Kooperatīva vadība – biedru padome

Biedriem ir apzinīgi jāizvēlas padomes locekļi – lai arī kooperatīvs ir biedru īpašums un demokrātiski kontrolēts (viens biedrs – viena balss) uzņēmums, biedri nevar tieši pieņemt visus lēmumus. Tāpēc viņi no sava vidus ievēl padomes locekļus, kuriem uztic kooperatīva vadību.

Gan kooperatīva, gan cita veida uzņēmuma padomes (daži tos sauc par valdes locekļiem, citi par – direktoriem, bet būtiski ir, ka tie ir biedru pārstāvji)uzdevums ir pārstāvēt īpašnieku  intereses. Divi galvenie padomes pienākumi ir noteikt uzņēmuma prioritātes un pārraudzīt vadību, īstenojot šīs prioritātes.

Uzņēmuma prioritātes parasti ir vērstas uz to, kā bizness palielinās akciju vērtību īpašniekiem, kooperatīviem – kā palielināt biedru labumu (uzlabot, nodrošināt biedru konkurētspēju, izmantojot kooperatīva sniegtos pakalpojumus un produktus).

Kooperatīva biedru padomes mērķis ir noteikt un pārraudzīt kooperatīva misiju, vērtības un mērķus, izstrādāt kooperatīva darbības stratēģiju – darbības politiku, kas veicina kooperatīva attīstību, spējot risināt draudīgas situācijas vai arī saskatīt un izmantot iespējas. Padome nosaka misiju, vīziju un vērtības, kas noteiks, kā uzņēmums radīs labumu saviem biedriem. Kaut arī vērtības radīšana ir svarīgs mērķis, tā jāveic likumīgi, ilgtspējīgi un ētiski.

Otrs svarīgs padomes darbs ir pārraudzīt, kā tiek īstenots tās redzējums. Tas notiek, pieņemot vadītāju (bieži vien to sauc par valdes priekšsēdētāju, izpilddirektoru, ģenerāldirektoru jeb CEO). Izpilddirektors pārvalda uzņēmuma ikdienas darbību, padome viņam sniedz vadlīnijas un politikas nostādnes, kas ir jāievēro. Turklāt kooperatīva izpilddirektoram ir jāapvieno gan kooperatīva vērtības, gan kooperatīva kā uzņēmuma attīstība. Šāda vadītāja atrašana, kas spēj apvienot šīs abas lietas, ir vitāli svarīga kooperatīva attīstībā.

Padomi vada priekšsēdētājs, kurš vada padomes sēdes un nodrošina vienmērīgu grupas darbību. Biedru padomes vadītāju var dēvēt arī par prezidentu. Padomes locekļi tiek aicināti (mudināti) apspriest kooperatīva darbības ceļu. Tomēr, tiklīdz  notikusi balsošana un padome pieņēmusi lēmumu, tas ir padomes kopīgais lēmums un ārpus padomes sanāksmes neklājas to pārrunāt. Par labo praksi tiek uzskatīts, ja visi padomes locekļi atbalsta lēmumu, tam ir jābūt arī pietiekami izskaidrotam un visiem saprotamam. Padomes kā vienotas grupas tēls ir būtisks kopējā kooperatīva publiskajā tēlā, ietverot sevī uzticēšanos, stabilitāti, pārdomātu vadību, drošību.

Pastāv vairākas būtiskas atšķirības starp kooperatīvu padomēm un investoru uzņēmumu padomēm:

1. Uzņēmumu padomes locekļi ir augsta līmeņa profesionāļi finanšu, vadības un ekonomikas jomās, kooperatīvu padomes locekļiem parasti nav tik augsta profesionāla izglītība un pieredze lielo korporāciju pārvaldībā.

2. Otrs būtisks jautājums ir atalgojums – uzņēmumu padomes locekļi saņem augstu atalgojumu, kooperatīvos padomes locekļi pārsvarā strādā brīvprātīgi.

3. Tomēr kooperatīvu padomes spēks slēpjas tajā, ka tā ir no biedru vidus, tādējādi vislabāk izprot biedru vajadzības – gan kā īpašnieku, gan kā klientu, un spēj piedāvāt labākos risinājumus. Uzņēmumi šo cenšas risināt ar klientu aptaujām, bet kooperatīvs šīs vajadzības sajūt pirmais.

4. Vēl viens pozitīvs aspekts ir kooperatīva padomes locekļu dažādība – tā kā kooperatīva padome ir demokrātiski ievēlēta no biedru vidus, viņi var dot savas zināšanas un pieredzi kā kooperatīva pakalpojumu lietotājs. Tas ļauj kooperatīva padomei skatīties uz jautājumiem un risināt tos ar dažādiem skatījumiem.

Augsti apmācītu padomes locekļu ar specializētām zināšanām trūkums, no vienas puses, var palielināt informācijas asimetriju (vienai pusei ir lielāka informācija un izpratne nekā otrai) starp padomi un vadību, un dažos gadījumos rezultāts var būt pielāgošanās/pakļaušanās tai. No otras puses, tā kā padomes locekļi izmanto kooperatīva pakalpojumus, tiem parasti ir laba izpratne par kooperatīva darbību, kā rezultātā viņi var labāk pārraudzīt tās darbību. Līdzsvara panākšana starp šīm divām iezīmēm ir galvenais kooperatīva pārvaldības elements.

Ievēlēt spēcīgu kooperatīva padomi

Kooperatīva padomi parasti ievēl atklātās vēlēšanās, kur katram biedram ir viena balss (lai gan otrā līmeņa kooperatīvos bieži izmanto atšķirīgu balsošanas struktūru). Ļoti mazos kooperatīvos liela daļa biedru varētu nokļūt padomē. Lielākos  var būt izstrādāti noteikumi, kritēriji, kas var darboties padomē. Pēc ārvalstu pieredzes, šie kritēriji bieži ietver noteiktu biedra kooperatīva pakalpojumu izmantošanas apjomu vai biedra darbības ilgumu kooperatīvā. Padomēm var būt arī noteiktas prasības dažādu reģionu vai biedru grupu pārstāvēšanai. Tas tiek darīts cerībā, ka padomē varētu ievēlēt vairāk augsti kvalificētu padomes locekļu. Dažos Igaunijas kooperatīvos ir noteikts, ka uz katru padomes locekļa vietu ir jābūt vismaz diviem pretendentiem.

Viens no īpašajiem kooperatīva padomes izaicinājumiem ir attīstīt dalībnieku prasmes, lai efektīvi vadītu kooperatīvu, paplašinot klātesošo speciālo zināšanu un pieredzes klāstu.

Lai uzlabotu padomes profesionalitāti, jaunais Kooperatīvo sabiedrību likums paredz iespēju padomē ievēlēt arī pārstāvi, kas nav kooperatīva biedrs, bet šāda kārtība jāparedz kooperatīva Statūtos.

Liene Feldmane,
Valsts Lauku tīkla Sekretariāta
lauku attīstības eksperte