Iespēja strādāt saskaņā ar dabas ritumu

Zemnieku saimniecība “Smilškalni” audzē, pārdod un pārstrādā dažādas ogas – zemenes, avenes, upenes, kazenes, aronijas, smiltsērkšķus, ķiršus un pīlādžus. Saimniecības pamatdarbība ir ogu audzēšana, bet papildus tiek veikta pārstrāde.

Ar ogu audzēšanu zemnieku saimniecība “Smilškalni” nodarbojas jau no 1997. gada, bet no 2010. gada sāka nodarboties ar mājas vīna ražošanu. Ogu audzēšana vienmēr likusies patīkama nodarbošanās. Lai veiksmīgi ražotu produktu tirgum, saimniekam ir jābūt zinošam un zinātkāram, lai spētu noteikt, kas augam nepieciešams. Alvils Elksnis ir beidzis Bulduru dārzkopības vidusskolu un ieguvis nepieciešamās zināšanas, kuras papildinātas, praktiski darbojoties.

Iespēja būt dabā un strādāt saskaņā ar dabas ritumu ļāva izšķirties par atgriešanos dzimtajā pusē.  Pirmās tika iestādītas upenes 0,3 ha platībā. Tobrīd ogas par labu cenu iepirka “Latvijas balzams”. Daļu ogu pārdeva tirgū. Lai produkciju dažādotu, tika iestādītas avenes 0,1 ha platībā. Kad ogas sāka ražot, izveidojās veiksmīga sadarbība ar SIA “Pūre food” Pūrē, kur nopirka visu izaudzēto. Arī tirgū bija pieprasījums pēc svaigām ogām. Aveņu stādījumi tika mērķtiecīgi palielināti līdz 3 ha. Stādījumu paplašināšanu veicināja arī valsts politika, par ogulāju stādījumiem varēja saņemt subsīdijas. Mainoties cenu politikai, pārdot ogas pārstrādei kļuva neizdevīgi, un ogas tika realizētas tikai svaigā veidā. Lai izmantotu nestandarta ogas, nepieciešama pārstrāde saimniecībā. Kļūstot labvēlīgākai alkohola aprites likumdošanai attiecībā uz mazām vīna darītavām, 2011. gadā sāka attīstīt palīgnozari – mājas vīni. Saimnieks jau bija izmēģinājis vīna gatavošanu, gala produkts izdevies labs.

Saimniecības pamatdarbība ir ogu audzēšana. Audzētas tiek upenes, avenes, kazenes, aronijas, zemenes un smiltsērkšķi. Ierīkots arī ķiršu stādījums.

Avenes

Galvenā ogu kultūra saimniecībā ir avenes, populāra, sen zināma ogu kultūra, kas vērtīga ar savām ārstnieciskajām īpašībām. Ja aveņu stādījumus saliktu vienā rindā, tā iznāktu 15 kilometru gara.

Vissvarīgākais ir prasme ogas izaudzēt. Nepieciešama piemērota, barības vielām bagāta augsne, gan zināšanas audzēšanā un daudz roku darba. Ja stādījumus labi kopj, tie ražo pat desmit gadu. Ierīkojot laistīšanu, var iegūt labu ražu arī sausajās vasarās. Iegūta pieredze šķirņu izvēlē. Agrīnās, vidējās un vēlīnās šķirnes tiek stādītas vienādās platībās. Agrai ražas ieguvei nav lielas nozīmes, jo pircēju interese par avenēm parādās, beidzoties zemeņu sezonai. Saimnieks atzina, ka nav obligāti jāizvēlas ražīgākās šķirnes, svarīgs ir ogu lielums. Lielo ogu avenes vieglāk realizējamas tirgū, pircējiem patīk lielas ogas, un ogu lasītājiem darbs veicas raitāk. Saimniecībā bez ģimenes locekļiem nodarbināts viens algotais darbinieks, sezonas laikā vēl pieci ogu lasītāji. Darbaspēka izmaksas sastāda apmēram pusi no produkcijas pašizmaksas. Samazinātā ienākuma nodokļu likme laukstrādniekiem būtiski samazina nodokļu slogu.

Kazenes

Bagātīgu ražu dod arī kazeņu stādījumi. Dārzos tās audzē salīdzinoši reti, un pircēji ogas īsti nepazīst un nenovērtē to vērtīgās īpašības. To raža ir lielāka nekā avenēm, bet ziemcietība vājāka. Kazenes nogatavojas nevienmērīgi. Svarīgi ogas novākt pareizā gatavības pakāpē. Iekrāsojoties melna, oga vēl nav gatava, tai jākļūst arī pietiekami mīkstai. Negatavās ogas nav garšīgas, un dažas pusgatavas ogas var sabojāt pirmo iespaidu par kazeņu garšu. Populārākais pielietojums ir vitamīniem bagāto ogu ēšana svaigā veidā. No tām var spiest sulu un vārīt ievārījumu. Kazenes satur maz skābes, vārot ievārījumu, ieteicams pievienot citronu. Kazeņu ievārījums ir viens no ģimenes iecienītākajiem.

