Izvēlas bioloģisko saimniekošanas veidu

Ivetas Ķēniņas mērķis ir panākt, lai viņas zemnieku saimniecību atzīst par bioloģisko saimniecību. Ugāles “Cepļukalnos” jau tagad tiek audzēti veselīgi dārzeņi un ogas.

Iveta ir ventspilniece, kura kopš bērnu dienām zina, ko nozīmē lauku darbi, jo allaž palīdzēts vecvecākiem un vecākiem. Nu laukos dzīvo tikai viņas māmiņa Austra, tēvs Kārlis pirms vairākiem gadiem devies mūžībā, bet, kamēr viņš bijis dzīvs, Roņu ģimene audzējusi lopus, vienubrīd Ivetas vecākiem bijis liels aitu ganāmpulks. "Kad tēvs aizgāja, bija jādomā, ko iesākt ar mums piederošajiem 6,5 ha aramzemes. Mamma ļoti gribēja kaut ko darīt, viņas sapnis bija siltumnīca, un es uzrakstīju projektu, ko iesniedzu Ziemeļkurzemes biznesa asociācijā, biedrības atbalsta daļa bija 40% no vajadzīgās summas. Uzcēlām pat divas siltumnīcas, bija domāts audzēt tomātus, gurķus un agros dārzeņus, gribējās audzēt arī puķes, bet, gadu pamēģinājusi, sapratu – tas ir diezgan sarežģīti. Puķu pārbagātība ir ļoti liela, es nevaru izkonkurēt ievestās ziedinātās tulpes, kas ir ievērojami lētākas nekā manis audzētās."

Pavasarī Ivetu ieinteresēja ziņa par iespēju kļūt par bioloģisko saimniecību, jo vairāk tādēļ, ka "Cepļukalnos" arī līdz šim saimniekots videi draudzīgi. "Sertificēti būsim pēc diviem gadiem, kas ir pārejas posms, lai mūs atzītu par bioloģisko saimniecību. Lai tas notiktu, jābūt pareizi sakārtotai grāmatvedībai, tiek pārbaudītas lauku kartes utt., bet man pašai

160 stundas būs jāpavada, mācoties īpašos kursos, lai zinātu, kā

strādāt bioloģiskajā saimniecībā. Tajā izaudzēto patērē ne tikai mūsu ģimene, bet arī pircēji. Jā, man ir svarīgi, lai būtu laba raža, tomēr tas nav noteicošais. Būtiskākais ir produktu kvalitāte, un to, manuprāt, vislabāk var panākt, strādājot bioloģiskajā saimniecībā. Pārdodot tirgū tomātus, sapratu – cilvēkus nemaz tik ļoti neinteresē veselīgs dzīvesveids. To aptveru jau tad, kad mūsu slimnīcā mēģināju ieviest Pacientu ombudu. Atklāju, ka daudziem nav žēl naudas zālēm, bet ir žēl to ikdienā tērēt veselīgiem produktiem un domāt par savu domāt par veselību visu laiku, nevis pa reizei, un pamainīt savus ieradumus, piedomāt par ēšanas tradīcijām, bet nē – tam mēs esam par slinku. Tirgū pārliecinājos, ka vienam pircējam no desmit ir svarīgi iegādāties bioloģiski audzētu pārtiku. Tādējādi sapratu, ka man nav visiem jāuzbāžas ar savu labo gribu, un es saku meklēt cilvēkus, kam interesē bioloģiskā produkcija. Tā radās ideja par tiešās pirkšanas pulciņu."

Tā darbības princips ir vienkāršs – reizi nedēļā zināmā vietā brīvprātīgi dežurē kāds cilvēks, kurš pieņem atvesto preci un izsniedz to patērētājiem. Pulciņā var iegādāties dārzeņus, ogas, piena produktus, miltu izstrādājumus, sulu, gaļu, olas utt. "Tos saimniekus, kam ir siltumnīcas, mudinu audzēt agros zaļumus, jo tie pavasarī parasti nopērkami tikai lielveikalos, bet mēs taču varam ēst arī pašu audzēto! Es pati piedāvāju tomātus, zemenes, iestādīju avenes, šoruden novācam ķirbju ražu. Par peļņu vēl nevaru runāt, mūsu saimniecība tikai attīstās. Jārēķinās, ka Ventspils nav, piemēram, Rīga, kur bioloģisko produkciju var pārdot dārgāk. Mūspusē daudziem pašiem ir lauki, ar lauku labumiem padalās arī radi un draugi. Netrūkst arī skeptiķu, kas par bioloģisko lauksaimniecību tikai pasmejas. Jārēķinās arī ar to, ka zemnieks, kurš ikdienā strādā savā saimniecībā, nemaz nevar atļauties katru dienu tirgoties, tādēļ viņam bieži vien jāatdod sava prece uzpircējam. Kā alternatīva šādam variantam ir jau pieminētais tiešās pirkšanas pulciņš, kur nav starpnieku."

Ivetai ir padomā audzēt cidonijas, rabarberus, iespējams, smiltsērkšķus, jo šādi stādījumi neprasa ikdienas darbu. Viņai šķiet, ka ar noietu nebūs problēmu, jo daļa cilvēku tomēr ļoti labprāt lieto pārtikā tieši Latvijā augušo. "Tagad jaunākā meitiņa ir paaugusies, es noteikti meklēšu darbu, bet zemnieku saimniecība man būs kā papildu nodarbe. Man ļoti patīk strādāt laukos un patīk piedāvāt citiem savus izaudzētos labumus; prieks, ja dzirdu, ka cilvēkiem tie garšo. Es jau būtu priecīga, ja visu gadu varētu darīt ko tādu, lai laukos nopelnītu naudu, bet pagaidām tas nav iespējams – tur vajadzīgas ļoti lielas investīcijas. Šogad reģistrējos kā mājražotāja un tiešās iepirkšanās punktā piedāvāju pašas vārītus ievārījumus. Starp citu, mēs audzējam arī ziloņķiplokus, kas ir lielāki nekā ierastie. Tirgū par tiem bija liela interese, ar laiku domāju piedāvāt kafejnīcām."

Marlena Zvaigzne

 Ivetas Ķēniņas arhīva foto