Drosmīgas sievietes Latvijas laukos

Tieši laukos ir ļoti svarīgi attīstīt nelauksaimnieciskos uzņēmējdarbības veidus, veicinot alternatīvus ienākuma avotus un kopējā ienākuma līmeņa paaugstināšanos, kā tas noticis saimniecībās, par kurām stāstīsim – “Celmi”, “Krišjāņi” un “Kāpostnīca”.

Saimnieciskās darbības dažādošanas variantu izvēli lauku teritorijās ietekmē dažādi ekonomiskie un sociālie faktori, tomēr arvien palielinās sociālo faktoru ietekmes nozīmīgums saimnieciskās darbības dažādošanas attīstībā.

Būtiskākie saimniecisko darbību ierobežojošie ekonomiskie faktori ir saimniecības atrašanās vieta, tirgus iespējas, finansiālais nodrošinājums, infrastruktūra un svarīgākie sociālie faktori: izglītība, zināšanas, motivācija. Saimnieciskās darbības iespējas Latvijas reģionos būtiski atšķiras. Atšķirības novērojamas teritoriju nevienmērīgā ekonomiskā attīstībā un saimnieciskā darbībā, nodarbinātības un bezdarba līmenī, iedzīvotāju ienākumu līmenī, sociālās un kultūras dzīves nosacījumos. Lielākā resursu koncentrācija un saimnieciskās darbības dažādošanas iespējas ir Pierīgas reģionā, mazāk – Latgales reģionā.  Zemgalē vērojams, ka pieaug saimniecību skaits ar papildu ienākumiem. Nozīmīgākie papildu ieņēmumu gūšanas veidi Latvijā ir mežsaimniecība, līgumdarbi, izmantojot saimniecības tehniku, un lauku tūrisms.

Vairāk paļaujas uz sevi un ģimeni

Savulaik pētījumos par sieviešu uzņēmējdarbību Latvijā ir secināts, ka sievietēm uzņēmējām ir raksturīga paļaušanās uz sevi un savu ģimeni, mazāk – uz valsti un pašvaldību. Sievietes līdz 30 gadiem retāk iesaistās biznesā, jo vēlas izglītoties un veltīt laiku ģimenei, bērniem. Sievietes vecumā pāri 50 gadiem ieņem vadītāju amatus biežāk, jo šajā vecumā ir gan dzīves pieredze, gan zināšanas, gan būtisks faktors – bērni ir pieauguši, tādēļ sieviete var vairāk laika un enerģijas veltīt darbam.  Sievietes vairāk darbojas nozarēs, kurām nav lielākie peļņas potenciāli, piemēram, pakalpojumi, tirdzniecība, grāmatvedība, konsultācijas.  

Nereti sieviešu izvēli uzsākt savu uzņēmējdarbību diktē sociāli ekonomiskā situācija Latvijas laukos – darba vietu trūkums, zemi ienākumi, sociālās problēmas u.tml. Lauku sieviešu uzņēmējdarbības uzsākšanas motivācija bieži saistīta ar rūpēm par ģimeni un bērniem, nepieciešamību sagādāt līdzekļus bērnu audzināšanai un izglītošanai.

Mazajām lauku saimniecībām, lai izdzīvotu, ir nepieciešams dažādot saimniecisko darbību, pilnīgāk un efektīvāk izmantot esošos ražošanas resursus.  

Pirmā “piena krīze” 1998. gadā veicināja mājražošanas attīstību piena pārstrādē. Izveidojās daudzi jauni mājražošanas uzņēmumi, kuri pārstrādāja pienu bez pārpalikuma, – tika ražoti un tiešajā tirdzniecībā realizēti visa veida piena produkti. Man zināmās saimniecības, kas mājražošanu uzsāka tajā laikā, darbojas joprojām un ir attīstījušās jau kā ģimenes uzņēmumi, jo bērni ir izauguši un iesaistījušies ģimenes biznesā. Laukos tas ir raksturīgi, ka bērni turpina vecāku vai vecvecāku iesākto darbu. Tas viņiem ir drošs pamats un resursi ienākumu gūšanai nu jau savas ģimenes uzturēšani. Nereti tieši jaunieši pamudina vecākus apgūt ES fondu līdzekļus, uzlabot ražošanas tehnoloģijas, palīdz mārketinga lietās, meklē risinājumus paplašināt saimniecības ienākumu gūšanas veidus, kaut vai, iesaistoties tūrismā, sniedzot pakalpojumus.

