Dobelē teorētiskās mācības jauniešiem noslēdzas ar praktisko pieredzi

LLKC Dobeles nodaļā noslēgušās interaktīvās programmas jauniešiem „Tu vari vairāk!” mācības. Tapušas idejas uzņēmējdarbības attīstībā par putnu dārza izveidi, meloņu audzēšanu, biškopības attīstību u. c.

Pirmā tikšanās ar jauniešiem notika informatīvajā dienā, kurā LLKC Jelgavas un Dobeles nodaļu speciālistes iepazīstināja ar Valsts Lauku tīkla jauniešu programmas pasākuma mērķi un programmu, un savā pieredzē par jauniešu programmu un konkursu „Laukiem būt!” dalījās 2013. gada konkursa finālists Jānis Hercbergs un 2014. gada finālists Mārtiņš Millers. Viņi pastāstīja par mācību laikā iegūto, izstrādājot biznesa plānu savai idejai, kā arī savas idejas aizstāvēšanas pārliecības nezaudēšanu konkursa žūrijas priekšā. Tika uzaicinātas arī vietējās uzņēmējas  – SIA „100 grami dabas” valdes locekle Ilona Zaķe un mājražotāja Lorita Miķelsone, kuras dalījās pieredzē par uzņēmējdarbības uzsākšanu un sniedza dažādus ieteikumus un vēlējumus.  

Turpmāk piecās mācību dienās jaunieši apguva zināšanas personības izaugsmē un komandas veidošanā, teorētiskas zināšanas par uzņēmējdarbības formas izvēli, uzņēmuma dibināšanas kārtību, biznesa plāna izstrādi un mārketinga pamatiem, mācījās sastādīt finanšu plānu. Par pieejamo banku atbalstu jaunajiem uzņēmējiem informēja Attīstības finanšu institūcijas „Altum”” Jelgavas reģionālā centra vadītāja Mārīte Lazdiņa un DNB bankas Jelgavas filiāles pārstāve Kristīne Krūmiņa. Savukārt LLKC konsultantes jauniešiem sniedza informāciju par Lauku attīstības programmas plānotajiem pasākumiem un ES finansējuma piesaisti. Mācību laikā viesos tika uzaicināti  arī uzņēmēji, kuri dalījās pieredzē uzņēmējdarbības uzsākšanā, produktu tirdzniecībā un komunikācijā ar patērētājiem. Saistoša diskusija izvērtās ar SIA „Tērvetes veltes” valdes locekli un biedrības „Tērvetes mājražotāji un amatnieki” vadītāju Sandri Laizānu.

Pēdējā mācību dienā jaunieši prezentēja savas biznesa idejas. Dobeles mācību grupas jauniešiem tās bija dažādas  –  putnu dārza izveide zemnieku saimniecībā, meloņu audzēšana un realizēšana vietējā tirgū, netradicionālu lauksaimniecības un eksotisku dzīvnieku audzēšana lauku tūrisma attīstībai, biškopības nozares attīstība, 3D printeru pakalpojumu sniegšana un amatniecība.

Noslēdzoties teorētiskajām mācībām, jaunieši devās mācību braucienā smelties pieredzi pie Iecavas un Bauskas novadu uzņēmējiem. Braucienā piedalījās 21 jaunietis, kas bija mācījušies Dobeles un Jelgavas nodaļās ne tikai šogad, bet arī iepriekšējos gados. Bija arī daži jaunieši, kuri apsver domu mācīties nākošgad.

Diena bija saspringta, jo tika apmeklētas septiņas saimniecības, kuras bija izvēlētas atbilstoši jauniešu biznesa idejām. Iecavas novadā z/s „Cepļi” bioloģiski saimnieko Ruta Āboliņa ar ģimeni. Saimniecības pamatnozare ir biškopība. Tiek aprūpētas 85 bišu saimes, kuras atrodas ganībās Iecavas un Vecumnieku novados. Pie mājas 6 hektāros tiek audzēti dārzeņi, augļi un ogas. Liels palīgs dārza darbos ir vienpadsmit gadus vecais mazdēls Ralfs. Produkcija lielākoties tiek realizēta tirdziņos, kurus organizē Latvijas zemnieku federācija (LZF), kurā Ruta ir aktīvs biedrs. Latvijas biškopības biedrībā Ruta ir valdes locekle. Papildu nozare Rutas ģimenei ir lauku tūrisms, kur tiek piedāvāts iepazīties ar bišu dzīvi, degustēt bišu produktus, kā arī ir iespējams izīrēt pirti. Saimniece Ruta laipni visu izrādīja, izstāstīja, deva noderīgus padomus un atvadoties jauniešus aicināja nekautrēties zvanīt, ja rodas kādi jautājumi.

