Iepazīst mājražošanas iespējas Bauskas novadā

 Limbažu, Salacgrīvas, Alojas un Talsu novada esošie un topošie mājražotāji  un LLKC Limbažu nodaļas speciālisti iepazinās ar mājražošanas iespējām Bauskas novadā.

Brauciena mērķis bija gūt pieredzi, iedrošinājumu mājražošanas uzsākšanai,  jaunas idejas mājražošanas attīstībai un dažādošanai, kā arī iegūt jaunus sadarbības partnerus. Pieredzes apmaiņas brauciens tika organizēts 27. augustā pēc Limbažu lauku sieviešu apvienības „Lemisele” priekšlikuma Valsts Lauku tīkla  pasākumu ietvaros. Braucienā piedalījās 38 dalībnieki.

 Zemnieku saimniecība „Celmi”

 Pirmā tika apmeklēta Codes pagasta zemnieku saimniecība „Celmi”, kur saimniece Inga Celma brauciena dalībniekus iepazīstināja ar saimniecības vēsturi un pašreizējo darbību. Saimniecība dibināta 1992. gadā, un tad arī sākta mājas siera ražošana. Pašreiz saimniecībā ir 50 slaucamās govis, un viss piens tiek pārstrādāts uz vietas. Mājas sieri vienmēr ir svaigi, jo tiek gatavoti katru dienu. Kā zināms, siers ir produkts, kura garša galvenokārt atkarīga no piena kvalitātes, un šī saimniecība rūpīgi uzrauga piena kvalitāti, veicot nepieciešamās pārbaudes. Rūpīgā mājas siera izstrādes procesā tiek pievienotas katram mājas sieram raksturīgās piedevas (sāļās, saldās vai pikantās), lai papildinātu tā uzturvērtību un izveidotu neatkārtojamu garšas buķeti ikvienam siera cienītājam. Pašreiz tiek gatavoti 23 veida sieri. Klienti augstu vērtē siera uzturvērtību, garšu buķeti un kvalitāti. Tā ir liela atzinība, kas mudina klientiem piedāvāt aizvien jaunus sieru veidus, kas ir lielisks pamatēdiens ikdienā sviestmaižu pagatavošanai, sakņu vai gaļas sautējumos, zupās un dažādos sāļajos un saldajos salātos. Produkcija tiek realizēta vietējā tirgū un  regulāri piegādāta 12 restorāniem Rīgā, tāpat to var iegādāties galvaspilsētas tirgū. Saimniecība īstenojusi trīs projektus – rekonstruējusi telpas un iegādājusies jaunas iekārtas produkcijas gatavošanai. Tagad ražošanā iesaistījušies arī saimnieces bērni.

Saimniece plāno nākotnē aicināt pie sevis skolēnus, lai rādītu, kas ir govs, no kurienes nāk piens un kā notiek tā produkcijas gatavošana, un kāda ir tā dabiskā garša, jo šodienas jauniešiem vairs nav tādas garšas sajūtas kā vecākajai paaudzei.

 Zemnieku saimniecība „Kreiči”

 Interesanta bija ciemošanās Codes pagasta zemnieku saimniecībā „Kreiči”, kur Sanita Rupkus nodarbojas ar vīngliemežu audzēšanu un pārstrādi. Saimniece ir arī Vīngliemežu audzētāju biedrības vadītāja. Viņa dalījās pieredzē, kas gūta, vairākus gadus audzējot gliemežus. Nesen Sanita sākusi gatavot gliemežu konservus, piedāvājumā ir 4 veidi – gliemeži tomātos, olīvās, ķiplokos un garšvielās. Mājražotāja ieteica piedalīties dažādās izstādēs, piemēram, „Riga Food” vai „Rāmavā”. Iespējams, tur neizdosies neko notirgot, taču būs iespēja sevi parādīt un iegūt jaunus kontaktus. S. Rupkus pēc dalības pērnajā „Riga Food” savu produkciju sūta uz Ameriku un Angliju. Sanita iesaka audzēšanai labāk izvēlēties Dienvidamerikas lielos dārza gliemežus Helix aspersa. Tiem, nodrošinot vajadzīgos apstākļus, ir lielāks dzīvmasas pieaugums.

 SIA „Smildziņas”

 Pieredzes apmaiņas brauciens pierādīja, ka jebkurā jomā var atrast savu knifu, kā piesaistīt patērētājus. Tādu atradusi arī Gailīšu pagasta SIA „Smildziņas” saimniece Lūcija Aizbalte. Viņa audzē ķirštomātus, gurķus, kabačus, pupiņas un kāpostus (3 ha), ko skābē. Tos fasē plastmasas spaiņos un realizē Rīgā. Īpašu interesi izraisīja gurķu novācamā platforma. Sarunā Lūcija atzina, – ja šogad izdzīvosim, tad attīstīsimies. Lūcija savulaik iesaistījusies Latvijas Lauku sieviešu apvienības mikrokredītu programmā un ieguvusi 500 latu darbības uzsākšanai. Viņa bijušajā saimniecības ēkā ierīkojusi nelielu pārstrādes cehu. Saimniecība no mājražotāja ir izaugusi par ražotāju.

