Ar mīlestību no “Sprīdīšiem”

Jāni, Martu un mazo Jāni iepazinām LLKC Jelgavas konsultāciju biroja mācībās “Laukiem būt!”, ģenerējot jaunas idejas, apgūstot sava biznesa plāna sagatavošanu un   idejas aizstāvēšanu. Aizrautīgais stāstījums par savu ideju un jauniešu atgriešanos Latvijā, lai dzīvotu un saimniekotu laukos, iedvesmoja gan citus dalībniekus, gan žūriju  idejas aizstāvēšanas dienā, tādēļ lūdzu pastāstīt plašāk par pieredzi, atgriežoties un dzīvot laukos.

Stāsta Marta: “Mēs – Marta, Jānis un mūsu dēls Jānis – saimniekojam Tukuma novadā, Degoles pagasta “Sprīdīšos”. Šīs ir Jāņa bērnības mājas, kuras izveidojuši viņa vecāki un, cerams, mūsu dēls turpinās šo stāstu. Bet “Sprīdīši” tikai tagad sāk tapt par ko lielāku.  Es ticu tam, ka dzīvē viss notiek tā, kā tam jānotiek, un mēs neesam satikušies nejauši. Mēs abi satikāmies ārpus Latvijas, kur bijām devušies labākas dzīves meklējumos. Jānis tolaik ārzemēs bija pavadījis jau 8 gadus, savukārt es vien pāris mēnešus. Pēc mūsu satikšanās ārzemēs nodzīvojām vēl nepilnus divus gadus un kalām plānus par atgriešanos Latvijā. Šeit man prātā vienmēr nāk Annas Brigaderes pasaka “Sprīdītis” un teiciens no tās – nekur nav tik labi kā mājās. Rit trešais gads, kopš esam atgriezušies un turpinām, nu jau kopīgiem spēkiem, dot jaunu elpu sev un saimniecībai.  Noteikti vēlos piebilst, ka mēs abi piederējām pie tās cilvēku grupiņas, kuri domāja, ka Latvijā nav iespēju un bez lieliem ieguldījumiem neko nepasāksim. Patiesībā mums vajadzēja tikai vēlmi apgūt jaunas zināšanas un informācija, ko saņēmām pretī, tā ir izmainījusi mūsu domāšanu.  Viss pagrieziens aizsākās NVA kursos par mazā biznesa organizēšanu, un nu jau pretendējam uz jaunā lauksaimnieka statusu, kas patiesībā sagādā lielu gandarījumu, jo tā Marta, kura aizbrauca uz ārzemēm labākas dzīves meklējumos, neredzēja sevi laukos, nemīlēja dārza darbus un cerēja atgriezties Rīgā, un Jānis, kurš bija pavadījis tik daudz gadus ārpus Latvijas, nelika lielas cerības uz dzīvošanu Latvijā.

Bet te nu mēs esam! Mūsu biznesa ideja ir sēņu audzēšana iekelpās, kas nav tik plaši pārstāvēta, un to labo piemēru Latvijā ir pavisam maz, bet mēs noteikti gribam būt vieni no šī pulciņa.  Šī ideja sākotnēji dzima Jāņa galvā, jo viņš vēlējās uzlabot savu veselību un, klausoties Džo Rogana podkāstu, viņš iegādājas Ežu dižadateņu sēņu pulveri jeb angliski Lion’s mane. Sākot dziļāk pētīt to ietekmi uz veselību un audzēšanas procesu, nolēmām, ka šis ir tas, ko vēlamies darīt.  Tā nu maziem solīšiem uz to arī ejam. Pretendēsim uz Eiropas finansējumu jaunajiem lauksaimniekiem, kas ir fantastiska iespēja un paver tik daudz durvju,, taču līdz tam vēl ceļš ejams. Līdz tam vēl ir tik daudz iespēju, kā parādīt sevi un kaut mazliet popularizēt savu saimniecību.  Esam izveidojuši Facebook lapu – “Mūsu mājas Sprīdīši”, kurā es stāstu par mums, par mūsu atklājumiem, dalos receptēs ar to, cik vienkārši ir izcept pašiem savu maizi, iekopt dārziņu un eksperimentēt ar dažādām bioloģiskām metodēm dārzkopībā.  Nākot tuvāk rudenim, noteikti dalīsimies ar to, kā piepildām pagrabu ziemas krājumiem. Ietrenējam roku arī bērzu sulu tirgošanā, kas guva lielu atsaucību, un noteikti atkārtosim to arī nākamajā gadā. Un šī visa pieredze, ko gūstam, ir kā laba mācību stunda un kalpo mums kā labs starts nākotnei.”

- Kā vērtējat iegūto pieredzi “Laukiem būt!” mācībās?

“Ieguvām papildu pieredzi un pieslīpējām sevi un savu ideju, visā mācību procesā mēs bijām starp cilvēkiem, kuri domā līdzīgi, starp cilvēkiem, kuri jau ir kaut ko sasnieguši, starp cilvēkiem, kuri vēlas sasniegt vēl vairāk, un tas viss bija ļoti iedvesmojoši, jo ikdienā mums nesanāk satikt tika daudz uzņēmīgu cilvēkus.  Un tas dod papildus motivāciju un degsmi turpināt. Jāpiemin, ka esam jaunie vecāki un mūsu mazulim, uzsākot mācības, bija tikai divi mēneši, un tas, ko mēs sajutām, bija milzīgs atbalsts mums un iespēja mācībās piedalīties visiem kopā.  Šīs bija vienas no mācībām, par kurām varu teikt, ka tās bija katras minūtes vērtas. Šī ir ļoti laba iespēja tiem, kuri baidās no sevis prezentēšanas un no publiskās runas, esmu vieno no tiem, un šis ir ļoti labs treniņš, lai kaut mazliet pārkāptu savām bailēm.”

- Kādi ir jūsu nākotnes plāni?

“Mēs noteikti redzam sevi “Sprīdīšos” – saimniecībā, kas ir balstīta uz ģimeniskām vērtībām. Auklējam un lolojam ideju par sēņu audzēšanu un gaidām,  kad tiks izsludināts nākamais projekts. Bet mēs noteikti negaidām, rokas klēpī salikuši – cītīgi mācāmies un apgūstam jaunas zināšanas, lai nākotnē piedāvātu ne tikai sēnes, bet arī dažādus pašu gatavotus labumus. Jānis ir uzsācis biškopības kursu apguvi ar mērķi nākotnē iegādāties bišu stropus. Par to sīkāk noteikti informēšu mūsu Facebook lapā. Mēs esam par to, lai notiek paaudžu nomaiņa laukos, vēlamies parādīt, ka šeit ir iespējas arī jaunajiem un uzņēmīgajiem!  Mums nav veiksmes formulas, kā sasniegt to, ko vēlies, bet mēs pilnīgi noteikti varam teikt to, ka kopā skatīties vienā virzienā ir daudz vieglāk. Tāpēc mēs novēlām atrast  to savu domu biedru, dvēseles draugu vai atbalsta personu, ar kuru kopā iet būs vieglāk un, ja ceļā sanāk paklupt, lai ir kas tevi atbalsta. Tā noteikti ir mūsu veiksmes formula. Ar mīlestību no “Sprīdīšiem!”

Agnese Genava,

LLKC Jelgavas biroja uzņēmējdarbības konsultante

Foto: Marta Kulačkovska