Kristīnes sirdslieta – keramika

Pašā Latgales sirdī, Preiļu novada Aizkalnes pagastā, dzīvo un strādā keramiķe Kristīne Nicmane. Izbaudījusi Rīgas ērtības un pilsētas dzīvi, viņa uz Aizkalni pārcēlās pirms pieciem  gadiem, atjaunojot ģimenes īpašumu. Kristīnei patīk lauki un lauku dzīve, tāpēc par algotu darbu tuvākajā pilsētā viņa nemaz nedomāja, bet loloja sapni par savu uzņēmējdarbību.

 Lai arī Kristīnes izglītība nemaz nav saistīta ar keramiku un mākslu, tomēr jau no mazotnes viņai piemīt mākslinieka gars. Jautājot, ar ko tas viss sākās, keramiķe atzīst, – atbraucot uz Latgali, bija jāsāk kaut kas darīt, un keramika bija tā nozare, kas aizrāva. Sākotnēji nemaz tik viegli nevedās, jo bija sarežģījumi ar materiālu ieguvi, izmantojot vietējos resursus. Entuziasmam nerimstot, bija jāmeklē citi materiālu rašanas ceļi, un mūsdienu tehnoloģiju pasaulē internets pavēra iespēju tikt pie kārotajiem materiāliem. Viņa paņēma pirmo māla piku un sāka iemēģināt savu roku. Lai arī iznākums nebija keramiķa snieguma cienīgs, ģimene bija lielākais atbalsts, mudinot  turpināt iesākto.

 Trauki jau ieguvuši pircēju atzinību

Zināšanu bija salīdzinoši maz, kā arī pieredzējuši keramiķi nelabprāt dalījās ar savu pieredzi, saskatot Kristīnē potenciālu konkurentu. Taču Kristīne nepadevās, apmeklēja kursus, daudz lasīja, piedalījās meistardarbnīcās un ceļoja, lai iegūtu zināšanas māla apstrādē. Lai arī keramiķe atzīst, ka vēl ir daudz jāpilnveidojas, trauki jau ieguvuši Preiļu iedzīvotāju un tūristu atzinību.

Viens no pirmajiem finansiālajiem atbalstiem uzņēmuma veidošanā bija Preiļu novada domes līdzfinansējums. Kristīne piedalījās mazo un vidējo komercsabiedrību un saimnieciskās darbības veicēju projektu konkursā un saņēma līdzfinansējumu elektropieslēguma jaudas palielinājumam, keramikas krāsns un virpas galvas iegādei. Papildus piesaistot LEADER finansējumu, tika iegādāts moderns keramikas darbnīcas aprīkojums. Darbnīcas un veikala telpas izveidei tika piesaistīti ģimenes personīgie līdzekļi.

 Vislabprātāk veido praktiskas lietas

Kristīne izgatavo keramikas traukus, suvenīrus, interjera priekšmetus un dažādus mākslas objektus. Papildus piedāvā keramikas meistardarbnīcas individuāli un grupās, kā arī izbraukuma meistardarbnīcas. Vislabprātāk viņa veido  praktiskas un noderīgas lietas un traukus, kas ir lielākais biznesa balsts. Katrs izgatavotais trauks ir unikāls un vienā eksemplārā, jo tas ir roku darbs. Tā kā pamatizejvielas ir salīdzinoši dārgas, brāķis šajā biznesā nav pieļaujams. Tomēr, ja tāds gadās, arī to  var mēģināti pārdot, samazinot cenu. Māksliniece uzsver, ka tos mazos brāķīšus, kas ir radušies, ar neapbruņotu aci nemaz nevar pamanīt, tam ir nepieciešamas zināšanas un izpratne. Saražotos traukus ir iespējams iegādāties uz vietas Aizkalnē – keramiķes izveidotajā veikaliņā un internetveikalā www.edsi.com.

