Izaicinājumi veicina uzņēmējdarbības norises

LLKC Saldus konsultāciju birojs oktobrī aicināja jauniešus uz informatīvo dienu, lai viņi vairāk uzzinātu par iespēju piedalīties mācībās un konkursā ”Laukiem būt!”. Papildus organizatoriskām lietām jaunieši tika iedvesmoti arī ar īstenotām biznesa idejām, kas radušās mācību norises laikā gan Saldus novadā, gan visā Latvijā. Pēc iepriekšējā gada pieredzes un dalībnieku atsauksmēm, arī šogad devāmies pieredzes apmaiņas braucienā pirms mācībām, lai iedrošinātu jauniešus uzdrīkstēties un noticēt saviem spēkiem, kā to bija darījuši jaunieši, pie kuriem devāmies uz Aizputes pusi.

“Mazliet elegances”, Karīna un Agate Gūtmanes

“Mazliet elegances” meitenes savu stāstu iesāka ar to, ka nav māsas. Viņu vīriem ir kopīgs bizness, un tāpēc arī viņas nolēma sadarboties. Piedāvājumā ir smalki konditorejas izstrādājumi – franču makarūni, eklēri, kūkas, zefīri un citi gardumi. Sadarbība tiek veikta ar apkārt esošajām bioloģiskajām saimniecībām, lai nodrošinātu kvalitatīvu izejvielu izmantošanu ražošanas procesā.

Uzsākt uzņēmējdarbību pamudināja Agates tante, kura gatavoja gardus konditorejas izstrādājumus, bija ideja un iespējas piesaistīt ES fondu finansējumu tās īstenošanai. Sākot mazos apjomos cept franču makarūnus, pašu spēkiem tika gatavots arī LEADER projekta pieteikums.

Gatavojot projekta pieteikumu un konsultējoties Liepājas rajona partnerībā, Karīnai un Agatei nācās pārdomāt ikvienu darbības soli – gan realizācijas iespējas, gan iespējamo konkurenci, gan ieguldījumus attīstībā utt. Mācību dalībniekiem tika sniegti arī vērtīgi ieteikumi no meiteņu pieredzes projektu sagatavošanā.

Šobrīd meitenes darbojas kā mājražotājas, kas paredz 70% no saražotā uzreiz pārdot gala patērētājam, savukārt 30% ir iespējams realizēt tirdziņos, kafejnīcās. Šobrīd ir izveidota sadarbība ar Kuldīgas un Rīgas kafejnīcām. Tiek braukāts arī pa tirdziņiem, un jau otro gadu “Mazliet elegance” sevi veiksmīgi pierāda izstādē “Riga Food”.

Viņas atzīst, ka ārējie apstākļi, dažādi izaicinājumi ir bijuši tie, kas veicinājuši uzņēmējdarbības izaugsmi.

“Aizputes vīna darītava”, Mārtiņš Sants

Aizputes vīna darītavas saimnieks Mārtiņš mūs sagaida ar īso stāstu par darītavas radīšanu: “Mārtiņš. Patīk iedzert.” Īsais stāsts ir patiess, taču līdz Vīna darītavas atvēršanai ir noiets garš ceļš, kurš joprojām turpinās.

Sākumā vīns tika darīts pašu patēriņam – sev, ģimenei un draugiem. Mārtiņš, kuram bija ļoti daudz aizraušanās, ģimenes atbalstīts, tomēr nolēma riskēt un attīstīt vīna darīšanas arodu. Piedzīvojumi netrūka ne darbības sākumā, ne šodien. Piemeklējot telpas darītavai, tika atrasts pagrabs. Ņemot vērā pagraba stāvokli, bija nepieciešami 64 000 lati, ko ieguldīt telpu labiekārtošanā, taču Mārtiņa kabatā tajā mirklī bija tikai 2 lati. Mārtiņš arī ar smaidu atceras pirmo viesošanos VID, kur viņu palūdza atnākt citu reizi, kad būs apskatīti saistošie likumi. Ik reizi, kad viņš saskārās ar kādām grūtībām, viņš vienmēr nodomāja: “Kas ir tas sliktākais, kas uzņēmējdarbībā var notikt? Ielikt cietumā?”, laikam jau, bet viņš ir pārliecināts, ka pirms cietumā likšanas ir posms, kurā tevi pabrīdina, ja esi kaut ko izdarījis ne tā, kā vajadzētu. Ražojot alkoholu, ir jārēķinās, ka visiem papīriem ir jābūt sakārtotiem, kā to pieprasa katra no iesaistītajām iestādēm. “Pie visa pierod,” tā Mārtiņš.

Runājot par radošo pusi, Vīna darītavā tiek piedāvāta iespēja organizēt dažādus pasākumus. Pieprasīti ir vecmeitu un vecpuišu vakari. Ar vecpuišiem esot pavisam viegli – atliek viņus nosēdināt pie vīna mucas un iedot trubiņu! Savukārt ar vecmeitām jau mazliet sarežģītāk – ir vajadzīgas sveces, rozes...

Latvijā kopumā ir ap 80 vīna darītavām. Konkurenti Mārtiņam ir stimuls noturēt kvalitāti savam produktam. Zināšanas viņš papildina, braucot uz citām vīna darītavām, un, pastrādājot tur, iecienīts galamērķis viņam ir Itālija.

