CIBRIC – jautra un izzinoša bērnība kopā ar mūsu valsts meža zvēriem

Egija Kliesmete ir aktīva Gulbenes jaunā māmiņa, kura  mērķtiecīgi veido bērnu zīmolu “CIBRIC”. To caurvij stāsts par Latvijas mežos mītošajiem dzīvniekiem, dabā sastopamajiem augiem un krāsām, kas mazajiem ķipariem slepeni un neuzbāzīgi māca par savas valsts skaistumu un bagātību, ikdienā rotaļājoties.

“CIBRIC” vīzija ir bērnu apģērbu un attīstību veicinošas rotaļāšanās vides radīšana mazuļiem no dzimšanas līdz 7 gadu vecumam, izceļot mūsu valsts mežu bagātības. Patlaban  galvenais produkts ir ērts, kvalitatīvs un skaists bērnu apģērbs. Meža zvēru zīmējumus veido pati Egija, un sietspiedes tehnikā tie tiek pārnesti uz bērnu drēbēm. Nelielajā uzņēmuma tapušas  drēbītes mazuļiem no dzimšanas līdz 4 gadu vecumam –  

bodiji, bosiku bikses un plānie džemperīši. Tuvākajā nākotnē Egija plāno radīt apģērbu arī lielākiem bērniem un paralēli  strādā, lai viņas Latvijas meža zvēru zīmējumi nonāktu arī uz bērnu attīstību veicinošajām rotaļlietām, traukiem un citiem viņu ikdienā noderīgiem produktiem. Egija ir priecīga, ka dzimusi Latvijā, dzīvo šeit, Gulbenē, un atzīst, ka viņa nevēlas būt kaut kur citur: “Esmu paspējusi daudz kur “izvandīties”, gan pa Latviju, gan ārpus tās. Mācoties biju Rīgā, Liepājā, tad Luksemburgā un Amerikā auklēju bērniņus, bet sapratu, ka vienīgā vieta, kur es jūtos harmoniski, ir šeit! Tā 2013. gada vasarā, kad nolēmu atgriezties Gulbenē, iepazinos ar savu dzīvesbiedru Elviju, ar ko kopā tagad audzinām divus burvīgus bērnus.”

– Pastāsti, kā pievērsies šai radošajai nodarbei un nonāci līdz “CIBRIC”?

– Neesmu pabeigusi Mākslas akadēmiju vai ko tik jaudīgu, taču māksla visu laiku ir bijusi blakus. Augu radošā ģimenē – tētis darbojās kultūras nozarē, mamma, viņas māsa un brālis ir keramiķi, līdz ar to visas bērnības vasaras pavadītas, palīdzot mammai un krustmātei viņu keramikas darbnīcā. Jau kopš sākumskolas tiku virzīta uz divām galvenajām olimpiādēm – matemātikas un vizuālās mākslas. Taču pēc vidusskolas izlēmu par labu matemātikai un iestājos LU Fizikas un matemātikas fakultātē, ieguvu dabaszinātņu grādu optometrijā, kur iegūtās zināšanas par bērnu redzes attīstību tagad noder “CIBRIC” darbībā, veidojot krāsu salikumus un dizainu. Bet, pabeidzot šīs studijas, tomēr gribējās atkal kaut ko radošu. No Mākslas akadēmijas es nobijos, jo šķita, ka es nespēšu tur iestāties, taču atradu citu piedāvājumu – Liepājas Universitātē sāku studijas datordizaina programmā un apguvu tur vairākas lietas, kas noder  darbā ar “CIBRIC”.

