Itālijā ir stipras ģimenes saimniecības

LLKC Kuldīgas lauku konsultāciju biroja organizētajā pieredzes apmaiņas braucienā tuvāko novadu lauksaimnieki apmeklēja  saimniecības Itālijā, lai iepazītos ar šīs valsts pieredzi.

Ar katru gadu lauksaimniecībā ir vērojama nozares attīstība, tomēr uz citu valstu fona tai ir samērā zema konkurētspēja. Ņemot vērā pašreizējos apstākļus, ir svarīgi noskaidrot būtiskās ražošanas resursu problēmas vai iespējas, kuras, attiecīgi apzinot, novēršot vai izmantojot, situāciju lauksaimniecībā varētu uzlabot –  palielināt lauksaimnieciskās ražošanas efektivitāti un konkurētspēju.

“Corte Fattori” ferma atrodas  skaistajos Morīnas kalnos, “Castellaro Lagusello” dabas rezervātā. Saimniecība veiksmīgi audzē  vīnogulājus, dārzeņus un labību.
Izaudzētās vīnogas daļēji tiek piegādātas vīna darītavai “Colli Morenici”, bet  daļa no ražas tiek pārveidota par izciliem dažādiem vīnogu ievārījumiem, īpašām vīnogu sinepēm, kas ļoti labi der kopā ar cietajiem sieriem. Starp audzētajiem dārzeņiem ir konservēšanai paredzētā  tomātu šķirne, ko novāc ar rokām; vienu daļu pārdod saimniecībā, bet otru daļu pārveido par lielisku un garšīgu tomātu mērci, kurā vienīgās sastāvdaļas ir  tomāti, sāls un baziliks. Tomātus, kas nesasniedz gatavību,  novāc zaļus, un kopā ar saimniecībā izaudzētajiem ķirbjiem tiek iegūts  zaļo tomātu un ķirbju ievārījums, kas ir ideāli piemērots kā  garšviela sieru pagatavošanai.
Pēdējos gados  uzmanība tiek pievērsta veselīgiem ēšanas paradumiem. Šī iemesla dēļ saimniecībā tiek audzētas dažādas  labības šķirnes, tostarp senie graudaugi, no kuriem iegūst miltus. Attīsta tieši senās graudu šķirnes, jo šajā reģionā tie ir izsenis audzēti. Viņi uzskata, ka seno graudu šķirnēm ir izcilas garšas īpašības un tāpēc tie tiek izmantoti pastas un maizes gatavošanā. No senajām graudu šķirnēm gatavotie produkti garšo citādi, taču izcept un sagatavot tos ir grūtāk, jo tajos ir maz glutēna. Ražība  ir zema – 1,5 t/ha. Graudi lielākoties tiek audzēti kalnu nogāzēs, kas apgrūtina to novākšanu, jo kombains var kult tikai virzienā uz leju. Pēc nokulšanas salmus sasmalcina un iestrādā zemē, taču tiek meklēts tiem arī cits pielietojums. Auga garums sasniedz pat 1,90 m, tam ir neparasti garas vārpas. Lai izvairītos no nezāļu savairošanās, graudaugu lauki cerošanas fāzē tiek ecēti. Garais stiebrs un platās lapas turpmākā augšanas periodā nodrošina nezāļu apēnošanu, kā rezultātā tiek apstādināta to augšana. Produkti tiek realizēti saimniecībā uz vietas kā arī “Campagna Amica” tirgos.

Apmeklējām saimniecību „L`Alba”, kur gadiem ilgi slaucamās govis ir bijušas kā pamatnozare, līdz saimnieka meita Frančeska Borini ieguvusi izglītību veterinārijā un  kopā ar vecākiem pārveidoja saimniecību par piena kazu audzētāju saimniecību. Piens tiek iegūts pārstrādei, ražojot dažādus kazu piena produktus – sieru, biezpienu, jogurtus.  Frančeska piena produktu vienkāršībā cenšas rast  kompromisu starp kvalitāti, laktāciju, dzīvnieku skaitu un ātru produktu pārdošanu jebkurai  gaumei.  Saimniecība, vairākkārt piesaistot ES atbalstu,  attīstījusies līdz vienai no lielākajām kazu saimniecībām apkārtnē. Lai iegūtu kvalitatīvu pienu, liela vērība jāpievērš kazu ēdināšanai. Tiek sagatavots ļoti kvalitatīvs lucernas siens, lucernas sējumus sezonā var nopļaut līdz  piecām reizēm. Graudaugi tiek audzēti, lai iegūtu rupjo lopbarību. Piengatavības fāzē tos nopļauj, žāvē un presē ruļļos.

Dispensu ģimeņu saimniecībai ir sena vēsture, kas aizsākās divdesmitā gadsimta sākumā, kad Peloni un Tintori ģimenes sāka ražot balzamiko etiķi koka mucās kā mantojumu, ko nodot meitām kā pūru. Izrādīt atzinību iepriekšējo paaudžu darbam, saglabāt to un nodot nākamajām: tas ir šīs ģimenes lepnuma avots. Katra balzama etiķa recepte ir stāstu, kas vienmēr sākas ar sievietes vārdu.