“Lauku kūrorts”, Jānis Rudzroga

Kazdangas pagastā joprojām top “Lauku kūrorta” ciems. Īpašnieks Jānis Rudzroga pirms 12 gadiem iegādājies īpašumu tur esošā dīķa dēļ. Sākumā tika uzcelta lapenīte un svinēti Līgo svētki draugu lokā. Taču šobrīd “Lauku kūrortā” ir izveidots kārtīgs ciems gan ar kluso, gan aktīvo zonu. Piedāvājumā ir ēdināšanas un nakšņošanas pakalpojumi, pirts un dažādas aktīvās atpūtas iespējas (Laser Tag, veikbords, trošu parks, šķēršļu parks).

Ņemot vērā, ka ciema platība ir liela un piedāvājumi dažādi, ir nepieciešami darbinieki. Lielākā daļa darbinieku ir vietējie iedzīvotāji. Jānis kā vadītājs arī saka, ka nevajag uzņemties par daudz un visu darīt pašam. Ir jāpieņem darbā konkrēta darba darītājs, lai sasniegtu iespējami labāko rezultātu.

Pie aktīvās atpūtas piedāvājuma ir strādāts pēdējos divus gadus, piesaistot ES fondu līdzekļus. Jānis apzinās, ka pieprasījuma ietekmē papildus naktsmītnes nodrošinās, izmantojot uzņēmuma līdzekļus, savukārt kas “neierastāks” (piemēram, veikbords, šķēršļu parks) tiek veidots, piesaistot ES līdzekļus. Runājot par projektiem, ar tiem saistītajām prasībām un dokumentu sagatavošanu Jānis aicina nedomāt par to, “kam tas viss vajadzīgs”, bet to izdarīt un dzīvot mierīgi.

Šo attīstības gadu laikā Jānis ir sapratis, ka bijuši arī lieki ieguldījumi, piemēram, lapene, kura tiek izmantota ļoti reti. Šobrīd “Lauku kūrortā” piedāvājums ir gana plašs, saimnieks apzinās, ka ir jāstrādā pie mārketinga, lai var gūt pilnīgu atdevi no ieguldījumiem. Lai gan ciems darbojas jau kādu laiku, par īsto sezonu Jānis min 2019. gada sezonu, un laipni visus aicina viesos!

Mācību process

Mācību procesā ar jauniešiem lielāko daļu strādāja Uldis Drišļuks, kurš palīdzēja konkrēti definēt idejas un apzināties iespējamo uzņēmējdarbības risku. Tika runāts par produktu raksturojumu, klientiem, konkurentiem, mārketingu, darbiniekiem un vadītāja lomu uzņēmumā. Dalībnieki arī veica tirgus analīzi, izmantojot dažādas metodes.

Finanšu plānošanā jauniešiem palīdzēja LLKC ekonomikas konsultante Liene Dabiņa, pastāstot gan par finanšu pozīcijām, kas attiecas uz visiem, gan analizējot katra ideju atsevišķi.

Mārketinga speciāliste Edīte Irbe ar jauniešiem strādāja pirms paša mācību noslēguma. Viņa lika paskatīties no malas uz to, kur ir potenciāls jauniešu idejām. Atcerēties, ka vienmēr, kad  runājam par savu darbību, mēs to “pārdodam”, jo nekad  nevaram zināt kad, ar ko un kādā veidā var veidoties sadarbība idejas attīstībai.

Prezentējot sevi un savu ideju, noteikti vajag atrast kādu “āķi”, to, kas idejā ir unikāls, un par to runāt, pievienojot stāstam emocijas. Noteikti arī žūrijas priekšā nevajag apmulst, ir jāatzīst, ka ir lietas, kuras neziniet, taču parādiet, ka jūsos ir vēlme to noskaidrot. Ja jūs vērtē, jums ir jābūt gataviem arī noliegumam.

Jauniešu mācības tika noslēgtas ar lielu gandarījuma sajūtu. Jaunieši aizrautīgi stāstīja par savām biznesa idejām un atzina, ka mācību procesā ieguvuši ne tikai vērtīgas zināšanas, bet arī jaunus draugus un kontaktus sadarbības veidošanai ar citiem mācību procesā iesaistītajiem cilvēkiem. Par dažām no idejām jaunieši ir gatavi pastāstīt konkursā “Laukiem būt!”

Paldies ikvienam iesaistītajam šajā mācību norisē – Elīnai Ozolai, Elīnai Zālītei, Kristīnei Šampiņai, Ilmai Kamkovskai, Karīnai un Agatei Gūtmanēm, Mārtiņam Santam, Jānim Rudzrogam, Uldim Drišļukam, Lienei Dabiņai, Edītei Irbei, Ilzei Grundmanei, Zaigai Jaunzemei un Sandrai Fridrihsonei.

Mācības notika VLT aktivitātes “Atbalsts lauku jauniešiem uzņēmējdarbības veicināšana” ietvaros.

Signe Bumbiere,

Saldus konsultāciju biroja uzņēmējdarbības konsultante

Foto: Andrejs Sergejevs