Trauku izgatavošanas process nav viegls, tas ir ne tikai sarežģīts un laikietilpīgs, bet arī fiziski smags. Ražošana sākas ar māla masas sagatavošanu un izmīcīšanu, kā arī piedevu pievienošanu pēc nepieciešamības. Nākamais posms – formas izveide, mālu lipinot ar rokām, virpojot uz podnieka virpas, rullējot vai lejot ģipša formās. Dienu izstrādājums žūst kontrolētā temperatūrā, lai izslēgtu izstrādājuma deformēšanās risku. Tad seko apstrāde, kājas noformēšana, trauka pulēšana, kā arī osu pievienošana. Svarīgs posms ir trauka apdedzināšana, kad māls top par keramiku. Tikai tad tas kļūst izturīgs un nešķīst ūdenī, šo procesu keramikā sauc par biskvīta dedzinājumu. Mālu apdedzina neglazētu līdz 1000 grādu temperatūrā. Tad seko glazūras uzklāšana, tai jāizceļ trauka forma, jāsaskan ar izvēlēto materiālu. Pēdējais posms ir dārgmetālu uzklāšana, – gatavo priekšmetu apstrādā ar izvēlēto metālu (zelts, platīns, lustra) un apdedzina trešo reizi 700 grādu temperatūrā. Iepazīstot ražošanas procesu, ir saprotama radītā trauka vērtība.

 “Jašas podi”

Šobrīd uzņēmums ir atpazīstams kā “Jašas podi”. Interesējoties,  kā nosaukums radies, uzņēmēja norāda, ka mājas tuvumā tek  Jašas upe. Līdz ar to uzreiz bijis skaidrs, ka būs “Jašas keramika”. Tā kā uzņēmums atrodas Latgalē, Kristīne kā labskanīgāku atzina firmas zīmi “Jašas podi”. Keramiķe smejoties piebilst, ka daži uzskata, ka viņu sauc “Jaša”, līdz ar to šāds nosaukums radies.

Uzņēmējas turpmākie sapņi ir izveidot savu produktu līniju ar vienotu stilu, kas nodrošinātu lielāku atpazīstamību un popularitāti. Kā arī atrast un pāriet ražošanā uz viena veida mālu. Līdz šim trauku ražošanai tiek izmantoti septiņu veidu māli.

Svarīgs apkārtējo viedoklis

Lai vēl vairāk noticētu savai idejai, Kristīne 2018. gadā piedalījās LLKC rīkotajās mācībās “Atbalsts lauku jauniešiem uzņēmējdarbības veicināšanai”. Jautājot par lietderīgumu, keramiķe norāda, ka jaunu biznesa teoriju jau neiemācīsies, bet vēlreiz visu atkārtot un satikt radošus, jaunus cilvēkus un pasniedzējus bija noderīgi. Tā bija iespēja vēlreiz noticēt savai idejai un nepadoties. Izraušanās no savas ikdienas rutīnas deva motivāciju un spēku. Laukos dzīvojošajiem bieži trūkst komunikācijas, tikšanās ar cilvēkiem, lai varētu uz savu ideju paskatīties no cita skatu punkta, tāpat uzklausīt apkārtējo viedokli un domas. Kristīne atzīst, ka piedalīšanās mācībās deva vēl lielāku stimulu pierādīt pašai savu varēšanu, saražot oriģinālus produktus  un apzināties to patieso vērtību. Viņa saka: “Katru dienu izgatavojot traukus, iegūstu aizvien lielāku pieredzi un pilnveidoju prasmes šajā jomā.”

Tā kā apkārtnē darbojas podnieki, kuri turpina novada bagātās tradīcijas, Kristīne nesteidz sevi pieskaitīt pie Latgales keramiķiem, jo uzskata, ka vēl ir daudz jāmācās, un tikai tad, kad viņa izveidos savu produktu līniju, varētu domāt par personālizstādes rīkošanu un trauku prezentēšanu plašākai publikai, lai iegūtu arī vietējo keramiķu atzinību.

Jolanta Augšpūle,

Preiļu konsultāciju biroja uzņēmējdarbības konsultante

Foto: no Kristīnes Nicmanes personīgā arhīva