“Bernātu Dzintariņš” – burvīga vide nesteidzīgai atpūtai

Otaņķu ģimene ar draugu un radu atbalstu un iesaistīšanos Bernātu dabas parka pievedceļa galā 2017. gada decembrī atjaunojusi un atvērusi kafejnīcu “Bernātu Dzintariņš”, kas vēsturiski šajā vietā atradusies kopš 1967. gada.

Mazais piejūras ciemats Bernāti atrodas Liepājas pusē, Nīcas novadā. Tas ir Latvijas galējais rietumu sauszemes punkts, te atrodas gleznainā Baltijas jūras balto smilšu pludmale, Eiropas nozīmes aizsargājamā Natura 2000 dabas teritorija “Bernātu dabas parks”, pastaigu takas un labiekārtotas atpūtas vietas. Cilvēki dodas šurp, lai baudītu jūru, dabu, pastaigātos svaigajā priežu sila gaisā, sēņotu, ogotu, aktīvi atpūstos un vienkārši smeltos enerģiju.

Idejas īstenošanai ir ieguldīti savi līdzekļi, piesaistīts aizdevums un Eiropas Savienības projektu līdzfinansējums – biedrības “Liepājas rajona partnerība” vietējās attīstības stratēģijas ietvaros. Pēdējos gados nopostītā un pamestā ēka ir pārvērsta par mājīgu kafejnīcu – gaumīgu oāzi meža ielokā, kurā ikviens sirsnīgi gaidīts izgaršot gardus ēdienus un dzērienus, izbaudīt patīkamo atmosfēru un vienkārši atvilkt elpu pēc pastaigas dabas parkā vai pludmales apmeklējuma.

“Dzintariņš” ir atdzimis, un pirmo mēnešu darbība rāda, ka tas bijis ļoti gaidīts, jo apmeklētāju plūsma nerimstas arī ēdināšanas nozarē ierasti tukšajos ziemas mēnešos.

Lai izzinātu, kā radās šī ideja un kādas ir attīstības ieceres, uz sarunu aicinājām draudzīgo Otaņķu ģimeni.

– Kad radās doma atjaunot tieši šo vietu?

– Uzņēmums dibināts projekta ““Bernātu Dzintariņa” atdzimšana” iesnieguma sagatavošanas laikā. Tas bija drosmīgs solis, pat pārdrošs – dibināt uzņēmumu bez darboties spējīgas infrastruktūras. Mūsu īpašumā bija vien daudziem vēl svaigā atmiņā palikušās senās kafejnīcas Bernātu “Dzintariņš” drupas – bez jebkādām inženierkomunikācijām. Bet mums vienmēr bijusi droša pārliecība, ka izdosies. Tieši šajā vietā un tieši šis pakalpojums ir bijis vajadzīgs vienmēr.

– Kas ir galvenais priekšnosacījums veiksmīgai uzņēmuma darbībai un attīstībai laukos?

– Ja atbildam par mūsu uzņēmumu, tad ir trīs ļoti svarīgi faktori: vieta, vieta un vēlreiz vieta. Šī ir aizgūta un sena atziņa. Nav mūsu secinājums. Taču “Dzintariņa” gadījumā – precīzs, kā naglai uz galvas – vieta.

– Kas veido draudzīgo “Bernātu Dzintariņa” komandu?

– Uzņēmuma darbībā ir iesaistīta teju visa Otaņķu ģimene – Laura vada uzņēmumu un strādā kafejnīcā kā viesmīle. Svaine Ilze ir bārmene un viesmīle. Mamma Liene – pieliek roku visur, kur nepieciešams, kā arī rūpējās par Facebook mājaslapu, lai sirsnīgi gaidītie ciemiņi vienmēr pirmie uzzinātu par jaunumiem kafejnīcā, tētis Jānis – saimniecības virsvadītājs un brālis Jānis neliedz māsai padomu inženiertehniskos jautājumos.

Mums šķiet svarīgi, ka visi jaunā uzņēmuma nu jau astoņi darbinieki ir nīcenieki. Par to mums prieks un lepnums. Vietējiem cilvēkiem ir darbs. Un mums – uzņēmējiem un pakalpojuma saņēmējiem – viņu profesionālais un atbildīgais darbs ir ļoti vajadzīgs. Mēs savus darbiniekus cienām un augstu novērtējam.

Bez ģimenes locekļiem draudzīgajā komandā vēl ir Nīcas vidusskolas skolniece, nīceniece Nikola Stase – izpalīdz kā viesmīle sestdienās un svētdienās. Grāmatvede otaņķniece Velta Pūķe saliek pa plauktiņiem ciparus un dokumentus.

Jana Sīle, profesionāla šefpavāre, jau no ieceres dzimšanas mums palīdzēja izauklēt virtuves plānojuma, aprīkojuma un ēdienkartes koncepciju. Pavāres Marika Kancena un Baiba Siliņa mūsu un savas idejas prasmīgi realizē ikdienā. Šie cilvēki līdz ar mums lēca nezināmajā un radīja atdzimušā “Dzintariņa” saturu, ko daudzi jau atzinīgi novērtējuši.

Nevaram nepieminēt kādu cilvēku, kurš no idejas līdz īstenošanai šķietami klusu, bet pastāvīgi, bijis mums cieši blakus, un tas ir Mārtiņš Sīlis – šobrīd arī nīcenieks. Mārtiņa radošums “Dzintariņā” ir sastopams ik uz soļa. To grūti vārdos raksturot, tas ir naudā nenovērtējams draudzīgs altruisms, ko Mārtiņš ieguldījis mūsu kafejnīcā – telpu plānojumā, fasādes risinājumā, interjerā, tēla un zīmola “čaklā skudra” izstrādē.