Gaidot meitiņu, biju iestājusies NVA “bezdarbniekos” un tur pieteicos viņu konkursā uzņēmējdarbības uzsākšanai. Tādēļ par “CIBRIC” sākumu uzskatu 2019. gada augustu, kad uzzināju, ka esmu šajā konkursā  tikusi pie atbalsta finansējuma, kas tajā gadā bija 5000 eiro. Nu bija jāsāk darboties. Projektā kā galveno ideju rakstīju, ka izveidošu sietspiedes darbnīcu, kur gatavošu mazuļiem dažādas noderīgas lietas ar meža zvēru un augu tematiku – pirmās mīkstās auduma grāmatiņas, gultiņas apmalītes, aktivitāšu paklājus, auduma grabuļus utt., taču, kad projekts tika apstiprināts, meitiņa jau bija piedzimusi, sapratu, ka tas viss man būs par traku sākumā, tādēļ radās doma savus mīļos dzīvnieku zīmējumus drukāt uz mazuļu apģērba, un tā tapa pirmās bērnu drēbītes.

– Kā radās zīmola nosaukums ”CIBRIC”?

– Ar nosaukumu sākumā negāja viegli – nekas skanīgs nenāca prātā, tas radās tikai pēc gada. Vēlējos, lai nosaukums ir latvisks, lai latvietis, to izlasot, uzreiz sajūt, ka tas ir kas tāds, kas ir tapis tepat Latvijā, taču, tajā pat laikā, lai tajā nav nekādu mīkstinājumu vai garumzīmju, lai tas ērti varētu darboties arī ārpus Latvijas robežām, kad tas kļūs aktuāli. Par “CIBRIC” liels paldies jāsaka mārketinga cilvēkam – Lāsmai Adamovičai, viņa man palīdzēja tikt pie šī superīgā nosaukuma.

– Kāpēc tieši šāda zīmējumu tematikas izvēle?

– Vēlējos, lai produktos, ko radu, ir šī sajūta par mūsu pašu zemi, bet ne tādā biežāk redzamajā variantā ar latvju spēka zīmēm, karogu vai uzrakstu “I love Latvia”. Tagad zīmolam ir trīs galvenie tēli – pelēkais zaķis, rudā lapsa un brūnais lācis, kas parādās gan uz apģērba, gan arī pirmajās rotaļlietās, taču, uzņēmumam attīstoties, gribu dot bērniem vairāk – radīt variantus, kā attīstīt savas zināšanas un prasmes, gatavojot vēl citas attīstību veicinošas rotaļlietas, dažādas “darba” lapas par mūsu meža zvēriem, augiem un skaistajām brūkleņu, melleņu, sūnu un citām dabas krāsām. Lai šie Latvijas meža zvēri un daba dzīvo mazajiem visapkārt – gan uz džempera, gan rotaļlietās, gan virtuvē cepumu formiņās un uz krūzītes, gan uz spilvena, ejot gulēt. Ideju ir ļoti daudz, tik jāsāk tās soli pa solim realizēt.

Pamana un izmanto iespējas

Lai gan Egija ir savas uzņēmējdarbības sākumposmā, viņa  aktīvi izmantojusi dažādas iespējas, lai paplašinātu savas zināšanas – piedalījusies gan Madonas biznesa inkubatora   programmā, gan Valsts Lauku tīkla jauniešu uzņēmējdarbības mācībās un konkursā “Laukiem būt!” Egija atzīst, ka šīs mācības bijušas ļoti vērtīgas un iesaka tās izmantot ikvienam jaunajam uzņēmējam. Lai gūtu finansiālu atbalstu sava biznesa attīstībai, Egija rakstīja LEADER projektu sietspiedes darbnīcas uzlabošanai un tuvākajā nākotnē plāno piedalīties arī Gulbenes novada pašvaldības jauno uzņēmēju grantu konkursā “Starteris.” “Iespēju, manuprāt, ir mežonīgi daudz, ir tik jāļauj sev tās  ieraudzīt. Nudien nav jādara viss pašai, jāmeklē mentori, kas palīdz ar idejām, kas iesaka kā darīt labāk un gudrāk. Iespējas ir,” saka Egija.

– Tev ir divi mazi bērni, kā tu visu paspēj?

