Jaunpiebalgas novada “Mazvieķu” saimnieki saņem “Sējēja” balvu

Latvijas Lauksaimniecības universitātes aulā lauksaimniekiem, lauku uzņēmējiem un jaunajiem zemniekiem pasniegtas Zemkopības ministrijas konkursa “Sējējs 2016” balvas.

Veicināšanas balvu un “Sējēja 2016” bronzas statueti ieguva Jaunpiebalgas novada Zosēnu pagasta zemnieku saimniecības “Mazvieķi” saimnieki Gunārs un Laima Ciekuržņi.

Saimnieks joprojām ir pozitīvu emociju pārņemts: “Tas bija liels pārsteigums. Protams, klusībā cerējām, tomēr līdz galam nebija pārliecības, ka mūs par kaut ko apbalvos. Pasākuma atmosfēra bija brīnišķīga, vienuviet tik daudz strādīgu un gaišu cilvēku!”

G. Ciekurznis uzsver, ka laukos laimīgas ģimenes pamatu pamats ir griba: “Laukos jāpatīk dzīvot un strādāt. Ja viss, ko dari, nāk ar milzīgu sevis pārvarēšanu un grūtsirdību, nekā laba nebūs. Domāju, ka čaklai ģimenei vienmēr laukos ir perspektīva, to pierāda aizvien pieaugošā jauniešu interese par aitkopību. Pie līdzīga secinājuma nonācām arī pasākuma laikā, kad neformālā gaisotnē saimnieki cits ar citu aprunājāmies. Interese par laukiem jauniešu vidū palielinās, jaunas ģimenes atgriežas sentēvu saimniecībās, iegādājas lauku īpašumus, tomēr smagā darba dēļ daži arī zaudē drosmi un apņēmību, entuziasms noplok, ieceres nepiepildās, cerība izdeg. Taču es palieku pie pārliecības, ja mīl darbu un ir stipra griba, tad panākt var ļoti daudz.”

Vaicāts, kādā goda vietā “Sējēja” bronzas statuete tiks novietota, saimnieks atjoko, ka būšot jātaisa slavas zāle, kur vienuviet izlikt apskatei visus savus apbalvojumus, goda rakstus un vimpeļus. To pa gadiem iekrājies diezgan daudz.

“Mazvieķi” atrodas Vidzemes augstienē, kur pauguri mijas ar ieplakām, augsnes auglība zema un mazo lauciņu apstrāde dārga un sarežģīta. Zemnieku saimniecību Gunārs nodibināja 2001. gadā ar nolūku attīstīt dārzeņkopību un augļkopību. Vairākos hektāros tika audzētas upenes un avenes, galda bietes, burkāni un citi dārzeņi gan savām vajadzībām, gan pārdošanai.

Aitu audzēšanu Laima un Gunārs nemaz nopietni attīstīt nevēlējās, tomēr nepatika, ka zeme aizaug un nav apkopta. Tā viņi nolēma iegādāties piecas aitas un teķi, lai kaut cik izmantotu un uzturētu zemi. Saimniecībā audzē Latvijas tumšgalves aitas, kā saimnieks saka, pašlaik “Mazvieķos” ir 260 aitu, kurām kuru katru brīdi piepulcēsies jēri. Pirms pieciem gadiem saimniecība ieguvusi šķirnes aitu audzēšanas saimniecības sertifikātu.

Ar darbiem ģimene tiek galā pati. Turklāt palīgi ir pašu bērni. Oskaram ir jaunāks brālis Elvijs un māsa Anete. Elvijam jau 18, un viņš mācās Cēsu profesionālajā vidusskolā par namdari, bet Anete pagaidām tepat, Jaunpiebalgas sākumskolas ceturtajā klasē. Bērni radināti strādāt un ir lieli palīgi saimniecībā.

“Mazvieķu” saimnieki izmanto visu, ko var iegūt no aitas: gaļu, vilnu un ādu. Paši izgudrojuši, kā izmazgāt vilnu lielākā daudzumā, apzinājuši aitu audzētājus tuvākajā apkārtnē un iepērk vilnu. Mazgātu vilnu nodod Limbažu “Tīnei”, bet aitu ādas ved uz Rīgu ģērēt. No ģērētām aitādām pa gariem ziemas vakariem top vestes, dažāda lieluma čības un cimdi. Arī izkārsta vilna tiek likta lietā – tā tiek iešūta segās un spilvenos.

Vēl jāpiemetina, ka “Mazvieķi” atrodas ainaviskā vietā, netālu no Vieķu pilskalna, un saimnieki labprāt izvadā pa savu saimniecību, pastāsta par vilnas izmantošanas iespējām un pacienā ar jēra zupu.

Kaut arī pēdējos gados dažādas likstas un nelaimes nav gājušas garām “Mazvieķu” ļaudīm, enerģija, optimisms un darba prieks palicis nemainīgs. Viena no Laimas un Gunāra atziņām – Piebalgā var gūt daudz skaistuma un iedvesmas, lai, pārvarot grūtus brīžus, piepildītu sapņus un ieceres.

Gunda Kazerovska,

LLKC Cēsu konsultāciju biroja uzņēmējdarbības konsultante