Kooperācija nākotnei – E-piim

Pirms trīs gadiem Latvijas kooperatīvs Piena ceļš apvienojās ar Igaunijas E-piim, nodibinot starpvalstu kooperatīvu SCE E-piim ar mērķi savas jaudīgas un efektīvas piena pārstrādes izveidei. Lai arī būvlaukuma sagatavošana sākta jau pērn, rūpnīcas pamatakmens ielikts šā gada jūnijā, tas notika Igaunijas vidienē – Paidē. Šī būs vismodernākā rūpnīca Austrumeiropā, daži no iesaistītajiem pat saka – modernākā Eiropā.

UZZIŅA

E-piim Tootmine

* Vairākuma īpašnieki – kopskaitā 149 zemnieki no Igaunijas un Latvijas, kas apvienojušies starpvalstu kooperatīvā SCE E-piim.

* Šī gada 17. februārī 24,99% topošās rūpnīcas akciju iegādājās stratēģisko investoru – Nīderlandes uzņēmumu Interfood BV un Royal A-Ware BV – kopuzņēmums Meierei BV.

* Stratēģiskie investori apņēmušies nodrošināt 84% piena produkcijas pārdošanu globālā tirgū.

* Pārstrādes jauda: 1100 t piena, 85 t koncentrētu sūkalu dienā. Ražošanas jauda: 36 000 t siera un 25 000 t sūkalu pulvera gadā.

* Būvniecības darbu un aprīkojuma izmaksas 154 milj. eiro, šī gada 11. maijā parakstīti līgumi ar finansētājiem: bankām ING, LHV un Eiropas Investīciju banku.

* Rūpnīcas iedarbināšana ar izmēģinājuma ražošanu plānota 2023. gada 3. ceturksnī; nodošana un garantijas perioda sākums – 2024. gada 1. ceturksnī.

Jūlija vidū būvlaukumā jau iezīmējās skaidras jaunās rūpnīcas aprises un būvnieka Nordecon pārstāvji uzņēmuma īpašniekiem – zemniekiem no Latvijas un Igaunijas – varēja izrādīt topošās telpas, kur būs piena pieņemšana, pirmapstrāde, uzglabāšanas tanki, kāds plānots pulvera ražošanas tornis un kur notiks siera gatavošana.

“Lai arī situācija piena tirgos ir laba un mums ir noslēgti izdevīgi eksporta līgumi, jaunās rūpnīcas būvniecība mūsu dzīvi nepadara vieglāku, tomēr ilgtermiņā mēs būsim labā situācijā,” tā uzņēmuma kopsapulcē situāciju raksturoja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānuss Murakass. Šo pārliecību stirpina fakts, ka uzņēmums, kur projekts ticis ilgstoši izstrādāts un pārstrādāts, ietver pašu jaunāko un modernāko siera un sūkalu pulvera ražošanas tehnoloģiju uzstādīšanu, garantējot maksimālu ražošanas efektivitāti, kādas nav nevienai no piena pārstrādes rūpnīcām Eiropas austrumu reģionā. Naudas izteiksmē tas nozīmē 3–4 centus klāt pie tās piena iepirkuma cenas, ko E-piim  rūpnīcas, kopskaitā šobrīd trīs – Igaunijā Peltsamā un Jerva-Jāni, kā arī Latvijā Jaunpilī), spēj nodrošināt.

Saprotams, ka moderni tehnoloģiski risinājumi prasa, pirmkārt, augsti kvalificētus būvniekus, otrkārt, tikpat augsti kvalificētus darbiniekus, kas modernos risinājumus spēs realizēt. J. Murakass saka – to nodrošina stratēģiskais investors Royal A-Ware no Nīderlandes, kura kontā ir desmitiem uzbūvētas piena pārstrādes rūpnīcas Eiropā un pasaulē. Turklāt uzņēmums jau sācis E-piim rūpnīcas darbinieku apmācības Nīderlandē, lai nākamgad, kad plānota eksperimentālās ražošanas uzsākšana, tā noritētu gludi.

Ņemot vērā Ukrainas kara fonu, augošo inflāciju un nepieredzēto situāciju ar augstām piena iepirkuma cenām, jājautā – cik gludi notiek iepriekš izvirzīto E-piim plānu īstenošana? Vērtējot aizvadītā gada darbu un šī gada pirmā pusgada rezultātus, J. Murakass atzīst, ka izaicinājumu nav trūcis. Jau no pērnā augusta sācies kāpums piena iepirkuma cenās, vienlaikus par 50–70% pieaugot arī siera pārdošanas cenai. Sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, situācija atkal mainījusies – paralēli cenai piena tirgū sākušas kāpt arī enerģijas izmaksas. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs atzīst, ka savulaik pareizs bijis lēmums fiksēt elektrības cenu uz 10 gadiem (47,87 eiro/MwH + 10% tirgus cena), kā arī uzbūvēt šķeldas katlumāju Peltsamā rūpnīcas darba nodrošināšanai. Lai arī šķeldas cenas pieaugušas, tās izmantošana esot izdevīgāka nekā līdz tam izmantotā slānekļa eļļa, kas turklāt radītu arī problēmas vides prasību izpildē. Energoresursu efektivitātes problēmas ir pašlaik lielākais izaicinājums, lai tās risinātu, E-piim iegādāsies ar biogāzi darbināmas piena mašīnas.

