Daugavpils novada Naujenes pagastā tiek attīstīta organisko olu ražošana

Zemnieku saimniecība Smilgas ir dibināta 2000. gadā, tās īpašnieks Juris Grustāns saimniecībā nodarbojas ar Limuzīnas un Simentāles gaļas šķirņu liellopu audzēšanu, kā arī ar upeņu, ābolu, ķiploku un lauka dārzeņu audzēšanu. Saimniecība tika pārņemta no vecākiem, bet jaunajam saimniekam radās ideja par papildnozares attīstīšanu, un, sākot ar 2019. gadu, saimniecība uzsākusi nodarboties ar organiski audzētu vistu olu ražošanu.  Šāda ideja saimniekam ir radusies, domājot par veselīgu pārtikas produktu, ko piedāvāt tirgū.

Juris stāsta, ka organiskā vistkopība tas ir dzīves stils, kas prasa idejas, tā ir pārliecība par augstas kvalitātes pārtiku. “Mēs visi zinām par bioloģiski audzētiem dārzeņiem un augļiem, mazāks cilvēku loks zina par organiskajiem dārzeņiem un augļiem, tā saucamajām permakultūrām. Daudzi dzirdējuši par nehumāniem nežēlīgiem apstākļiem, kādos tiek turēti broileru cāļi vai dējējvistas. Šis putns ir ļoti ierobežots platībā, uz vienu kvadrātmetru audzē apmēram 16 broilerus un dējējvistas galvenokārt atrodas liela izmēra baterijās, būros, kur putns gandrīz nespēj apgriezties. Ar barības piedevām – augšanas stimulatoriem – broileri sasniedz kaušanas svaru sešu nedēļu laikā, kad parastos apstākļos šis periods aizņem četrus mēnešus. Organiskā vistu audzēšana atšķiras ar to, ka putni uzturas sev dabiskā vidē, bez ganību laika ierobežojumiem, brīvi pastaigājas “ganībās”, kas regulāri tiek pārvietotas jaunā vietā, pārvelkot mobilo vistu kūti un pārliekot tīklu. Svarīgi faktori ganībās ir sēklas un kukaiņi, kas labvēlīgi ietekmē putnu veselību. Piemēram, kukaiņu apvalks kairina putna kuņģa gļotādu, stimulējot gremošanu un palielinot kuņģa skābumu, tas uzlabo imūnsistēmu. Rūgtā zāle pozitīvi ietekmē žults sekrēcijas darbību, uzlabo gremošanu un labvēlīgi ietekmē vielmaiņas procesu, tāpēc augstas kvalitātes ganībām ir liela nozīme putnu veselībā, un ir pašsaprotami, ka veselīgas vistas dēj veselīgas olas, ko mēs lietojam uzturā.”

Saimniecībā vistām olu dēšanai un nakšņošanai ir brīvi pieejama mobilā kūts ar laktām un dēšanas ligzdām, kur arī lietus laikā un gaidāmo briesmu gadījumā vistas var paslēpties. Šeit vistas brīvi uzturas dabiskā vidē, netiek barotas ar augšanas stimulatoriem, antibiotikām un citām mākslīgi radītām piedevām. Piebarošanai tiek izmantota organiska un bioloģiska barība, kas tiek audzēta uz vietas saimniecībā vai arī iegādāta no apkārt esošajām bioloģiskajām saimniecībām.

Mobilo vistu kūti Juris izgatavoja pats, ievērojot visas vistu labturības prasības. Vistu kūts ir aprīkota ar laktām, individuālajām dēšanas ligzdām, kur ir ieklāti mīksti paklājiņi, lai mazinātu olu sasišanu, vieglākai tīrīšanai un vistu komfortam, ar barotavām un vienmēr svaigu dzeramo ūdeni. Saimniecībā ir izvēlētas Leghorna šķirnes vistas, tā ir sena, populāra šķirne Latvijā. Putni gadā izdēj 280–300 olu. Šīs šķirnes vistas labi aklimatizējas, ir izturīgas un ātraudzīgas. Tā kā saimniecībā tiek audzēti dārzeņi, ar tiem tiek piebarotas arī vistas, jo īpaši profilakses nolūkos ar ķiplokiem. Izdētās olas tiek savāktas reizi dienā  un līdz realizācijai tās tiek glabātas ledusskapī, realizētas 10 vai 6 olu lielās iepakojuma bretēs.

