Attīsta piedāvājumu Latvijas tirgum un virzās uz eksportu

Ar Almas Bērziņas vārdu un darbiem vairs nav īpaši jāiepazīstina. 2015. gadā viņa kļuva par Bauskas novada Vecsaules pagasta zemnieku saimniecības «Jundas» īpašnieci un pieteica sevi gaļas liellopu audzētāju nozarē. Pēc trim gadiem Zemkopības ministrijas konkursā «Sējējs 2018» tika atzīta par labāko nominācijā «Jaunais veiksmīgais zemnieks».

Tikai un vienīgi uz priekšu!

Pēc Almas Bērziņas iniciatīvas un ar pirmo 11 kooperatīva dalībnieku aktīvu līdzdalību 2021. gadā tika nodibināta lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) «Latvijas Liellops» (LL), un viņa kļuva par tās valdes priekšsēdētāju.

Vēl pēc gada jaunais kooperatīvs uzvarēja konkursā «Sējējs 2022», nominācijā «Gada veiksmīgākā kopdarbība», bet viens no kooperatīva dalībniekiem, SIA «LIZAGRO», saņēma veicināšanas balvu nominācijā «Ģimene saimniecībā».

Īsumā izvērtējot 2022. gadu lauksaimniecībā, Alma Bērziņa uzsvēra: «Gads kooperatīvam bija savas iesāktās sistēmas stiprināšanas laiks. Mēs nostabilizējām iespējas ik nedēļu nodrošināt gardēžiem kvalitatīvas liellopu gaļas piegādes ļoti plašā Latvijas teritorijā katru ceturtdienu bez pārtraukumiem. Tas izdevās. Iesniedzām projektu Lauku atbalsta dienestā pasākumā «Ražotāju grupu un organizāciju izveide». Projektu apstiprināja, un mēs priecājamies par iespēju virzīties tālāk un attīstīt savas nākamās idejas, stiprinot savu vietu vietējās liellopu gaļas ražotāju un piegādātāju lokā. Tas nozīmē arī vairāku gadu saistības, kas dod patīkamu izjūtu, ka atpakaļceļa vairs nav – tikai un vienīgi uz priekšu!»

Ražot veselīgu pārtiku

Kooperatīvā sabiedrība «Latvijas Liellops» tika izveidota ar mērķi apvienot liellopu audzētājus, kam prioritāte ir nodrošināt tieši Latvijas patērētājus ar kvalitatīvu liellopu gaļu. Kooperatīvā ir 12 dalībnieki, dažādu šķirņu dzīvnieku audzētāji – gan bioloģiskās, gan integrētās saimniekošanas piekritēji Latvijā. Lopu nobarošanā zemnieki izmanto dabisko ganību zālājus vasarā, bet pļavās sagatavo lopbarību ziemai. Tas nozīmē, ka galaproduktam ir augstākā kvalitāte, un ir pierādīts, ka Latvijā to var sasniegt.

A. Bērziņa jau iepriekš uzsvērusi, ka lauksaimnieciskā ražošana nav tikai bizness, kas izteikts tonnās un hektāros. Tā galvenokārt ir pārtikas ražošana cilvēku patēriņam, tātad labas veselības avots. Latvija daudzu citu Eiropas valstu vidū salīdzinoši ir ļoti bagāta tieši ar šo iespēju nodrošināt tīru un veselīgu audzēšanas un nobarošanas vidi saviem ganāmpulkiem. Zāles lopbarību ēdušu liellopu gaļai ir izteiktāka garša un augstāka uzturvērtība; tā ir bagātāka ar antioksidantiem, omega 3 un A un E vitamīniem. Latvijas ganībās un dabiskos apstākļos audzēto liellopu gaļa neapšaubāmi ir veselīgāka.

Darbs ar pircējiem no ārzemēm

Viens no LL dibināšanas mērķiem līdzās iekšējā tirgus apgūšanai ir meklēt un attīstīt visdažādākās eksporta iespējas. 30. septembrī Alma Bērziņa «Jundās» pulcināja kooperatīva dalībniekus, nozares interesentus, lauksaimniecības organizāciju pārstāvjus uz LL jaunās eksporta novietnes atklāšanu, kā arī uz profesionālu un lietišķu tikšanos.

Uz pasākumu ieradās ap simts apmeklētāju, kas patīkami pārsteidzis «Jundu» saimnieci.

Viņa atzīst: «Veidojot komandu, ir svarīgi rast veidus, kā ikdienas darba dunā uzturēt dzīvu komandas garu. Pirmie tapšanas gadi kooperatīvam nu būs aizvadīti, sistēma nostabilizējusies, un tagad svarīgi veidot motivējošas un iedvesmojošas kopā būšanas. Pasākuma mērķis, protams, jaunās eksporta novietnes atklāšana, bet vēl šī pasākuma nolūks ir rast iespēju savstarpējai domu apmaiņai, ieteikumiem turpmākajam darbam, komunikācijas uzlabošanai kooperatīva dalībnieku vidū un uz patērētāja vēlmju izzināšanu vērstam darbam. Mana pieredze rāda, ka bieži vien cilvēkos rodas kaut kādi pieņēmumi, kas bremzē sadarbību. Tāpēc šādas tikšanās mums ir svarīgas. Domāju, pleca sajūta un savstarpēja domu apmaiņa nepieciešama arī pārējiem nozarē strādājošajiem.»

