Dižozola kafijā mīt dabas spēks piemājas saimniecībā „Laurīši”

Jērcēnu pagastā Strenču novadā mājražotāja Ņina Laurenoviča gatavo iecienīto „Dižozola” kafiju no ozolzīlēm. Šī produkta nosaukums izraudzīts, godinot „Kaņepju” dižozolu, kas atrodas nedaudz tālāk par kilometru no Jērcēnmuižas un ir otrs lielākais ozols Baltijā un Latvijā. Šis ir populārākais no piemājas saimniecībā ražotajiem produktiem, bet top arī citi, rodas jaunas receptes, tagad tiek piedāvāts garšaugu maisījums „Miķelītis”. 

Ražošana sākta bez raizēm

Uzsākot mājražošanu, saimniecei problēmu nav bijis. Ņina Laurenoviča uzskata, ka nevajag baidīties, jo prasības, lai nodarbotos ar mājražošanu, ir izpildāmas, bet jārēķinās ar to, ka par prasību pareizu izpildi ir jāmaksā.Ar kontrolējošām institūcijām izveidojusies laba sadarbība. Pārtikas un veterinārā dienesta speciālisti  katru gadu apmeklē saimniecību un aizpilda pārbaudes aktu, kurā atzīmē prasību izpildi, sniedz rekomendācijas, ko nepieciešams uzlabot.

Par ražotni kļuvusi mājas virtuve ar malkas plīti. Visas izejvielas tiek audzētas piemājas saimniecībā. Vienīgi ozolzīles tiek vāktas no apkārtējiem ozoliem. Daudz tiek savākts arī no paša Jērcēnu pagasta dižozola. Saimniecībā pirms pieciem gadiem ir iestādīts ozols, no kura varēs iegūt izejvielas bioloģiskajai kafijai. Kafijas ražošanas process ir ilgs un darbietilpīgs. Kad zīles savāc no ozoliem, tās mazgā un sagatavo žāvēšanai. Labos laika apstākļos žāvē bēniņos vai uz pannas cepeškrāsnī.

Kafijas ražošanā Ņinas kundze izmanto no vecmāmiņas mantotās zināšanas, kura gatavoja kafiju no miežiem un cigoriņiem. Pārējais apgūts pašmācības ceļā, – daudz ko priekšā pateikusi pašas pieredze, kā arī nemitīgie eksperimenti ar garšām. Saimniece atzīst, ka vajadzētu mehanizēt tehnoloģisko procesu un iegādāties modernas žāvēšanas krāsnis, kā arī vagoniņu, kur notiktu ražošanas process, līdz ar to palielinātos saražotās produkcijas daudzums.

Saimniece ir pati sastādījusi vairāku veidu receptes un procesa aprakstus. Populārākā ir tā, kuras malumā ir ozolzīles, cigoriņi, mieži un burkāni, kā arī otra – no miežiem, cukurbietēm un cigoriņiem.  Ozolzīļu kafija ārstē mazasinību, kaulu trauslumu, palīdz pret kuņģa sāpēm. Gardais dzēriens nesatur kofeīnu, tāpēc to var dzert, neuztraucoties par asinsspiediena svārstībām. Kafijai piemīt savelkošas īpašības, tā normalizē gremošanu. 

Ņina ar šo nodarbi aizpilda savu brīvo laiku, un, tā kā tas sagādā prieku, neapstājas pie sasniegtā un vienmēr domājusi arī par citas produkcijas ražošanu. Tagad tas īstenots, un top sklandrauši, un tiek audzēti un vākti  tējas augi, kā arī nedaudz saimniece nodarbojas ar biškopību. Produkcijas izejvielas tiek uzglabātas siltā vietā, un uzglabāšanas apstākļi regulāri tiek uzraudzīti. Jau saražotā kafija tiek glabāta papīra paciņās sausā vietā.

Viss tiek rūpīgi dokumentēts

Sākumā šķitis sarežģīti sakārtot nepieciešamo dokumentāciju. Bet tas bijis jāapgūst, jo skaidri un gaiši saprasts, ka grāmatvedības uzskaites noteikumi būs jāizpilda. Katras produkcijas partijas ražošanas process tiek rūpīgi dokumentēts. Produkcijas paraugi tiek vesti uz mitruma pārbaudi, regulāri tiek veiktas arī izmantotā ūdens analīzes, jo pārtikas mājražotājam jāsaņem apliecinājums par ūdens tīrību.

