Izzinošs un jaunām atziņām bagāts brauciens

Jūlija beigās LLKC Ogres birojs kopā ar zemniekiem LAP mācību ietvaros devās uz Lietuvu un Poliju, lai iepazītu dažādas saimniecības un to darbības pieredzi. Jau sākumā jāpiemin, ka brauciens izvērtās ļoti izzinošs un ar jaunām atziņām bagāts.  

Lietuvā apmeklējām saimniecības, kas vairāk nekā 15 gadus strādā ar bezaršanas tehnoloģiju, minimāli lieto minerālmēslus vai arī neizmanto tos nemaz. Vienā saimniecībā arī pesticīdu lietošana kļuvusi par neizmantotu terminu. Neiespējami? Grūti paveikt? Varam teikt “jā”, tomēr, redzot to visu klātienē, – lauki bija skaisti, tīri un par tādiem varētu daudzi no mums tikai lepoties – īpaši šogad. Saimnieki savos tīrumos regulāri ik pēc 5 gadiem veic augsnes analīzes un nebeidz tos apsekot, lai saprastu, kas tiem labāks piemērots un nepieciešams – tiek audzētas dažādas starpkultūras, augu pasējas un augu maisījumi, lai nodrošinātu labāko augsnei un barības vielas augsnē nesamazinātos. Viens no galvenajiem noteikumiem – stingri ievērota augu maiņa un starpkultūru audzēšana. Protams, arī pareiza šķirnes izvēle, bez tās nekur.

Izvēloties starpkultūru maisījumus, Lietuvas zemnieki iesaka izvēlēties vairākas kultūras ar savu darba “lauku”, un katrai kultūrai ir sava neatsverama loma, piemēram, viena kultūra irdina augsni, cita nodrošina augus ar barības vielām, ar dažādo sakņu sistēmu ļaujot piekļūt barības vielām dažādos dziļumos, kāds cits augs pievilina dabiskos apputeksnētājus. Viens no priekšnoteikumiem: visu gadu dzīva augsne – vienmēr kaut kam ir jāaug. Saimnieki uzsvēra, ka visa pamatā ir veselīga augsne, augu daudzveidība un augu maiņa.

Lietuvas zemnieku pieredze rāda, ka, sākot izmantot bezaršanas tehnoloģijas, ir jāapbruņojas ar pacietību: gan izjūtot finansiālo ietekmi, gan apkārtējo nesapratni. Tāpat ieteikums Latvijas zemniekiem – sākt pakāpeniski, vispirms samazinot slāpekļa mēslojumu, daļēji aizvietojot to ar āboliņa pasēju, tad domāt par mēslojuma samazināšanu, izmantojot starpkultūras, sējot kopā vairākus augus vai daļēji aizvietojot tos ar organisko mēslojumu. Domājot par herbicīdu samazināšanu, iesaka izvēlēties tās šķirnes, kas ir ar lielu augšanas sparu veģetācijas sākumā, tā kultūraugam nodrošinot dominanci un labāku konkurenci ar nezālēm.

Savukārt Polijā apmeklējām saimniecības, kas audzē graudaugus, dārzeņus un kartupeļus. Saimnieki labprāt dalījās ar savu pieredzi dārzeņu audzēšanā. Kopumā šo gadu graudkopībā raksturoja kā vilšanās gadu. Poļu zemnieki uztraukušies, ka reģionos, kas robežojas ar Ukrainu, visi graudu elevatori ir pilni ar Ukrainas graudiem, bet pašiem poļiem novākto ražu nebūs kur glabāt. Kviešus tagad var nopirkt par 200 eiro/t, bet pircēji neskrien tos iegādāties un nogaida. Zemnieki cer, ka situācija graudu sektorā uzlabosies un arī cena. Polijas kaimiņvalstī cūkkopības nozare stagnē un samazina savu ražošanas apjomu, līdz ar to krīt arī graudu apjoms, kas šai nozarei tika paredzēts. Neskatoties uz saspringto iekšējo tirgus situāciju, poļi cer uz labu graudaugu ražu.