Zemnieku saimniecība “Celmi”

Kā labu piemēru šajā sakarā varu minēt z/s “Celmi”, kas ar piena lopkopību un piena pārstrādi nodarbojas kopš 1992. gada. Saimniecības vadītājai Ingai Celmai, pārņemot saimniecību, nebija ne lopkopējas zināšanu, ne arī saistības ar piena pārstrādi. Viņa bija pilsētas meitene ar juristes izglītību. Ik dienas tiek slauktas 60 govis, un piens pārstrādāts vairāku šķirņu svaigajos sieros, jogurtā, sviestā, biezpienā, krējumā un citos piena produktos. Sadarbībā ar LLKC Bauskas konsultāciju biroju ir realizēts ES projekts – uzcelta siera ražotne. Saimniecībā palīdz abi bērni un znots, kā arī darbs tiek nodrošināts vairākiem vietējiem iedzīvotājiem. Pēc mātes piemēra, meita, dēls un znots ir izveidojuši arī katrs savas saimniecības.

Zemnieku saimniecība “Krišjāņi”

Tāpat 1998. gadā piena pārstrādi bija spiesta uzsākt vēl viena liela piena lopkopības un graudu saimniecība – z/s “Krišjāņi”, kurā tiek turēts ap 200 slaucamajām govīm. Saimnieka sieva Iluta Straģe, pēc izglītības ikonu gleznotāja, uzsāka siera ražošanu, prasmes apgūstot pie kaimiņu tantītes un vēlāk arī dažādos kursos, vēl šobrīd tiek ražots ap 20 veidu sieri, jogurts un saldējums. Ir realizēti ES projekti, lai modernizētu saimniecības tehniku un aprīkotu siera ražotni, izbraukumos realizētu pašu gatavoto saldējumu. Saimniecībā tiek turēti arī fazāni, ir pieprasītas to olas.  Pagājušajā gadā saimniecība tika atvērta arī tūristiem. Šogad Iluta reģistrēja savu uzņēmējdarbību, attīstot jaunu novirzienu – slaucamo aitu turēšanu un aitu piena produktu ražošanu. Iluta regulāri papildina savas zināšanas LLKC rīkotajās mācībās un semināros. Tikko ir beigusi mācības Valsts Lauku tīkla aktivitātē „Atbalsts lauku jauniešiem uzņēmējdarbības veicināšanai”.

Piemājas saimniecība “Kāpostnīca”

Arī mazā 2,5 ha saimniecībā var nodrošināt iztiku sev un ģimenei, kā arī dot darbu vairākiem strādniekiem. Piemājas saimniecība “Kāpostnīca” specializējusies kāpostu skābēšanā. Saimniecības vadītāja Iveta Ļekūne pēc izglītības ir lauksaimniecības ekonomiste. Ideja par kāpostu skābēšanu bija izlolota jau 1999. gadā, izstrādājot biznesa plānu LLKC Bauskas nodaļas rīkotajos kursos “Sieviete uzņēmējdarbībā”, un 2006. gadā uzņēmums tika reģistrēts PVD.  Šeit var iegādāties ne tikai tradicionālos skābētos kāpostus ar ķimenēm, bet arī ar ananasiem, sarkanajām bietēm, papriku, persikiem un šampanieti, kā arī sautētus. Saimniecība ir realizējusi ES projektu kāpostu skābētavas rekonstrukcijai. Šobrīd tiek domāts par finansējuma piesaisti kāpostu glabātavai. Papildus saimniecība attīsta arī citas nozares – uzņem un konsultē interesentu grupas, izstrādā apzaļumošanas plānus un veic stādījumu ierīkošanu, iznomā telpas semināriem, ir kā apskates saimniecība tūristiem.  Savukārt Ivetas vīram un meitai ir savas saimniecības, kas saistītas ar stādu, graudu un dārzeņu audzēšanu. Projektu izstrādē arī šīm saimniecībām ir laba sadarbība ar LLKC Bauskas konsultāciju biroju.       

Ivetas Ļekūnes atzinumi:

• Arī laukos var atrast visādus variantus dzīvošanai, priekam un ideju piepildījumam.
• Ne jau hektāru simti, bet izdoma un radošs gars nosaka veiksmīgu darbību laukos pat mazā saimniecībā.
• Katrs solis rosina nākamo. Viss reizē nav paveicams, bet uzsāktais vienmēr ir atbalsta punkts, uz kura atsperties un domāt uz priekšu.
• Cilvēki kļūst arvien slinkāki un arvien vairāk tiecas pēc gatava produkta un pakalpojuma. Tas ir biznesa dzinulis.

Gribu minēt, ka visas minētās uzņēmējas ir arī sabiedriski aktīvas. Darbojas Bauskas lauku sieviešu klubā “Apvārsnis”, ir iesaistījušās manis izveidotajā tūrisma maršrutā “Baudi Bauskā”. Uz viņām varu paļauties, kad jārisina jautājumi par mājražošanas likumdošanu vai mazo uzņēmējdarbību laukos. Saimnieces labprāt dalās pieredzē, nekad nav atteikušas saimniecībās uzņemt LLKC organizētās pieredzes apmaiņas grupas vai mācību dalībniekus. Paldies Ingai, Ivetai un Ilutai par sadarbību!       

Raimonda Ribikauska, LLKC Dobeles nodaļas uzņēmējdarbības konsultante