Mario un Klementina 1973. gadā atvēra nelielu restorānu Kastelvetro laukumā. Pateicoties aizrautībai ar labu ēdienu, restorāns drīz kļuva par pastāvīgo klientu galamērķi. Bieži vien ar dažiem no viņiem attiecības kļuva tik ciešas, ka viņi sāka  lūgt atnest mājās suvenīru balzamiko etiķa formā. 1975. gadā ģimene pilī atvēra nelielu veikalu.
Saimniecība lepojas ar vienu no pirmajām balzametiķa ražošanas un tirdzniecības licencēm N.13. Tas liecina par ģimenes senajām tradīcijām, kas šodien turpinās, meklējot visaugstāko kvalitāti un ievērojot tradīcijas. 2002. gadā saimniecība izvēlējās bioloģiskās lauksaimniecības ceļu. Tas  nozīmē  atvērtu skatījumu uz šodienas planētu un rītdienu; tas nozīmē saskarties ar mūsdienu grūtībām, veidojot ilgtspējīgas attīstības modeļus, lai uzlabotu dzīves kvalitāti un nodrošinātu veselīgu pasauli nākamajām paaudzēm.

“Azienda Agricola Quadalti” ir ģimenes uzņēmums, kurš nodarbojas ar aitkopību. Saimniecībā ir 1600 aitas, no kurām 1000 ir slaucamas. Pilna cikla saimniecība, jo paši audzē un gatavo barību aitām. Apsaimnieko ap 400 ha, no kuriem 150 ha ir īpašumā. Saimniecībā iegūst arī atjaunojamo elektroenerģiju, – saules baterijas izvietotas uz aitu novietņu jumtiem, sasniedzot jaudu 180 kw. Saimnieks atzīst, ka tas ir bijis ilgtermiņa ieguldījums un šobrīd var nopelnīt, nedarot neko! Saimniecībā pie aitām tiek nodarbināti 4–5 cilvēki pastāvīgi. Sierotavā strādā 3 cilvēki divreiz nedēļā.

Aitu šķirne ir vietējā Sarda, kuras izcelsme ir no Sardīnijas, kas esot labākā no piena aitu šķirnēm. Izslaukums 270–280  l gadā no vienas aitas ar tauku saturu no 6–6,5% un 5,3–5,8% olbaltumvielu saturu. Aitas tiek slauktas ar paralēlo slaukšanas sistēmu. Slaucamo aitu mūžs ir 6–7 gadi. Aitas pa dienu ir ganībās, taču vakaros atgriežas novietnēs, jo tās apdraud vilki, kuru reģionā ir daudz, jo tie ir aizsargājami dzīvnieki un tos nedrīkst medīt. Aitas tiek ganītas ar speciāli apmācītiem Borderkollija šķirnes suņiem. Aitām vilnu cērp vienreiz gadā – maijā. Līdzīgi kā Latvijā, aitu vilnas iegūšana izmaksā dārgāk nekā tās realizācija.

Turpat pašiem ir savs pārstrādes cehs, kur tiek gatavoti dažādi sieri un jogurts. Vienu trešdaļu no saražotā piena pārstrādā paši, pārējo pārdod. Sieru pārdod vietējos veikalos, 90% produkcijas – reģionā. Sierus nogatavina 6 līdz 24 mēnešus 6 grādu temperatūrā ar 82% gaisa mitrumu. Sieri ir ar dažādām piedevām – pipariem, pistācijām, valriekstiem,

Zemnieku saimniecība “Muretti” kopš 1994. gada piedāvā dārza veltes radošai virtuvei ar raksturīgām un retām garšām, kas tiek savienotas ar lielisko eļļu un vīnu, kas ražots saimniecībā. Četri simti olīvkoku nodrošina izcilu augstākā labuma olīveļļu. Trīs hektāros vīna dārzos ražo Sangiovese, Cabernet Sauvignon, Merlot un Rebola vīnogulāji. Septiņdesmit ārstniecības augu šķirnes tiek izmantotas virtuvē un zāļu tējām. Augļu dārzi nodrošina klientiem svaigus augļus visu sezonu.

Kad saimniecība nolēma sākt bioloģisko saimniekošanu, viņi   mainīja vispārpieņemtās prakses nosacījumus – nerūpēties  par telpu – dabu, bet ļaut dabai rūpēties par pašiem. Videi draudzīga saimniekošana ir vesela bioloģisko un ekoloģisko ciklu vadības sistēma, kurā notiekošie augu un dzīvnieku procesi ir savstarpēji cieši saistīti. Tā ir sistēma, kura mijiedarbojoties samazina augu un dzīvnieku veselības problēmas. Bioloģiskā lauksaimniecība garantē augstas kvalitātes produkcijas ražošanu, samazinot  kaitīgo ietekmi uz vidi.

Dalībnieku atziņas:

Nelielas saimniecības veiksmīgi izmanto ES atbalsta fondu līdzekļus, līdz ar to saglabājot un attīstot ģimeņu saimniecības.

Veiksmīga ražošanas sasaiste ar lauku tūrismu.

Nepieciešams ražot produkciju ar augstāku pievienoto vērtību.

Plašāk jāizmanto kooperācijas iespējas.

Iepazīstoties ar citu pieredzi, vari izanalizēt savu saimniekošanu, pārņemot labās prakses piemērus un ieviešot tās savā saimniecībā.

Brauciens notika LAP 2014.-2020. apakšpasākuma “Saimniecību un mežu apmeklējumu nodrošināšana ”, LAD līguma Nr. LAD011018/P43 ietvaros.

Daiga Mellere,

LLKC Kuldīgas biroja vadītāja

Foto: Daiga Mellere