Nākamā iepazīšanās bija ar SIA „Rise”, kas jau 20 gadu nodarbojas ar ziedu, dāvanu, suvenīru un kancelejas preču tirdzniecību pašā Iecavas centrā. Vadītāja Signe Potaša dalījās pieredzē par savas uzņēmējdarbības uzsākšanu, pārnākot uz dzīvi laukos no Rīgas. Signei bija savi ieteikumi ziedu un floristikas darbu realizācijā, kas ir atkarīga arī no modes tendencēm. Laukos un lielpilsētās krasi atšķiras ziedu sortimenta pieprasījums. Savulaik veikala „Rise” neizmantotā pagraba zāle krīzes un sarukušās pirktspējas dēļ bez maksas kādu laiku bija atvēlēta skolēnu mācību uzņēmumiem tirdzniecībai. Signe ar dzīvesbiedru Reno netālu no Iecavas veido atpūtas kompleksu „Līčupes”. Signe ir apguvusi arī pirtnieces zināšanas. Sadarbībā ar Iecavas sieviešu klubu „Liepas” ir rīkotas nometnes astmatiskiem bērniem. Par nometņu rīkošanas nosacījumiem Signei bija savs stāstījums. Atvadoties viņa jauniešiem novēlēja nodarboties ar tādu biznesu, kas pašiem tīk un ir sirdslieta, tad viss izdosies. Un ļoti piedomāt par kredītu ņemšanu, lai tas nav kā slogs vairāku gadu garumā.

Iepazīšanās ar uzņēmējdarbību turpinājās Codes pagastā, kur brīvdabas apskates objektā „Trušu pilsētiņa” jauniešus sagaidīja saimnieks Ojārs Narvils un brangs pīlēnu bariņš. Ojārs Trušu pilsētiņu no Vecumniekiem uz Codi pārcēla pirms diviem gadiem.  Viss bija jāsāk no jauna, bet Ojārs par to nebēdā, jo tagad Trušu pilsētiņa tūristiem ir labāk pieejama un atrodas stratēģiski labā vietā  – pašā A7 šosejas malā. Trušu pilsētiņā sadzīvo 65 šķirņu truši, ponijs, kazas, aitas, mājputni un liellopi. Joprojām turpinās pilsētiņas infrastruktūras izveide. Ojārs jauniešiem izrādīja daudzstāvu trušu būrus, pastāstīja un parādīja, kā lētāk pašu spēkiem ierīkot dzirdnes un atdalīt barības tvertnes, kā ierīkot vietu trušu mātēm atnešanās laikā. Sava pieredze Ojāram ir arī apmeklētāju piesaistē. Mārketingā Ojārs neiegulda līdzekļus, jo uzskata, ka labākā reklāma ir no mutes mutē. Ļoti pieprasīti dzīvnieki ir dažādos pasākumos, it sevišķi Lieldienu laikā. Bet, pārvadājot dzīvniekus, ir jāievēro noteiktas PVD prasības. Katrs bizness ir smags darbs, un šajā saimniecībā tas rit no saullēkta līdz saulrietam.

Ar augļu, ogu un ziedu pārstrādi vīnā iepazīstināja „Dūmiņu vīna darītavas” vadītāja Ieva Dūmiņa, kura ir diplomēta pārtikas tehnoloģe un šajā jomā nostrādājusi 40 gadu SIA „Kronis”. Savu uzņēmējdarbību Ieva reģistrējusi 2010. gadā, kad aizgājusi pensijā. Savulaik Ievas mamma bijusi vīna darītāja, un tāpēc Ieva izvēlējās turpināt šo ģimenes tradīciju. SIA „Dūmiņu vīna darītava” ir viena no 53 vīna darītājiem Latvijā, bet viena no retajām, kas ražo tikai līdz 1 tonnai vīna gadā. Dūmiņu vīna darītava ir pirmā ražotne šajā nozarē Bauskas novadā. Šobrīd tiek ražotas 23 dažādas vīna šķirnes, un starp ierastajiem ogu un augļu vīniem tiek ražots arī pieneņu un biešu sulas vīns. Divi vīni, kas tiek ražoti šajā darītavā, ir ļoti īpaši ar to, ka nav pieejami nekur citur –  medus vīns ar čili piparu un medus vīns ar lavandas ziediem. Vienīgais vīns, kas tiek ražots pēc vecmāmiņas receptes, ir pieneņu ziedu vīns. Vēl viens vīns, kas vēl netiek piedāvāts baudīšanai, ir ozola lapu vīns. Domājot par preces realizāciju, ir tapusi degustāciju zāle, kur tiek uzņemti tūristi. Vīndare dalījās pieredzē par nepieciešamajām atbildīgo institūciju atļaujām, par kontrolēm, kas būs neizbēgamas. Ieteica jauniešiem būt radošiem, kā arī ieklausīties LLKC konsultantu padomos, jo viņai pašai ar tiem ir laba sadarbība – tā ir tapusi degustāciju zāle un vīna darītava iekļauta mājražotāju maršrutā „Baudi Bauskā”.