Tāpat, ja runājam par cilvēku iesaistīšanos, esam bezgala pateicīgi mūsu radiem un draugiem, kuri bez liekiem jautājumiem un jebkādiem nodrošinājumiem finansiāli palīdzēja piepildīt mūsu sapni. Un tie ir Arnolds Smiltnieks, Antra Freiberga un Ruta Šķubure. Esam pateicīgi visiem, kuri līdz ar mums atgriezuši Bernātiem leģendāro “Dzintariņu”.

– Kāda ir izveidojusies sadarbība ar iedzīvotājiem, vietējām saimniecībām un citiem uzņēmumiem?

– Mums ir ļoti labas attiecības ar vietējiem, kaut pieļaujam, ka tuvējiem kaimiņiem līdz ar kafejnīcas atdzimšanu ir izveidojušās arī sava veida problēmas un grūtības, ko rada pastiprināts cilvēku un automobiļu pieplūdums Bernātos.

Vairāki vietējie zemnieki un mājražotāji ir mūsu piegādātāji. Viesu namu saimnieki priecājas, ka aktīvajā sezonā būs vieta, kur viņu klienti varēs ieturēt maltīti. Kāds pavisam jauns viesu nams pat radījis saviem viesiem pakalpojumu paku, kur ir ietvertas arī pusdienas “Dzintariņā”. Mūsuprāt, šis ir izcili labs kooperēšanās piemērs, kas attīstāms, vairojams un pārņemams arī citiem tūrisma uzņēmējiem.

Esam iesaistījušies vietējā biedrībā “Mēs Bernātiem” un piedalāmies mazu ciema svētku un notikumu organizēšanā un atbalstām to norisi.

Vietējie cilvēki (un ne tikai vietējie) ar prieku mums atdāvinājuši savas dzimtas senlietas, pat relikvijas, kas šobrīd rotā kafejnīcas interjeru. Visu pat vienlaikus nevaram izvietot, ekspozīcija ik pa laikam tiks mainīta.

– Kas šobrīd ir tie cilvēki, kas dodas uz Bernātiem un arī izmanto “Bernātu Dzintariņa” piedāvātās iespējas?

– Esam definējuši, ka mūsu klienti ir Bernātu dabas parka apmeklētāji, kuru galvenais galamērķis ir izcilā Bernātu daba un jūra. Pastaigu un aktīvas atpūtas cienītāji te bijuši vienmēr un visos gadalaikos. Šajā ziņā Bernāti ir unikāla vieta. Lielākoties, protams, tie ir liepājnieki. Tā ir dzimtās sakņojusies tradīcija, ka atpūta pie dabas baudāma tieši Bernātos. Protams, ir arī vietējie Nīcas novada un Bernātu ciema ļaudis. Aktīvā tūrisma sezonā – vasarā – tie būs tūristi, Bernātu viesmīlības pakalpojumu sniedzēju klienti. Atsevišķi minami ir lietuvieši, kuri iecienījuši Liepājas puses pludmales.

– Kādas ir turpmākās ieceres uzņēmuma darba attīstībā?

– Mums uz četrām lapām datorrakstā ir gadiem (tiešām – gadiem!) papildināts ideju un ieceru saraksts. To soli pa solim īstenojam jau no pirmās uzņēmuma darbības uzsākšanas un kafejnīcas darbības dienas. Ne uz mirkli neesam apstājušies. Iesāktais darbs sokas labi, un pamazām jau pirmajos aktīvās darbības mēnešos varam turpināt attīstību, paralēli kārtojot saistības ar aizdevējiem. Visredzamākie tuvākie attīstības soļi būs pakalpojuma attīstība vasarā, kad vistiešākajā nozīmē iziesim ārā no telpām. Viens no operatīvajiem uzdevumiem ir atpūtas inventāra noma, ko esam iecerējuši sākt ar šo vasaru.

Jautāta, vai ir kāds īpašs ēdiens, ko apmeklētāji īpaši iecienījuši, Liene atbild, ka ļoti pieprasītas ir biezpiena bumbiņas jeb pončiki. Ir pastāvīgie klienti, kuri pat lūdz dot ziņu, kad tās gatavas, un zibenīgi ir klāt. Izslavēts pamatēdiens ir cepeškrāsnī ceptas cūkgaļas ribiņas, kas tiek pasniegtas ar sautētiem kāpostiem un kartupeļu daiviņām. Saimnieki  viesus vēlas cienāt gan ar kafejnīcas pirmsākumos iecienīto rasolu un citiem labumiem, gan ko mūsdienīgāku – karstu gulašzupu vai aso meksikāņu čili sautējumu. Ne tikai garšīgs ēdiens, bet arī gaišums, sirsnība, miers un atmosfēra, kas valda mazajā kafejnīcā, manuprāt, ir komandas panākumu pamatā, un no visas sirds novēlu viņiem to nezaudēt.

Šobrīd kafejnīca “Bernātu Dzintariņš” atvērta četras dienas nedēļā (no ceturtdienas līdz svētdienai), bet no Lieldienām plānots uzsākt pilnas nedēļas darbalaiku.

Aleksejs Kačanovs, Liepājas konsultāciju biroja vadītājs, lauku attīstības konsultants

Foto: personīgais arhīvs un Mārtiņš Sīlis