Jelgavas novada iedzīvotāju brauciens uz Krāslavas un Dagdas novadiem

LLKC Jelgavas nodaļa kopā ar Lauku partnerību „Lielupe” 10. jūnijā organizēja pieredzes apmaiņas braucienu uz Krāslavas un Dagdas novadiem. Brauciena mērķis bija iepazīties ar LEADER projektu ieguldījumu vietējo produktu attīstībā un popularizēšanā šajos novados. Atsaucība piedāvātā brauciena plānam bija liela un kopā piedalījās vairāk nekā 40 interesentu no tuvējās apkārtnes. Braucienu finansēja Valsts Lauku tīkls.

 „Kurmīšu” tēja un vaska sveces

Iebraucot „Kurmīšos”, mūs sagaida saimniecības pārstāve, kura pastāsta un parāda dažādus ārstniecības augus, kuri šeit tiek audzēti. Viņa par katru augus sniedza informāciju par to ārstnieciskajām īpašībām. Saimniecība bioloģiskos augus audzē un tējas gatavo jau no 1994. gada. Skaistās māla krūkās bija pagatavotas divu veidu tējas – svaiguma un ģimenes. Ikviens izbaudīja skaisto apkārtni un interesanti veidotās nojumes un atpūtas vietas „Kurmīšu” viesiem. Viesus iepriecina „Kurmīšu simbols” – akmens Kurmju ģimene – mājas sargi. 

Pateicoties Eiropas fondu atbalsta iespējām, saimniecībā ir uzcelta un iekārtota ražošanas ēka. Tajā notiek bioloģiski izaudzēto tēju žāvēšana, sagatavošana un iepakošana. Šeit saimnieki nodarbojas arī ar vaska sagatavošanu biteniekiem un dod iespēju apskatīt, kā veido vaska plāksnes. Projekta ietvaros tika iegādāts nepieciešamais inventārs tēju un medus produkcijas iegūšanai. Interesentiem bija iespēja iegādāties veselīgas dažāda veida tējas un izgatavot pašam savu vaska sveci.

 Kulinārā mantojuma pusdienas un Krāslavas apskate

Brauciena dalībniekus pusdienās gaidīja „Ēdamnama Daugava” saimnieces, kur mūs sagaidīja uzklāts galds. Kulinārā mantojuma piedāvājumā galdā cēla auksto zupu un īpašo piedāvājumu Buļbešnīkus – kartupeļu pīrāgus ar sēņu, burkānu un sīpolu pildījumu.Pēc pusdienām uzņēmuma „Krāslava D” īpašniece pastāstīja par uzņēmuma vēsturi un darbības virzienu. Uzņēmumā cep maizi un konditorejas izstrādājumus. Tur ceptā Darņicas formas maize ir iekļauta Kulinārajā mantojumā. Uzņēmuma pārstāvji regulāri brauc pieredzes apmaiņā uz Poliju un citām kaimiņvalstīm. Maizes un konditorejas izstrādājumu cepšanai un ēdienu pagatavošanai nepieciešamās izejvielas pēc iespējas vairāk tiek iepirktas no vietējiem ražotājiem.

Interesantā ekskursijā pa Krāslavas pilsētu mūs pavadīja gide Inta Lipšāne , kura pastāstīja par vēsturi un stāstiem apvīto grāfu Plāteru pili. Mūs uzveda Karņicka kalnā, no kura paveras burvīgs skats uz pilsētu un Daugavas lokiem. Leģenda vēsta par virsnieku Karņicki, kurš bija iemīlējies Plāteru meitā. Kā jau tajos laikos, armijas virsnieks nebija piemērotākā grāfa meitas līgavaiņa kandidatūra, tāpēc abi iemīlējušies nolēmuši doties nāvē. Virsnieks gaidījis norunāto zīmi – sveces gaismu pils logā. Kad gaisma parādījusies, virsnieks šajā pašā vietā nošāvās. Nejaušības dēļ meitenei pašnāvība neizdevās. Tas nozīmē, ka arī Latvijai ir savs Romeo un Džuljetas stāsts.