– Melotu, ja teiktu, ka tas ir trakoti vienkārši! Pats nozīmīgākais elements tagad noteikti ir laiks. Mūsu ģimenē aug divi mazi, superīgi bērni – Elizabetei ir 3 gadi un Gustavam 2. Vispirms es esmu mamma un tikai pēc tam “CIBIRC” veidotāja. Bet, kā jau daudzi jaunie uzņēmēji – gandrīz visu daru pati: domāju idejas, zīmēju zīmējumus, apstrādāju tos grafiskajās programmās, drukāju, braucu uz tirdziņiem, kārtoju grāmatvedību, stāstu par “CIBRIC” sociālajos tīklos. Liels paldies ģimenei, ka mani atbalsta, bez viņiem tas nebūtu iespējams. Bērni ir lieliski un piepilda mūs ar mīlestību un daudz prieka, taču paralēli man kā mammai ir arī liels nogurums, un, lai enerģijas zudumu atgūtu, man ir nepieciešams laiks sev. Nekad iepriekš neesmu izjutusi nepieciešamību visu tik ļoti plānot kā tagad. Ideāli tas man vēl neizdodas, taču tā ir vēl viena jauna prasme, ko cenšos uzlabot. Realitātē es “CIBRIC” darbiem varu pievērsties vidēji vienu dienu nedēļā, bet pārējo cenšos paveikt vakaros vai naktī, kad bērni ir aizmiguši, ja vien es neesmu aizmigusi kopā ar viņiem. Visu laiku nāk jaunas idejas, ko varētu uzlabot, papildināt, bet, kamēr bērni ir mazi, ir jāpavada laiks ar viņiem, tas ir ļoti īpašs, tikmēr jāaudzina sevī pacietība un miers, ka arī visus “CIBRIC”  sapņus es paspēšu, tikai citādākā tempā.

– Kas ir visgrūtākais, realizējot savu sapni?

– Iespējams, pirms diviem gadiem, kad “CIBRIC” man bija vairāk sapnis kā realitāte, es teiktu, ka drosme sākt, bet šodien esmu pārliecināta, ka tā ir disciplīna. Ir trakoti daudz jāplāno un jācenšas no radošā sapņu haosa piezemēties reālos darbos – sadalīt katru nākotnes tālo sapni mazākos mērķos un uzdevumos, un disciplinēti katru dienu darīt kaut niecīgu solīti pareizajā virzienā. Esot pašam sev priekšniekam, ir ļoti viegli palikt tajā sapņainajā haosā!

– Kas neļauj padoties, saskaroties ar grūtībām?

– Ja tā pavisam godīgi – tad paldies man pašai, ka šo visu uzsāku, piesakoties konkursam un projektam, tas gan deva atspērienam nepieciešamo finansējumu, gan arī radīja saistības uz vairākiem gadiem. Ja citi no tā baidās, es teiktu, ka šīs saistības ir superpalīgs – jo, kad tomēr iezogas doma, vai es to varu, vai es spēšu izaugt, tad nav variantu – ir vienkārši jādara! Iespējams, bez šīm saistībām es būtu kādā brīdī domājusi, ka varbūt tomēr tas nav priekš manis – veidot ko savu. Protams, liels virzītājspēks ir arī klientu saņemtās atsauksmes, labie vārdi un visvairāk klientu atkārtotie pirkumi – tas ļoti palīdz augt pašapziņai, ka daru ko pareizu un vērtīgu.

– Ko iesaki pārējiem jaunajiem uzņēmējiem, kuriem ir kāds sapnis?

– Darīt! Atmest bailes un attaisnojumus, un sākt! Es ieteiktu nevis vienkārši sākt, bet atrast arī šim starta pakāpienam kādu projektu konkursu, kurā virzīt savu ideju – jo tas ne vien dos iespēju gūt sākuma finansējumu, bet arī, rakstot biznesa plānu, liks reālāk un plašāk izprast pašam savu sapni!

Maija Malberga,
LLKC Gulbenes biroja uzņēmējdarbības konsultante

Foto: no ģimenes arhīva