Jāteic, ka vēl viens izaicinājums ir arī Eiropas Zaļā kursa prasības un ar to saistītā taksonomija jeb atbildības uzlikšana finanšu institūcijām raudzīt, cik atbildīgi un videi ilgtspējīgi darbojas kredītņēmēji. Tas tieši skar E-piim rūpnīcu, kura finansējumu piesaistījusi no trīs bankām. Līdz 2024. gada beigām uzņēmumam būs jāsagatavo ilgtspējas ziņojums, kas darīts, lai sasniegtu E-piim apņemšanos kļūt par klimatneitrālu uzņēmumu līdz 2040. gadam un līdz 2030. gadam samazināt oglekļa emisijas par 55%, tajā skaitā piena piegādātāju zemnieku saimniecībās. Lai arī ziņojuma sagatavošana ir ķēpīga, turklāt, ņemot vērā, ka vēl ne visas taksonomijas regulas ir apstiprinātas, ir daudz neskaidrību, līdz šim izdarītais un arī plānotie darbi finanšu ilgtspējas kontrolierus varētu apmierināt.

Vēl kāda būtiska lieta – kooperatīva zemnieki uzticas uzņēmuma vadībai. Lai arī zemnieku aprindās nevalda jūsmīga eiforija par jauno rūpnīcu (galu galā – projektā ieguldīti diezgan ievērojami zemnieku līdzekļi), tomēr ir ticība, ka viņi rīkojas pareizi. Efektivitāte ir vienīgais risinājums nākotnei, lai cik neskaidra tā arī šodien izskatās. Vienīgās bažas, vai izdosies nodrošināt rūpnīcas darbināšanai nepieciešamo piena apjomu, jo ir skaidrs, ka efektivitāti nodrošina pietiekama jaudu noslodze. J. Murakass saka – esam sākuši uzrunāt zemniekus Igaunijā par piena piegādes līgumu slēgšanu. Turklāt šādi līgumi jau ir noslēgti ar Latvijas kooperatīviem Piena loģistika un Māršava.

Piena pārstrādes projekta E-piim Tootmine un arī pārstrādes uzņēmuma Jaunpils pienotava valdes loceklis Jānis Bērtulsons par E-piim projektu saka: “Šī būs moderna, efektīva rūpnīca. Efektiviāti mēra, ņemot par pamatu apgozījumu un izmērot, kādas ir rūpnīcas darba izmaksas un kādas – izmaksas par pienu.  Mūsu partneru Royal A-Ware Goudas siera rūpnīcas piena izmaksas zemniekiem no kopējām izmaksām sastāda 90%. E-piim izmaksās piena izmaksas šobrīd plānojam 80%, šai daļai kāpjot līdz 90% tad, kad lielākā daļa rūpnīcas izbūvē ieguldītā finansējuma būs izmaksāts. Pirmajos gados, protams, būs lielāks stress uz finanšu plūsmu. Tā produkcija, ko plānojam ražot, šobrīd tirgū ļoti labi kotējas. Mēs piecas dienas nedēļā ražosim Čedaras sieru, divas dienas Goudas sieru, nedaudz arī Edam sieru. Ražosim arī sūkalu pulveri. Sviestu, saldo krējumu, kas paliek pāri no siera ražošanas, turpināsim pārdot Eiropā, pamatā Polijā, kā arī sūtīsim pārstrādei uz turpat netālo Jerva-Jāni rupnīcu.

Piena pārstrādei jāpelna tik daudz, lai tā uzturētu pati sevi, atliktu nauda investīcijām un pārējais tiktu izmaksāts zemniekiem. Mums Latvijas piena pārstrāde nav efektīva, Jaunpils pienotavā izmaksas zemniekiem par pienu ir 55–60%”.

Vaicāts par E-piim maksāto piena cenu zemniekiem, J. Bērtulsons skaidro, uzņēmums ir noteicis bāzes cenu, noteiktu tauku un olbaltumvielu daudzumu un piemaksu par piena apjomu, ko aprēķina, ņemot vērā transportēšanas ieguvumu. Faktiski bāzes cena arī ir vidējā cena, kādu saņem zemnieks. Ir arī saimnieki, kas saņem varāk, jo spēj nodrošināt lielu apjomu kvalitatīva piena.

Uz jautājumu, vai E-piim šobrīd var pievienoties jauni biedri, J. Bērtulsons atbild: “Pievienoties var, bet nedomāju, ka šādos juku laikos kā šobrīd varētu būt liela interese. Tad, kad būs stabilitāte, tad par to būs lielāka interese. Iestāšanās nauda ir  ļoti liela. Tie ir 10 000 eiro. Naudu, protams, sadala x maksājumos. Esošie biedri kooperatīvā ir ieguldījuši daudz naudas, ieguldot gan līdzšinējā darbībā, gan nākotnes rūpnīcā. Vienlaikus atceramies, ka mums aiz muguras ir miljardu kompānijas Interfood un Royal A-Ware.”

J. Bērtulsons min, ka arī Baltijas valstu patērētāji nākotnē varēs baudīt E-piim un arī Jaunpils pienotavas produkciju. E-piim rūpnīcā Peltsamā tiks saglabāta iepakošanas līnija. Jaunpils pienotava turpinās ražot biezpienu, vairākus siera veidus, kā arī attīstīs jaunus produktus ar Jaunpils pienotavas zīmolu.

Iveta Tomsone,
LLKC Apgāda vadītāja

Saīsināti no LLKC žurnāla “Latvijas Lopkopis”