 Buča beķereja

 Savu „odziņu” atradusi arī Gailīšu pagasta „Buča beķerejas” mājražotāja Biruta Janočko. Viņa ražo konditorejas izstrādājumus (kūkas, kēksus un cepumus), bet ne jau parastus. Biruta no savas vīramātes ukrainietes iemācījusies dažādas ukraiņu ēdienu receptes un tās nedaudz latviskojusi. Ražošana notiek daudzstāvu mājas virtuvē. Darbība uzsākta pirms trijiem gadiem, kad Biruta kļuva par bezdarbnieci un bija jāsāk kaut kas darīt. Satiekot LLKC konsultantus, tika saņemts atbalsts idejas realizēšanai gan reklāmas ziņā, gan tīri praktiski reģistrējoties un saņemot grāmatvedības konsultācijas. Daudz palīdzēja arī Bauskas lauku sieviešu kluba „Apvārsnis” biedres ar savu praktisko padomu par iekļūšanu Rīgas tirgos. Sākumā prece tika realizēta Bauskas tirgū, bet tagad vienreiz nedēļā tiek braukts uz Kalnciema tirgu, jo Rīgā par produkciju var saņemt lielāku samaksu nekā Bauskā. Daudz ir vietējo pasūtījumu, sevišķi kūkām.

 Zemnieku saimniecība „Kraujas”

 Codes pagasta zemnieku saimniecības „Kraujas” īpašniece Gunta Čepuka pastāstīja par savu pieredzi cūkgaļas pārstrādē un kūpinājumu gatavošanā. Kopš vīrs devies tā sauktajā Eiropas pensijā, Gunta atrotītām piedurknēm metusies saimniekošanā. Agrāk turēti dažādi mājdzīvnieki, bet tagad aprūpē ir 24 sivēnmātes. Produkciju – desas, žāvētu gaļu  – tirgo gan Kalnciema kvartāla tirgū Rīgā, gan Straupē. Cūkgaļas kūpinājumi tiek gatavoti pēc vecāsmātes receptes, pievienojot tikai dabīgas garšvielas. Ražošanas cehs ietilpst nelielā istabā. Gunta spējusi panākt, ka viņai apstiprina mazjaudas kautuves (dzīvnieku kaušanai mazos apjomos) izveidi.

 Pēdējais apmeklētais mājražošanas uzņēmums ir Codes pagasta SIA „Dūmiņu vīna darītava”, kur pārliecinājāmies, ka mājražošanu izdevīgi apvienot ar tūrismu. Saimniece Ieva Dūmiņa 40 gadu ir nostrādājusi SIA „Kronis” par pārtikas tehnoloģi. Beidzot aktīvās darba gaitas, Ievas kundze zināšanas un enerģiju iegulda savā uzņēmējdarbībā – dažādu augļu un ogu vīna darīšanā. Savulaik Ievas mamma bija vīna darītāja, un tāpēc viņa izvēlējās turpināt šo ģimenes tradīciju. Nu jau mājražošana notiek divus gadus, un tiek gatavoti 23 veidu mājas vīni, tostarp no pienenēm un plūškoka ogām. Šogad pirmo reizi tapis vīns no ceriņu ziediem. Tā garša vēl nav nobaudīta. Saimniece uzsvēra, ka vīna darīšanā jāievēro divas pamatlietas: pirmā ir tīrība, otrā – viss darītais jāpieraksta, lai neaizmirstas gatavošanas nianses. Saimniecība nav iesaistījusies projektos ražošanas pilnveidei, bet kopā ar bērniem izremontējusi garāžu, izveidojot degustācijas vietu tūristu uzņemšanai. „Dūmiņu vīna darītavā” viesojas gan vietējie, gan ārvalstu tūristi.

 Pieredzes apmaiņas braucienam Bauskā pievienojās baušķeniece, Dobeles nodaļas uzņēmējdarbības konsultante Raimonda Ribikauska, viņa iedrošinājusi un aktivizējusi šos mājražotājus sakārtot savus uzņēmumus, lai sekmīgi varētu darboties. Brauciena laikā viņa arī pastāstīja daudz ko papildus –  par praktisko pusi, kā saimniecības reģistrējušās, kādi papildus dokumenti nepieciešami, kā meklēt noieta tirgu un atbildēja uz praktiskiem jautājumiem, līdz ar ko viesošanās Bauskas pusē izvērtās ļoti interesanta.

Pieredzes apmaiņas brauciens ir lieliska iespēja iegūt jaunas zināšanas, praktisku pieredzi, paviesojoties saimniecībās, nodibināt savstarpējus kontaktus, aprast un pārliecināties, ka ir tādi paši mājražotāji, kuri uzņemas un dara. Arī trakas idejas ir iespējams īstenot.

Aptaujas anketās dalībnieki ļoti atzinīgi novērtēja gūto – mājražošanas pieredzi. Svarīgākās gūtās atziņas: kustībai vienmēr ir virziens, svarīgi darīt to, pie kā sirds stāv klāt; nekas nav neiespējams ar neatlaidību un gribasspēku; nenobīties, uzdrošināties un turpināt iesākto vai veidot pilnīgi no jauna savu mājražošanu; uzņēmīgi cilvēki ar lielu gribasspēku var paveikt labas lietas; nebaidīties uzsākt kaut ko jaunu, riskēt, mēģināt, darīt; svarīgākais – informācija, aizrautība un profesionalitāte; neatlaidība ieceru piepildīšanā; visu var, ja vien grib; strādāt, ticēt un viss izdosies.

Jautrīte Legzdiņa,

LLKC Limbažu nodaļas lauku attīstības konsultante