Līdzīga vilšanās novērojama arī dārzeņu sektorā, jo, piemēram, kartupeļiem patlaban cena Polijā ir uz pusi zemāka nekā Vācijā. Pastāv arī problēmas ar kartupeļu kvalitāti, turklāt šī kultūrauga platības valstī sarukušas. Arī tālākais kartupeļu patēriņš nesolās paaugstināties, cilvēki pārskata savus ēšanas paradumus, arī pieaugošā inflācija to veicina. Tāds produkts kā kartupeļu čipsi nav vairs izvēles augšgalā.

Apmeklētas tika arī kartupeļu sēklaudzēšanas saimniecības, kurās saimnieki iepazīstināja ar jauno kartupeļu šķirņu Lilly un Queen Anna īpašībām – izturību pret kraupi, uzglabāšanas un garšas īpašībām. Nevienam vien mūsu zemniekam, kurš pats iegādājies ārzemju sēklas materiālu, šeit bija savs komentārs un jautājums, ko vēlējās noskaidrot.

Lai gan Polijā saimniecības pēdējos gados ir tehnoloģiski ļoti attīstījušās, arī tur saimnieki sāk domāt par iespējamo pārstrukturizāciju. Visās apmeklētajās saimniecībās bija jaušams diezgan liels pesimisms saistībā ar dārzeņu audzēšanu. Dārzeņkopībā nepieciešamais lielais darbaspēka apjoms, dara savu – kamēr tāds būs pieejams un produkcijas ražošana būs rentabla, tikmēr ražošana turpināsies. Tomēr arvien parādās jautājums: kāpēc darīt vairāk, ja var darīt mazāk un vieglāk? Ražošanas izmaksas nepielūdzami turpina pieaugt, bet saražotās produkcijas cena samazinās. Arī laika apstākļi šosezon nav lutinājuši – liels sausums pavasarī un vasaras sākumā, kā arī dažādas dabas stihijas, piemēram, krusa šogad sabojājusi aptuveni 30% no dārzeņu platībām.

Šo laika apstākļu dēļ šogad pieaugušas arī laistīšanas izmaksas. Dažās saimniecībās izmanto speciālus vagu veidotājus, kas veido iedobītes, lai labāk noturētu mitrumu un ūdens nenotecētu. Saimnieki arī ļoti izvērtē augsnes frēzēšanu – mālainās augsnēs frēze augsni saputekļo un lietus laikā vagas noskalojas.

Ja graudaudzēšanas saimniecībās vēl ir iespējams samazināt mēslojumu un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu, tad dārzeņu audzētāji atzīst, ka pesticīdu samazināšana ir grūti izdarāma, un tāpēc šajās saimniecībās strādā pēc integrētās metodes. Tomēr augu aizsardzības līdzekļus, piemēram, herbicīdus lieto ar samazinātām devām, bet ar mazāku intervālu,   tā nodarot mazāku stresu kultūraugam, bet mērķtiecīgi iedarbojoties uz nezālēm. Arī dārzeņu audzēšanā strikti jāievēro augu maiņu, lai izvairītos no nematodēm un samazinātu slimību izplatību.

Kā interesantu pieredzi jāmin vienas saimniecības pielietoto metodi, lai gadā iegūtu 2 ražas un tādā veidā palielinātu ieņēmumus – pēc agro kartupeļu novākšanas otrajā apritē stāda ziedkāpostus. Tāpat ļoti interesanti bija iepazīties ar dārzeņu noliktavām un to aprīkojumu – vienkāršas, bet pārdomātas ventilēšanas sistēmas. Kā praktisks un noderīgs risinājums, izvietojot dārzeņu kastes noliktavās, uz grīdas iezīmētas dzeltenas līnijas, pie kurām jānovieto kastes, līdz ar to nodrošinot kārtību, ventilēšanu un arī produkcijas uzglabāšanas kontroles iespējas.

Kopumā mācību brauciens dalībnieku skatījumā bija ļoti vērtīgs un zināšanām bagāts, tika iegūts daudz informācijas un ideju, kuras varētu izmantot vai pielāgot savās saimniecībās.

Mācības tiek nodrošinātas Lauku attīstības programmas (LAP) 2014.-2020. apakšpasākumā “Profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumi” ietvaros, LAD līguma Nr. LAD131118/P44. Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Ieva Kamerāde-Sniedze,

LLKC Ogres biroja augkopības konsultante