Pie Ievas Dūmiņas mājas pagalmā notika iepazīšanās ar mājražotāju Ievu Ozolu, kura trešo gadu savā Bauskas dzīvoklī ražo sviesta karameles.Karameles ir ar un bez piedevām, uz kociņa un iepakotas tūtiņās.  Piedevās ir sēklu maisījums, pilngraudu auzu pārslas vai lazdu rieksti. Ideja par karameļu ražošanu tapusi, pateicoties dēlu piedzimšanai, jo tas pamudinājis piekopt veselīgu dzīvesveidu un mainīt iepirkšanās paradumus. Gribējies saviem bērniem pasniegt našķus bez E vielām, tāpēc sākusi tos gatavot pati. Vīrs dzimšanas dienā uzdāvinājis padomju laika cukurgailīšu formiņas, un tā hobijs pārtapis par saldumu ražošanu. Sākumā tika eksperimentēts cukuram pievienojot gan ūdeni, gan grenadīna sīrupu, taču vislabākā un pašlaik vienīgā kombinācija ir ar sviestu. Ideju biznesā pārvērst palīdzēja draudzene, siera mājražotāja Iluta Straģe. Sākumā karameles „ceļojušas” Ilutai līdzi uz izbraukuma gadatirgiem, pamazām kļūstot par patstāvīgu produktu. Tagad Ievas sviesta karameles ir nopērkamas eko veikalos Rīgā, Lielvārdē, Ogrē, kā arī Bauskā un Rundāles pilī. Pasūtīšana notiek caur Facebook kontu. Pirmā pieredze šopavasar bija, pasniedzot meistarklasi skolas bērniem karameļu gatavošanā. Bija pieprasījums pēc šādas nodarbes, vajadzēja domāt, kā to nodrošināt.  Ieva izmanto jebkuru iespēju iepazīstināt patērētājus ar savu ražoto produktu – jau trešo gadu plāno piedalīties izstādē „Rīga Food”, joprojām sadarbojas ar Ilutu un citiem mājražotājiem, neatsaka intervijas žurnālistiem, kā arī dāvina savas karameles. Uz Ziemassvētkiem Bauskas Bērnu un jauniešu centra pulciņu dalībnieku māmiņas komplektēja paciņas no pašmāju ražotajiem produktiem, kurās bija arī Ievas sviesta karameles. Bērniem šīs paciņas ļoti patika un našķi labi garšoja. Ieva aicināja jauniešus savstarpēji sadarboties un izmantot visas iespējas par savu biznesu pastāstīt. Atgriezeniskā saite var nebūt tūlītēja, bet kaut kad tā nesīs augļus. 