Vaicāta, vai ir sarežģīti piemeklēt iepakošanas materiālu saražotajai produkcijai, Ņina saka: „Sākums bija grūts. Nezināju, kur to meklēt. Tikai, apmeklējot tirgus un veikalus, pētot dažādus iesaiņojuma veidus, izvēlējos piemērotāko – papīra iepakojumu. Žēl, ka tirgotāji vai ražotāji nepiedāvā iepakojuma materiālus reģionos, tuvāk mājām.” Tāpēc Ņina tos iegādājas Rīgā un Valmierā.

Vislabākā reklāma ir pats nosaukums

Galveno produkcijas veidu – „Dižozola kafiju” – palīdz reklamēt pats tās nosaukums. Saimniecība iekļauta arī tūrisma maršrutos, lai cilvēki, kuri brauc uz Jērcēniem un apskata dižozolu, varētu arī iepazīties ar kafijas ražošanu, piedalīties piknikā vai degustācijā. Ir izdots informatīvs materiāls trijās valodās, kurā ir stāsts par garšīgo ozolzīļu un cigoriņu kafiju.

 Produkcija tiek realizēta tirgos, dažādos novada pasākumos, tiek piedāvāta tūristiem, semināros un savā saimniecībā. Produkciju palīdz realizēt arī Strenču novada domes tūrisma centrs. Pārdošanai tiek veltītas tirgus dienas, taču ne bieži, jo problēmas sagādā nokļūšana uz tirdzniecības vietām, transports.  Tāpēc par izdevīgāko Ņina uzskata produktu realizāciju savā saimniecībā, kur nav nepieciešamas papildu izmaksas par transportu un tirdzniecības vietu. Informāciju par potenciālajiem tirdzniecības iespējām Ņina iegūst, klausoties radio un lasot preses izdevumus, viņa saņem arī personīgus uzaicinājumus uz pasākumiem, sazinās ar citiem nozares kolēģiem internetā. Topošajiem mājražotājiem, lai labāk organizētu pārdošanu, Ņina Laurenoviča noteikti ieteic apmeklēt apmācības par mārketingu. Ņina ir piebiedrojusies tiešās pirkšanas pulciņiem Valmierā un Smiltenē. 

Padomā atkal jauni produkti

Lai palielinātu ražošanas apjomu, vispirms jāizpēta tirgus un jābūt pārliecinātam, ka produktam būs pircēji. Nevar riskēt arī ar nepārdomātiem ieguldījumiem, tāpēc Ņina ir gandarīta, ka sākumā izlēmusi ražot pati savās mājās un nav piesaistījusi ārējo finansējumu. Lai gan pati viņa nav izmantojusi arī Eiropas Savienības atbalsta programmas, tomēr jaunajiem mājražotājiem iesaka to darīt, jo dzirdēts par pozitīvu citu cilvēku pieredzi. Ņinai ir ierobežota iespēja apjoma palielināšanai telpu trūkuma dēļ, bet pieprasījums tiek nodrošināts. Par pozitīvo mājražošanā Ņina uzskata to, ka tā ir iespēja pensionāram  papildināt ģimenes budžetu.   

Savu biznesu Ņina  noteikti turpinās, jo kafijas ražošana ļāvusi satikt arī interesantus cilvēkus un likusi apgūt prasmi strādāt ar datoru un izmantot internetu, kas dod iespēju uzzināt daudz noderīgas informācijas. Viņa saka: „Arvien vēlos izmēģināt kaut ko jaunu. Plānoju attīstīties, izdomājot netradicionālus produkcijas veidus.” Piebilstams, ka saimnieces darbošanos cilvēki atzinīgi novērtē, un viņa saņēmusi Strenču novada domes apbalvojumu „Gada cilvēks uzņēmējdarbībā”.

Gunita Kainaize,

LLKC Valkas nodaļas Strenču novada lauku attīstības konsultante

Dace Millere,

LLKC sabiedrisko attiecību speciāliste