismaz 72 grādu temperatūrā).

Uz jautājumu “vai ir specifiski nosacījumi šāda svaigpiena transportēšanai”, atbilde – ja ražotājs var nodrošināt šādu temperatūru, transportējot ar pašrocīgi izveidotiem līdzekļiem (saldējamās kastes, cooleri u. c.), un transporta līdzeklis atbilst MK noteikumos Nr. 251 minētajam (https://ej.uz/p5vx).

Pārējiem pārtikas produktiem transportēšanas nosacījumi ir aprakstīti EK Regulā Nr. 852 (https://ej.uz/dmhw).

4. Kādi ir nosacījumi, ja vēlos paša audzētos un mājās ražotos produktus tirgot tirgos un attālināti (savā internet veikalā u. c.)?

Atbilde: Reģistrējoties PVD, ir iespēja izvēlēties atbilstošu klasifikācijas kodu pamatdarbībai (ražotiem un tirdzniecībā piedāvātiem, pārtikas produktiem) un papildus darbībām (piemēram, stacionārā tirdzniecība, izbraukuma tirdzniecība u. c.). Klasifikācijas kodus ir iespēja mainīt arī pēc reģistrācijas. Klasifikācijas kodi PVD uzraudzībai pakļauto uzņēmumu (objektu), to pamatdarbības un papilddarbības veidi:  https://ej.uz/68x2.

Piemēram: stacionārās tirdzniecības (ja tirdzniecība paredzēta konkrētā tirdzniecības vietā) ir 32.2. savukārt mobilā tirdzniecība 32.1. kods, tālpārdošanas kods 32.6. utt. 

5. Kādi ir nosacījumi, ja es ražoju, piemēram, biškopības produktus mājas apstākļos un esmu reģistrējis savu darbību atbilstoši nosacījumiem kā primārais ražotājs (kods 10.2.), un vēlos papildus saviem produktiem tirgot arī citu mājās ražotos produktus.

Atbilde: Šajā gadījumā ir jāveic precizējumi reģistrācijā, izvēloties 10.1. kodu. Un papildus jārēķinās ar nosacījumiem. Ja līdz tam primārā ražotāja statuss ļauj izmantot produktu ražošanai ikdienā lietotas telpas, atbilstoši tās aprīkojot ar higiēnas prasībās noteikto, tad ražošanā izmantojot arī citu saražotu medu, ir jārēķinās ar atsevišķas telpas iekārtošanu medus produktu ražošanai un atbilstošu higiēnas prasību ievērošanu.

6. Vai ir atšķirība, ja sava produkta marķējumā izvēlos lietot BIO jeb EKO.

Atbilde: Atšķirības abiem pieminētajiem nosaukumiem nav. Tie ir lietojami, ja konkrētais produkts ir sertificēts atbildīgajā institūcijā STC jeb “Vides kvalitāte”. Savukārt, ja produkts nav sertificēts minētajās institūcijās, tad minēto nosaukumu lietošana ir liegta. Pat, ja produkta izejvielas ir bioloģiski sertificētas, minētie nosaukumi nav lietojami, ja produkts nav sertificēts minētajās institūcijās. Ir iespēja produkta marķējumā aprakstīt tā izejvielu sastāvu, pieminot izejvielu kā bioloģisku, tomēr tas nenodrošina produkta nosaukumā jeb citos mārketinga aprakstos izmantot BIO jeb EKO.

7. Vai mājās ražotiem produktiem ir jābūt marķējumam, kādai informācijai ir jābūt marķējumā?

Atbilde: Vispārīgie noteikumi ir minēti MK noteikumos Nr. 115 (https://ej.uz/s43d). Savukārt pārtikas produkta uzturvērtība ir aprakstīta EK Regulā Nr. 1169/2011 (https://ej.uz/daao). EK Regula Nr. 848 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu: https://ej.uz/8exv.

PVD aicināja izmantot Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra  sagatavoto materiālu “Ceļvedis mājražošanā”, kā arī aicināja jebkurus aktuālus jautājums izrunāt ar PVD speciālistiem savas darbības tuvumā esošā reģionālajā pārvaldē. PVD pārstāvji iedrošināja, ka PVD joprojām savā darbībā ievēro principu “Konsultē vispirms”.

PVD kontaktinformācija pārtikas apritē iesaistītiem uzņēmumiem: https://ej.uz/3mye.

Savukārt par aktuālo saistībā ar zaļā publiskā iepirkumā iesaistīto  sabiedriskās ēdināšanas  pakalpojumu sniedzēju atbilstību PVD uzraudzītām prasībām, aicinājums sazināties ar Ilgu Zepu,  ilga.zepa@pvd.gov.lv jeb Svetlanu Aļminoviču-Miljanoviču, svetlana.alminovica-miljanovica@pvd.gov.lv.

Pateicamies katram sesijas dalībniekam un Pārtikas un veterinārā dienesta ekspertiem: Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vadītājam Mārim Eiklonam, daļas ekspertēm Adrijai Sietiņsonei un Inesei Levanei, Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākajai ekspertei Vinetai Grīnbergai.

Sagatavoja:
Kristīne Ragaine-Volnianko
LLKC Pierīgas konsultāciju biroja vadītāja