Bauskas novadā, Ceraukstes pagastā, Mūsas ciemā saimnieko vīnogu stādu audzētājs un šķirņu kolekcionārs Gatis Kužums. Vīnogu audzēšanu uzsāka Gata tēvs pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu sākumā. Pirmā vīnoga Gata dārzā bija „Zīda Ķekars”, kuru vēlāk aizstāja tēva drauga un domubiedra Paula Sukatnieka izveidotā šķirne „Supaga”, un tā vēl joprojām aug un ražo. Gatim nebija doma turpināt tēva aizsākto, jo šķita, ka tās 20 šķirņu vīnogas, kuras tēvam auga, ir tās labākās Latvijas apstākļiem. Pēc tēva aiziešanas mūžībā, kādā rudenī pie mājas necilā vīnogu krūmā Gatis ieraudzīja divus izcilus vīnogu ķekarus ar lielām ogām. Kad tās nogaršoja, saprata, ka tādām vīnogām Latvijā ir nākotne! Atradās arī šķirnes nosaukums –„Osobij”. Tā Gata mantojumā nonāca izcila deserta vīnogu šķirne. Ar to tad arī aizsākās Gata Kužuma aizraušanās ar vīnogām un jaunu galda vīnogu šķirņu meklēšana un pārbaude. Darbojoties Vīnkopju un vīndaru biedrībā, izdevies kolekciju paplašināt līdz 150 šķirnēm. Katru gadu kolekcija papildinās ar 20–30 jaunām šķirnēm, atmetot mūsu apstākļiem nepiemērotās. Kolekcijas veidošanā, šķirņu izpētē un, daloties savās zināšanās, daudz palīdzējuši citi vīnogu audzētāji un selekcionāri, piemēram, Ģirts Miķelsons, Gvido Dobelis, Ēvalds Piļka, Gunvaldis Vēsmiņš u.c. Gata kolekcijā ir bezsēklu, galda, universālās, vīna un siltumnīcas šķirņu vīnogas. Vīnogu kolekcionēšana nav vienīgā ideja, kas ievilkusi šajā biznesā, viņš pievērsies arī vīna šķirņu izpētei. Kopā ar vietējo zemnieku Aināru Spuru Rundāles novada Saulainē ir ierīkota plantācija 1 ha platībā. Tajā iestādītas speciālas, pret slimībām mazāk ieņēmīgas šķirnes, kuras var audzēt bez piesegšanas. Saimniecībai ir izveidota mājaslapa www.vinogustadi.lv. Jauniešiem Gatis izstāstīja par vīnogu šķirnēm, to pavairošanu, stādīšanu, par atbalsta sistēmas – špaleru ierīkošanu, vainagu veidošanu un atbildēja uz uzdotajiem jautājumiem. Gatis aicināja ciemos ražas laikā, kad katrs interesents var nodegustēt zilās, sārtās un dažādu nokrāsu zaļās vīnogas, vērtēt izskatu un garšu, kā arī izvēlēties šķirnes stādīšanai.

Mācību un pieredzes brauciens noslēdzās, satiekoties ar biedrības „Mēmeles jātnieku sporta klubs” vadītāju Velgu Marčenkovu jauno jātnieču treniņa laikā. Biedrība ir dibināta 2010. gadā, tai ir arī sabiedriskā labuma statuss. Stallī tiek kopti 13 zirgi. Regulāri mācīties jāt ierodas ap 20 dalībniekiem vecumā no 5–45 gadiem. Biedrība ir realizējusi divus LEADER projektus – „Zirgu pārvadājamās piekabes iegāde sporta un atpūtas iespēju pilnveidošanai un dažādošanai” un „Sporta aktivitātes  –  jāšanas apmācība vietējiem iedzīvotājiem pakalpojuma organizēšana”. Pagājušajā gadā „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) rīkotās akcijas „LMT Latvijai” viens no astoņiem iesniegtajiem projektiem Bauskas novadā bija šīs biedrības projekts, kas saņēma 1530 eiro finansiālu atbalstu statņu un šķēršļu aprīkojumam konkūra laukumam. Runājot par biznesu, Velga atzina, ka pagaidām nekāds bizness šeit nesanāk. Ja būtu slēgtā manēža, tad nodarbības varētu piedāvāt augu gadu, kā arī telpas izmantot sacensībām, tad varbūt arī veidotos peļņa. Pagaidām visi līdzekļi tiek izlietoti zirgu un poniju uzturēšanai.  Bet galvenais, ka ir vēlme darboties, darīt labas lietas un tad atrodas arī sponsori. Gan jau arī manēža kādreiz būs! Velga patiesi lepojas ar audzēkņu panākumiem sacensībās – 2013. gadā ir iegūti divi kausi iejādē, bērnu kauss čempionātā, godalgotas vietas „Baltic Open” Inčukalnā. Velga aicināja jauniešus nepadoties un realizēt savas idejas, domāt labas domas un veikt labus darbus, tad viss izdosies.

Vēlu vakarpusē, dodoties mājup, jaunieši bija noguruši, bet apmierināti par pavadīto dienu. Tiekoties ar sev interesējošo nozaru uzņēmējiem, daļa jauniešu guva pārliecību par savu ideju, bet vienam otram radās pārdomas par savas biznesa idejas dzīvotspēju. Katrs bizness prasa ne tikai finanšu ieguldījumus, bet arī darbu, laiku un enerģiju. Vai visi ir tam gatavi?

Interaktīvā programma jauniešiem „Tu vari vairāk!” tiek organizēta VLT aktivitātes „Atbalsts lauku jauniešiem uzņēmējdarbības veicināšanai” ietvaros. Interaktīvās programmas noslēgumā jauniešiem ir iespēja piedalīties biznesa plānu konkursā „Laukiem būt!”, iegūstot naudas balvas sava biznesa uzsākšanai vai attīstībai. Vēlam veiksmi konkursā un ideju realizēšanā!

Raimonda Ribikauska,

LLKC Dobeles nodaļas uzņēmējdarbības konsultante