Kuldīdznieki diskutē par vietējo produktu vietu tirgū

Lai noskaidrotu iespējas realizēt saražoto produkciju, uz diskusiju tika aicināti Kuldīgas novada mājražotāji un  pārdevēji. Vispirms apzinājām pašreizējo situāciju, –  vai mājražotāji produkciju pārdod pārtikas tirgū ar kooperatīva “Kuldīgas labumi” palīdzību vai tiešā tirdzniecībā.

Par kooperatīvu

Par kooperatīva pieredzi pastāstīja tā vadītāja Gunita Šternberga. Kooperatīvs apvieno ap 40 biedru ar mērķi realizēt biedru saražoto preci, reklamēt to un palīdzēt uzsākt  legālu ražošanu. Produkciju realizē ar kopēju logo, kuru izstrādāt palīdzēja pašvaldības speciālisti. Lai realizētu preci kooperatīvā, jāievēro stingras kvalitātes  prasības, izejvielām jābūt no vietējiem produktiem. Preču sortimentu vajadzētu paplašināt ar kūpinātām zivīm,  rudzu maizi, saldējumu. Tiek aicināti jauni biedri, katram tiek dots laiks, lai pārbaudītu vai piedāvātā prece ir pieprasīta.

Sadarbība ar pašvaldību

Atzinīgi par sadarbību ar kooperatīvu un mājražotājiem izteicās Kuldīgas pašvaldības attīstības aģentūras projektu speciāliste Līga Raituma. Jau novada attīstības stratēģija paredz veicināt daudzveidīgas saimnieciskās aktivitātes, kas rada atpazīstamus un daudzveidīgus produktus. Pašvaldība atbalsta vietējos ražotājus, rīko seminārus, uzņēmēju dienas, piešķir nodokļu atlaides, iegulda līdzekļus kooperācijas attīstībā.

Pārtikas tirgū

Plaša diskusija izvērtās par preču realizāciju pārtikas tirgū. Labai tirgus darbībai būtiska ir atrašanās vieta, piebraukšana ar autotransportu un darba laiks. Kuldīgā tirgošanās sākas agri un pusdienlaikā jau beidzas, jo pircēju maz, dienas vidū pircēji  galvenokārt ir  pensionāri. Tirgus vadība kopā ar aktīvākiem tirgotājiem meklē risinājumus tirgus iedzīvināšanai  –  pārdevēju un pircēju piesaistīšanai. Ja tirgū piedāvātu vairāk dažādu  preču, kuras nav atrodamas lielveikalā,  varētu ieinteresēt citu pircēju kontingentu. Lietderīgi ir individuālie uzaicinājumi tirgoties, arī citu novadu  tirgotājiem ar novadam neraksturīgām, bet pieprasītām precēm, piemēram, jūras zivīm.  Patīkamu noskaņu rada mājražotāji, kuri tirgo svaigu konditoreju. Svarīgi, lai visu jauno uzzinātu tie, kuri līdz šim neiegriežas tirgū. Noderēs visi reklāmas veidi – gan raksti vietējā laikrakstā, gan apmierināta pircēja atsauksmes.

Tiešā tirdzniecība

Daudzi pārdevēji un pircēji izvēlas pārtikas produktus iegādāties tieši no ražotāja pārdevēja mājās, vai arī pārdevējs preci nogādā pircējam. Sākumā šāda tradīcija izveidojusies draugu lokā, šāda iepirkšanās būtiski atšķiras no preču iegādes lielveikalā. Preci tirgo pats zemnieks, turklāt par zemāku cenu. Pircējs var pārliecināties, ka produkti ir svaigi un veselīgi. Pircēja un pārdevēja starpā veidojas savstarpēja uzticība. Bieži saimniecības rīko ekskursijas, lai iepazīstinātu ar produkta  ražošanu. Arī iepirkšanās laiks tiek izvēlēts savstarpēji izdevīgs. Darījums ir abpusēji izdevīgs.

Vietējo produktu veikaliņi

Svarīga loma produkcijas realizācijā ir maziem veikaliņiem ar interesantu un daudzveidīgu produkciju. Pircējam ir iespēja aprunāties ar pārdevēju un gūt pārliecību par produkta izcelsmi. Veikaliņš  atrodas tuvu dzīvojamam masīvam un atvērts arī vakara stundās.

Secinājumi

Izvēloties vietējos produktus, finansiāli tiek atbalstīta vietējā ekonomika, tiek veicināta nodarbinātība laukos un lauku apdzīvotība. Pircējs iegūst svaigu, nesen novāktu produktu, samazinās izmaksas produktu transportēšanai un iepakošanai un iepakojumu radīto atkritumu daudzums. Taču samērā grūti ir mainīt pircēju iepirkšanās paradumus un savest kopā ražotāju, pārdevēju un pircēju.

Inese Blūma,

Kuldīgas novada lauku attīstības konsultante