“Ar ko mans produkts atšķiras no līdzīgiem? Manuprāt, visprecīzāk uz šo jautājumu savās publikācijās ir atbildējusi vides žurnāliste Anitra Tooma: “Tu esi tas, ko tu ēd!” Mana pārliecība pilnībā sakrīt ar autores teikto. Mums ir jāzina, ko mēs ēdam un ļoti rūpīgi jāizvēlas produkti, ko mēs ēdam. Paskatoties apkārt, mēs uz katra soļa saskaramies ar milzum lielo saslimšanu skaitu, jo īpaši bērnu vidū, gan dažāda veida alerģijas, gan cita veida slimības. Bieži vien tas ir tieši no pārtikas, ko mēs lietojam. Es piedāvāju saviem klientiem veselīgu produktu, par kura izcelsmi es tiešām esmu pārliecināts. Vistu turēšanas apstākļi un barošana būtiski atšķiras no turēšanas apstākļiem lielajos kompleksos, attiecīgi arī būtiski atšķiras manis piedāvātā produkcija no lielveikalu piedāvājuma”.

Juris Grustāns 2018. gadā absolvēja Latvijas Lauksaimniecības universitātes Tehnisko fakultāti, kur ieguva bakalaura grādu mašīnbūvē, specialitāte – lauksaimniecības tehnikas inženieris. Studiju laikā ieguva teorētiskās zināšanas, ko šobrīd pielieto savā saimniecībā. “Mani iedvesmo jaunas un neparastas idejas, patīk radoši risinājumi ideju realizēšanā. Arī ideja par mobilo vistu kūti, kas angliski skan “Chicken Caravan”, radās jau studiju laikā. Esmu daudz pētījis un iepazinies ar Riharda Perkinsa (Ricgard Perkins) pieredzi šajā jomā, diemžēl Latvijā praktiski nav pieejama literatūra par šo vistkopības metodi, izņemot dažus rakstus presē, nedaudz krievu izdevumos, bet pārsvarā tie ir tikai angļu izdevumos publicēti.”

Juris 2018. gadā piedalījās LLKC Daugavpils konsultāciju biroja organizētajās mācībās “Atbalsts lauku jauniešiem uzņēmējdarbības veicināšanai” un prezentēja savu biznesa ideju konkursā “Laukiem būt!”, kur diemžēl par laureātu nekļuva. Viņš 2019. gadā ar savu ideju piedalījās Daugavpils novada konkursā topošajiem un jaunajiem uzņēmējiem, kur ideja tika atbalstīta. Par konkursa granta līdzekļiem  iegādājās  putnu automātiskās dzirdnes, specializētās barotavas, ledusskapi olu uzglabāšanai.

Saimniecība ir saņēmusi PVD atļauju olu realizācijai mazos apjomos.

Iegādājās inkubatoru kur šobrīd tiek perēti pirmie cālēni, ar ko pakāpeniski  tiks paplašināts vistu ganāmpulks jo pieprasījums pēc produkcijas ir ļoti liels.

Plāni šogad: broileru, tītaru  un trušu audzēšana  savām vajadzībām un realizēšanai.

Saimniecība ir atrodama jaunajā novadagarša.lv katalogā, kur ikviens interesents var apskatīt informāciju par saimniecību, tās atrašanās vietu, iegūt saimnieka kontaktus un pasūtīt veselīgo produktu.

Olas vienmēr ir bijis un būs pieprasīts produkts, tās var vienkārši un ātri pagatavot daudz un dažādos veidos. No olām izdodas gardas brokastis, kas bagātas ar olbaltumvielām un Omega 3 taukskābēm. Vistu olas ir ne tikai gards, bet arī veselīgs produkts, daudzu vitamīnu un mikroelementu avots, kas nepieciešams pilnvērtīgam un ilgam mūžam. Galvenais ir pareizi tās pagatavot, lai saglabātu olu vērtīgās īpašības. Ņemot vērā to, ka mēs arvien vairāk pievēršamies veselīgu produktu lietošanai uzturā, tieši šādā veidā iegūtās olas ir vērtīgs un pieprasīts produkts.

Inna Kolomijčuka,
LLKC Daugavpils konsultāciju biroja uzņēmējdarbības konsultante

Foto: no Jura Grustāna  personīgā arhīva