Gide pastāstīja par pilsētas ģerboņa nozīmi – buru laiva ar pieciem airiem – tas simbolizē ūdeņus, kas ir visapkārt, kā arī to, ka senatnē šeit dzīvojošās piecas tautas. Krāslavas novads ietilpst dabas parka „Daugavas loki” teritorijā un, kā sacīja gide, šajā parkā koncentrējas apmēram 70% no Latvijas floras un faunas bagātībām.

 Foto klubs „Zibsnis” un biedrība „Kruoslovys amatnīku broliste”

Vairākus gadus Krāslavā darbojas biedrība „Foto klubs „Zibsnis””, kas ir izmantojis pieejamo finansējumu un iekārtojis telpas vietējā kultūras namā, attīstot foto kluba radošo darbību. Ik gadu tiek rīkotas izstādes un fotoprojekti, kuros piedalās pazīstami novadnieki un uzņēmēji. Foto klubā aktīvi darbojas arī vietējās rīcības grupas projekta koordinatore Gunta Čižika.

Biedrība „Kruoslovys amatnīku broliste”, pateicoties LEADER projektiem, ir iekārtojusi telpas Amatu istabai, kurā izstādīti vietējo amatnieku darbi. Biedrība sniedz ieguldījumu vietējās amatniecības attīstīšanā un saglabāšanā. Amatu istabā ik dienu strādā un interesentus sagaida profesionālā rokdarbniece Maija Šļuga.

 Floras un faunas iepazīšana Jaundomes muižā

Dagdas novada Jaundomes muižas atjaunotajā staļļu mūra ēkā iekārtota interaktīva floras un faunas iepazīšanas ekspozīcija. Aizrautīgais gids pastāstīja par Ežezeram raksturīgajām zivju sugām, kas pēc dažādiem pētījumiem ir no 18 līdz 24 dažādām sugām. Izmantojot pārrobežu projekta EST-LAT-RUS finansējumu, iekārtotas telpas un iegādāta interaktīvās izstādes aparatūra, kas dabas iepazīšanu padara daudz interesantāku. Šeit tiek īstenotas vides iepazīšanas programmas sadarbībā ar vietējām skolām. Arī tiem apmeklētājiem, kam līdz šim īpašas intereses un zināšanu par zivīm nebija, pateicoties unikālajai ekspozīcijai, radās interese un jaunas zināšanas par šo jomu. Jebkurā gadījumā, atrodoties Dagdas pusē, iesakām apmeklēt – ir to vērts!

 Ieskats „Indras pūralādē”

Biedrībā „Indras pūralāde” audējas strādā pēc senas tradicionālas latgaliešu „skalu deķu” tehnikas, auž dažādus darbus – skalu segas, grīdceliņus, šalles, spilvenus un dvieļus. Arī mēs meklējām, kur tad īsti ir tie skali. Neko skaliem līdzīgu neatraduši, jautājām audējām. Izrādās, ka skalu deķi ir īpašā tehnikā austas segas, kur skali tiek izmantoti, lai paceltu atsevišķus pavedienus, tādā veidojot iecerētos rakstus. Saglabājot šīs rokdarbu tradīcijas, iesaistot arī mākslas skolas audzēkņus, kopā radot gan tradicionālus mākslas darbus, gan citus. Biedrība piedalās dažādos projektos, kurus finansē no Valsts Kultūrkapitāla fonda, Krāslavas pašvaldības, Latgales kultūras programmas un Koninklijke Nederlandsche Heidemaatschappij līdzekļiem. „Indras pūralādes” darbi tiek izstādīti arī dažādās izstādēs un gadatirgos. Garo, piepildīto dienu noslēdza dažādu ievārījumu un pankūku nobaudīšana, ko sagatavoja zemnieku saimniecības „Bagātības” saimniece.

 Brauciena tālākajā punktā mēs atradāmies vien desmit km attālumā no Baltkrievijas robežas un varējām saskatīt kaimiņvalsts mežus. Mājupceļš bija ilgs – vairāk nekā četras stundas, bet tajā varējām atpūsties un pārdomāt dienas laikā uzzināto un redzēto.

Paldies brauciena dalībniekiem un brauciena moderatorei Līgai Švānbergai no Lauku partnerības „Lielupe”.

Zane Rone un Dace Drošprāte,

LLKC Jelgavas nodaļa