Alma Bērziņa stāsta: «Pāris gadu laikā uzkrātā pieredze ar piegādēm Latvijā rāda, ka patēriņš ir mazāks nekā gaļas liellopu audzētāju piedāvājums, tirgus apgūšana notiek pakāpeniski un samērā lēni. Tas mudina mūs meklēt iespējas eksportēt lopus. Pašlaik attiecība pret piedāvājumu vietējam tirgum un eksportam ir apmēram 30:70. Taču, ja nopietni strādāsim, tas var mainīties.»

Savā prezentācijā pasākuma laikā A. Bērziņa vērsa uzmanību uz vairākiem svarīgiem aspektiem piedāvājuma sagatavošanā. Saimniekiem nepieciešams sev skaidri definēt, ko piedāvāt eksporta tirgum, – vai tie ir vaislas dzīvnieki, atšķirtie teļi vai kaujamie liellopi. Skaidrs piedāvājums atvieglos sarunas ar pircējiem no ārzemēm. Nākamais solis – pareiza dzīvnieku sagatavošana pārdošanai. Pārdodamā grupa tiek nošķirta no bara (7–25 dienas), lai pasargātu dzīvniekus no stresa; tad ir saraksta izveidošana, dzīvnieku nosvēršana un piedāvājuma nosūtīšana pircējam.

Klausītājiem bija arī praktiskais uzdevums – eksporta novietnes apskate, kurā jau atradās grupa vaislas dzīvnieku, telīšu, un grupa nobarojamo. Vajadzēja veikt pirmo «ieceļotāju» dzīvsvara vizuālu novērtēšanu. Izrādās, ar ganāmpulku saimniekiem mēdz gadīties pārpratumi. Pašiem svaru nav, bet, kad lops atvests uz savākšanas punktu, svēršanas laikā mainās saimnieka viedoklis par saņemamo naudas summu… Taču vienošanās ar pircēju no ārzemēm jau noslēgta, un tad jāmeklē abām pusēm pieņemams kompromiss.

Rezultāts svarīgs no daudzpusējas sadarbības

Apskatot Latvijas kartē LL dalībnieku izvietojumu, redzams, ka mazāk iesaistījušies no Ziemeļkurzemes un Dienvidlatgales. Kooperatīva vadītāja gan apliecina, ka nav nolūka «noklāt» visu teritoriju, taču priecē ikviena interese. Arī īpaši pierunāt nevienu nevēloties – iniciatīvai un lēmumam jānāk no potenciālo dalībnieku puses, tad var veidoties patiesi veiksmīga sadarbība.

Alma Bērziņa gandarīta, ka informācija par LPKS LL jau pasākuma laikā izgājusi aiz tā «robežām» un saņemti jautājumi gan par iepirkšanu, gan transportēšanu. (Dalībniekiem bija pieejamas arī iepirkuma cenu lapas.)

Īpaši siltus vārdus «Jundu» saimniece veltīja uzņēmīgajiem celtniekiem. Betonēšanas darbus veica Arnis Pluta, bet metināšana un metāla aploki bija Viktora Starodubčeva meistardarbs. Saprotams, ka bez viņu profesionalitātes un darba tempiem būtu neiespējami dažu mēnešu laikā tikt pie jaunas eksporta novietnes.

Pasākumu apmeklēja un ar darba aktualitātēm iepazīstināja Raimonds Jakovickis, Gaļas liellopu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs, un Gatis Kaķis, Latvijas Šķirnes dzīvnieku audzētāju savienības un Kurzemes Ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacijas valdes priekšsēdētājs. Alma Bēziņa saņēma ziedus, apsveikumus un veiksmes vēlējumus kooperatīva darbībā, arī no LLKC Bauskas biroja pārstāvjiem Anitas Vismanes, konsultantes lopkopībā, un Edgara Dzelmes, augkopības konsultanta.

Kooperatīvs dod drošības izjūtu

Jurijs Prokofjevs ir SIA «Sita Nature Park» gaļas liellopu audzētājs Gulbenes novadā. Viņa saimniecībā ir 150 Herefordas un Angus šķirnes liellopi. Viņš atzīst, ka iesaistīties vienam no pirmajiem kooperatīvā LL pamudinājuši divi svarīgi faktori. Pirmkārt, viņš neuzskata sevi par izsoļu namu klientu vai saimnieku, kas pa lēto atdos uzpircējiem jaunlopus. Otrkārt, iedrošinājusi Almas Bērziņas darbošanās jauda un mērķtiecība. Jurijs uzsver, – ja vadību uzņemas nozares speciālists, kam ir sava saimniecība un pieredze tajā, tad viņam piemīt liela atbildības izjūta un cieņa pret cilvēkiem, ar ko kopā strādā. Tas raisa uzticību. Viņš domā, ka par kooperatīvu interese lēnām aug, un tas viešot cerību, ka kopīgi ieguldītais darbs nesīs augļus. Kooperatīvs dod drošības izjūtu.

Zane Pakalne ir pašnodarbinātā no Vecsaules pagasta «Skujām». Ģimenes saimniecība apkopj 60 Šarolē šķirnes un to krustojumu liellopus, bet lopus nodod izsoļu namam un kautuvēm. Zane kopā ar vīru arī piedalījās pasākumā «Jundās». Viņa domā, ka nodarbošanās ar tīršķirnes lopkopību nav viņas ceļš, gadījies arī nedaudz vilties šajā jomā. Par kooperāciju Zane izsakās cerīgi un ir pārliecināta, ka zemniekiem tā noteikti nepieciešama stabilitātei un attīstībai.

Ruta Keiša,

laikraksts “Bauskas Dzīve”

Foto: Ruta Keiša