Ilzei sirdsdarbs un vaļasprieks vienuviet

Ķeipenes pagastā un tālu aiz tā robežām labi zināms konditores un piparkūku cepējas Ilzes Andriksones vārds. Kopš 2008. gada janvāra veiksmīgi darbojas viņas uzņēmums „IK Ķeipenieši”.

Gardo saldumu izgatavošanas, rotāšanas un cepšanas vēsture ir krietni senāka. Ilze atceras, cik lieliskas piparkūkas izdevās vecmāmiņai Lidijai Brants. Aizvadītā gadsimta septiņdesmitajos gados plašākā mērogā piparkūku pārdošanu aizsāka Ilzes mātes māsa, pirms Jaungada cepot piparkūkas un pārdot tirdziņā Brīvdabas muzejā. Iesākumā viņa lika lietā senā virtuves padomu grāmatā atrastās receptes, laika un pieredzes gaitā uzlabojot tās. Nav brīnums, ka garšīgā aroda nianses pārmantoja arī nākamās paaudzes pārstāves. Ilze piparkūku cepšanas noslēpumus zina 30 gadus. Ģimenes uzņēmumā viņai lielas palīdzes ir māsas – Dace, Ieva un Māra, tāpat savu pienesumu konkrētā atbalsta jomā sniedz māsu vīri, ieskaitot Ilzes dzīvesbiedru Aigaru, kurš veic gan šofera pienākumus, gan labi pieprot piparkūku formiņu locīšanu.

Uzņēmuma „IK Ķeipenieši” augšupeja

Stāsta I. Andriksone: „Pieaugot pieprasījumam, nolēmu, ka jādibina savs uzņēmums. Devos pie Ķeipenes pagasta pārvaldes vadītāja Viļņa Sirsoņa lūgt ierādīt atbilstošas telpas, lai turpinātu strādāt un „nest Ķeipenes vārdu” tālāk. Bezdarbnieku programmas ietvaros izgāju biznesa kursus, tomēr galvenais palīgs šajos jautājumos joprojām ir māsa Ieva, kura izveidoja biznesa plānu. Ar Eiropas Savienības atbalstu ALTUM programmas ietvaros paņēmu nelielu kredītu. Iznāca tā, ka 2008. gada sākumā vēl lielās dižķibeles nebija, bet drīz vien krīze sākās. No Eiropas fondiem saņēmu noteiktu algu, kas bija labs atspēriens grūtajā laikā. Var teikt, – ES man neļāva izputēt. Šis dzīves periods apstiprināja pārliecību, ka jābūt drosmīgiem, aktīviem. Ja tikai sēdēsi un čīkstēsi, nekā nebūs. Ikdienā piparkūku cepšanas darbā mana „labā roka” ir Māra, palīdz arī Dace. Spraigākajā laikā, piemēram, pirms Ziemassvētkiem, tiek dotas darbavietas pāris ģimenei pazīstamiem cilvēkiem. Gatavo produkciju tirgojam paši, galvenais noiets ir Rīgā RIMI tīklā, stendā „Klēts”, gadatirgos, dažādos tirdziņos, kā arī, izpildot lielākus un mazākus pasūtījumus. Vienmēr esam klāt Straupes Lauku labumu tirdziņā, Ogres un Siguldas gadatirgos. Prieks, ka Ķeipenes piparkūkas un tātad arī pagasta vārds izskan ārpus Latvijas robežām. Ir nopelnītas atzinības un goda raksti. Šogad mūsu ražojumi aizceļoja uz Berlīni, kur no 16. līdz 25. janvārim notiek ikgadēja izstāde – gadatirgus „Zaļā nedēļa”. Vērienīgajā pasākumā piedalījās 106 Latvijas uzņēmumi, mēs bijām vienīgie no Ogres novada. Par konkurenci savā lauciņā nebaidos, tā pat ir vajadzīga, jo palīdz mobilizēties, noturēties vajadzīgajā līmenī. Ja strādā ar sirdi un dvēseli, tad viss izdodas, tomēr jāpaiet gadiem, lai sāktu jūtami pelnīt.