Ogu realizācija

Visizdevīgāk ogas realizēt svaigā veidā. Tās pārdod vietējā tirgū, kā arī tirgos Ventspilī un Rīgā. Liela konkurente ir ievestā produkcija, tomēr priecē tas, ka pircēji arvien biežāk izvēlas Latvijā audzētās ogas. Daudz patērētāju izvēlas ogas iegādāties tieši saimniecībā uz vietas. Ogas ir lētākas, arī pircējam iespējams pārliecināties par to reālo izcelsmi. Saimniekiem patīk šāds tirdzniecības veids, jo ar lepnumu var parādīt labi sakoptos laukus. Ir interese ogas lasīt pašiem pircējiem, bet šogad šādu iespēju saimniecība nepiedāvā. Saimniecībai ir sava mājaslapa internetā (www.smilskalni.lv) un profili sociālajos tīklos, kuros var uzzināt par piedāvāto produkciju un iegādes iespējām.

Vīns

Vīns ir veiksmīgs blakus produkts ogu audzēšanai. “Vīns nav pašmērķis, ar tā palīdzību ogas var pārdot par gada labāko vidējo cenu. Avene ir oga, kas jārealizē 24 stundu laikā, vīns ļauj ogas tirgot nesteidzīgi, visa gada garumā un veiksmīgi konkurēt ar ievesto produkciju,” saka saimnieks.

Vīns top, pielietojot dabīgo raudzēšanas procesu no ogām, kas dažādos sezonas posmos ievāktas saimniecības dārzos. Vīna gatavošanā izmanto visas nestandarta un laikā nerealizētās ogas. Gatavotas tiek dažādas vīna šķirnes, populārākie ir aveņu un upeņu vīni. Pirmā recepte atrasta bibliotēkā, vēlāk pilnveidota, eksperimentējot ar garšas izjūtām. Mērķis ir panākt, lai vīna darināšanas tradīcija nostiprinātos kā stabila kultūras sastāvdaļa, vīns kļūtu par veiksmīgu dārzkopības nozares blakusproduktu.

“Smilškalni” piedāvā vīnus no dažādām ogām. Produkciju galvenokārt realizē tirdziņos un degustācijās. Gandrīz nevieni svētki Kurzemē neiztiek bez “Smilškalnu” vīnu degustācijas. Pircējiem patīk daudzveidība. Degustācijās tiek piedāvāts ne tikai vīns, arī vīndara stāstījums par saimniecību, vīnu un tā gatavošanu. Katram vīnam ir savs raksturs, – tas ir patstāvīgs un spēcīgs, līdzīgi vīndarim. Svētku starplaikos degustācijas tiek rīkotas pie Kuldīgas ordeņa pils pagraba, Padures muižā un Padures muižas klētī.  Populārākais vīns no avenēm un smiltsērkšķiem ir “Padures Velvets”, Ziemassvētku laikā katrs vēlas nobaudīt karstvīnu. Pamazām veidojas tradīcijas vietējo vīnu lietošanai. Sagatavošanā ir grāmata ar ieteikumiem “Latvijas vīni un kūkas”.

Domājot par turpmāko attīstību

Rūpīgi izvērtējot resursus un saprātīgi plānojot saimniecisko darbību, uzņēmums spēj pakāpeniski attīstīties.  Domājot par turpmāko attīstību, saimniecība plāno piedāvāt vēl vienu pieprasītu produktu – saldētas ogas. Mazās saimniecības spēj sekmīgi attīstīties, tikai jāatrod sava niša, savs unikālais produkts.

LLKC Kuldīgas konsultāciju birojā pazīstam Alvilu Elksni kā ļoti atsaucīgu, darbīgu cilvēku, kurš vienmēr atrod laiku visiem pasākumiem, ja tiek aicināts. Arī dibinot kooperatīvu “Kuldīgas labumi” viņš izsacīja daudz vērā ņemamu priekšlikumu un situāciju novērtēja reāli. Par lauksaimniecības attīstību Latvijā Alvils runā optimistiski un saskata tajā vietu katram, kurš vēlas godīgi strādāt.

Foto: no saimnieka arhīva, autors Dainis Bušmanis, “Latvijas Avīze”

Inese Blūma,

LLKC Kuldīgas nodaļas lauku attīstības konsultante