Piparkūku ikdiena un piedāvājums

Piparkūku ražošana bijušajā Ķeipenes muižas saimniecības ēkā risinās trīs telpās, kopumā 50 m² platībā. Vienlaicīgi tiek izmantotas trīs cepamās pannas. Darba gatavībā visas nepieciešamās lietas: saldētava, aparāts, kas piparkūkas iepako plēvē u. c. Glazūras – dabiskas. Ogas tiek iepirktas no vietējiem zemniekiem. Ejošākās ir mellenes, upenes, rudens avenes, brūklenes, dzērvenes. Garšai noder spināti un piparmētras. Piparkūku mīklas tradicionālās izejvielas ir milti, margarīns, krustnagliņas, kanēlis, koriandrs, melnie un smaržīgie pipari; piedevām noder sezama un saulespuķu sēkliņas. Piparkūku cepšanas priekšrocība ir tā, ka atšķirībā no pīrāgiem, bulciņām un smalkmaizītēm ievērojami garāks realizācijas termiņš, līdz ar to, ja neizdodas savu produkciju pārdot vienā tirdzniecības reizē, bez bažām var to izdarīt nākamajā. Tas ļauj regulēt darbu un īpaši neskaitīt saražoto daudzumu.”

Jautāta par sava biznesa paplašināšanu, Ilze atklāj, ka gribētu to tikai tūrisma jomā. Jau tagad ciemiņi pēc vēlēšanās drīkst šeit darboties, – paši aprakstīt un apgleznot piparkūkas. Vienojoties ar saimnieci, var sarīkot dažādus pasākumus, piemēram, vecmeitu un vecpuišu ballītes, tematiskas bērnu nodarbības. Ja nepieciešama kāda īpaša un garda dāvana, arī to iespējams sarunāt. Protams, uz vietas atļauts iegādāties smaržīgi garšīgos izstrādājumus līdzņemšanai vai nopirkt saimnieces īpaši gatavoto piparkūku mīklu.

Lai uzņemtu lielāku apmeklētāju skaitu, vajadzīgas plašākas telpas. Tad varētu sadalīt pa grupām un nodarbināt vairākus desmitus cilvēku. Tūristi ierodas Ķeipenē ne tikai no dažādiem Latvijas novadiem, bet arī no ārzemēm. Tālākie bija ģimene no Austrālijas.

Sirdsdarbā laimīgie darba stundas neskaita...

Ilze uzsver, ka viņa ir no tiem laimīgajiem cilvēkiem, kuriem darbs reizē ir vaļasprieks. Viņa pati veido piparkūku zīmējumus un formas (Valentīndienas priekšvakarā pieprasītākās ir sirsniņas un eņģelīši, Lieldienās – zaķi, cāļi; Ziemassvētkos – Ziemassvētku vecīši, eglītes u. c.), cep atšķirīga lieluma gardumus, kā arī veido namiņus un tortes. Viņa jau sen ir pamanīta piparkūku cepēju rindās. Par savu pieredzi stāstījusi vairākos preses izdevumos un televīzijā. Uzņēmumam IK „Ķeipenieši” ir arī sava mājaslapa, ko tuvākajā laikā plānots modernizēt, atjaunot fotogaleriju. Tāpat jaunajās telpās (jātic, ka tās būs) iecerēts izveidot stendu, kur atrastos piparkūku paraugi no visas pasaules, kā arī maināma ekspozīcija.

Ilze Andriksone nezaudē optimismu, – gan jau arī valsts kādreiz vairāk sāks ieklausīties lauku uzņēmēju problēmās. Pagaidām jāstrādā tik uz priekšu.

 Andris Grantiņš,

izdevums “Ogrēnietis”

Foto: Andris Grantiņš